Starp pēdējā laika aktualitātēm ir arī strīds starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ķekavas novada domi par tās lēmumu attiecībā uz azartspēļu zāļu aizliegšanu pašvaldības teritorijā.
Ķekavas novada dome bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja ar 2021. gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Ķekavas novada dome nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja šos saistošos noteikumus, pamatojot, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Taču Ķekavas novada dome negrasās piekāpties un nolēmusi taisnību meklēt Satversmes tiesā. Šis domes lēmums pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim. Tādēļ jautājums tiks virzīts uz Satversmes tiesu, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā. Pašvaldībā norāda, ka, no vienas puses, likumdevējs it kā dod atļauju pašvaldībai šādu lēmumu pieņemt, bet praksē to patiesībā nevarot realizēt. Tas esot juridisks strīds, kas jārisina tiesu iestādēm.
Arī Cēsīs ir vairākas spēļu zāles, taču nav nekad ticis runāts par šādu visaptverošu aizliegumu. Par to, vai pašvaldībai jādod iespēja noteikt šādu regulējumu, jautāju arī Cēsu novada domes deputātiem. Domes Uzņēmējdarbības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (LZS) uzskata, ka pašvaldībai jādod pilnas tiesības šo jautājumu regulēt: “Kurš gan cits, ja ne pašvaldība var vislabāk pārzināt reālo situāciju. Domāju, visi saprot, ka tā ir ļoti nozīmīga ikvienā pašvaldībā. No vienas puses, varētu teikt, ka arī azartspēles ir uzņēmējdarbība, bet te svarīgi paraudzīties arī uz to otru, uz ēnas, pusi, apzināt, cik daudz problēmu tās rada sabiedrībai. Protams, nevienu lēmumu nevar pieņemt, balstoties tikai uz emocijām, visam jābūt juridiski korektam, pamatotam kādos datos, pašvaldības dokumentos, rūpīgi izdiskutētam. Šis arī nevar būt politisks lēmums, bet tas, ka pašvaldības kompetencē būtu par to lemt, ir viennozīmīgi atbalstāms.”
Ministra lēmums apturēt Ķekavas domes saistošais noteikumus tiek kritizēts arī no koalīcijas partneriem, norādot uz spēcīgo lobiju no šīs nozares. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) norādījis, ka likumdevējs ir pakāpeniski paplašinājis pašvaldībai noteikto tiesību loku attiecībā uz azartspēļu ierobežošanu: “Laika gaitā ir stājušies spēkā vairāki grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski paplašināja pašvaldību kompetenci azartspēļu regulēšanas jomā, paredzot tām kompetenci ne tikai atteikt izsniegt atļauju, bet arī atcelt jau izsniegtu atļauju, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.”
Arī I. Putniņš norāda, ka šīs jomas lobijs vienmēr bijis ļoti spēcīgs un nav izslēgts, ka arī tagad azartspēļu biznesa pārstāvji meklē visas juridiskās iespējas, lai pierādītu savas darbības pamatotību.
“Skatīsimies, kā jautājums virzīsies, bet jāteic, ka Cēsu kontekstā šis jautājums šobrīd absolūti nav dienaskārtībā, bet vēlreiz uzsveru, ka pašvaldībai jābūt iespējām to regulēt,” norāda I. Putniņš.
Domes deputāte Elīna Stapulone (LA) norāda, ka katram lēmumam jābūt juridiski pamatotam: “Pirms pieņemt lēmumu kaut ko aizliegt vai atļaut, ir ļoti strikti jāskatās, ko likumdošana ļauj, ko ne. Neviens lēmums nedrīkst būt balstīts emocijās. Ir tikai normāli, ja pašvaldība kādai jomai nosaka skaidru zonējumu savā teritorijā, bet, lai kaut ko pilnībā aizliegtu, ļoti svarīgas visas juridiskās nianses. Gribu uzsvērt, ka no abām pusēm lēmumiem jābūt juridiski korekti formulētiem un pamatotiem: gan no pašvaldības, gan ministrijas puses.
Ja skatāmies uz Cēsīm, te, iespējams, ir pārāk daudz spēļu zāļu, bet kāpēc nav domāts par kādu stingrāku regulāciju, man nav zināms. Es šo jomu redzētu ar striktu nodevu atspoguļošanu, novirzot ieguvumus konkrētām sfērām, teiksim, veselības aprūpei vai sociālajai jomai, nevis pilsētas kopējai attīstībai.”
Deputāte arī norāda, ka būs interesanti pasekot, kā šis Ķekavas domes jautājums atrisināsies, jo tas būs uzskatāms precedents turpmākajiem lēmumiem šajā jomā, ko varēs ņemt vērā citas pašvaldības.
Komentāri