Iegrimšanu visa veida ekrānos, kuros internets, caur un caur ir jaunās un visjaunākās paaudzes aizraušanās un netikums. To esam dzirdējuši oficiālās runās un virtuves sarunās. Vecākajai paaudzei patīk nopūsties – kad mēs augām, tad gan tā nebija.
Tiešām nebija, jo nebija jau pat zināms par tādu pasaules saziņas tīmekli un atbilstošām ierīcēm, lai tajās darbotos. Taču vai tas nozīmē, ka vecāka gadagājuma ļaudis ir pavisam pasargāti no iespējas iegūt interneta un viedierīču atkarību? Šoruden “Apotheka & Mana aptieka” rīkotajā ekspertu diskusijā “Kā atgūt fiziskās un garīgās veselības līdzsvaru” ģimenes ārste Ilze Skuja dalījusies ar novērojumu, ka pandēmijas laikā ar virtuālo vidi arvien biežāk aizraujas arī seniori. Diskusijā arī izskanējis, ka dažādi ārvalstu pētījumi un vietējo mobilo sakaru operatoru novērojumi liecina, ka šā brīža dzīves apstākļi teju spiež internetu patērēt vairāk, jo viedierīces ir veids, kā dažādu ierobežojumu laikā uzturēt saiti ar tuvajiem, pasūtīt pārtiku vai sazināties ar ģimenes ārstu. Un, ja jau esi to visu apguvis, kāpēc nepaskatīties tik dažādo sociālo vietņu piedāvājumu, neuzspēlēt kādu vienkāršu, bet aizraujošu spēlīti, par kuru pat neprasa papildu maksu?
Jau pirms pāris gadiem mobilo sakaru operators “Tele2” ziņoja, ka trijos gados pasaules tīmekļa izmantotāju skaits no vecākās paaudzes palielinājies vairākkārt. Proti, pēc 2019.gada datiem internetu savā mobilajā telefonā lietoja aptuveni 20% senioru vecumā virs 62 gadiem, bet 2016.gadā tikai nepilni 5%. Palielinās arī to senioru skaits, kuru rīcībā ir viedtelefoni, kas ļauj gados vecākiem cilvēkiem izmantot mobilā interneta sniegtās priekšrocības.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati ļauj sacīt, ka darboties internetā nav tikai jaunatnes paradums, 2019.gada sākumā 61 procents 55 līdz 74 gadu veci cilvēki internetu izmantoja vismaz reizi nedēļā. Protams, jauniešu vidū šis rādītājs bija daudz augstāks – 99,8 procenti, bet arī trīs piektdaļas no vecuma grupas pārstāvjiem nav maz. Taču publiskās vides attieksme pret jaunu cilvēku un senioru prasmēm un vēlmēm darboties moderno tehnoloģiju piedāvātajās ierīcēs ir ļoti atšķirīga.
Par to, ka jaunā paaudze daudz laika pavada internetā, ir liels un pamatots satraukums. Psiholoģijas, medicīnas un izglītības speciālistu līmenī profesionāli tiek spriests, kā rīkoties, lai jaunie cilvēki, bērni virtuālo vidi izmantotu lietderīgi, lai neļautu veidoties atkarībai ar visām no tā izrietošām sekām. Savukārt vecāka gadagājuma ļaudis tiek uzteikti par katru soli, ko apgūst internetā, viņu prasmes apgūt e-lietas tiek veicinātas. Ar lepnumu skan ziņas par tiem senioriem, kas prot ne tikai samaksāt rēķinu, bet var pat veidot savus darbus interneta platformās.
Laikam līdzi jātiek, jaunais nedrīkst palikt svešais. Tomēr mani kņudina jautājums – vai arī seniora vecumā pārlieka aizraušanās ar vidi, kas pastāv tikai e-versijā, ar laiku neizraisīs vēl nezināmas problēmas?
Komentāri