Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pasaules grāmatu un autortiesību diena

Anna Kola
22:34
23.04.2023
20

Pērn veiktajā pētījumu centra SKDS aptaujā noskaidrojies, ka Latvijā krietni vien samazinājies to cilvēku skaits, kas lasa grāmatas. 23.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā grāmatu autortiesību diena. Paraugoties uz notikumiem Latvijā, kas plānoti saistībā ar šo dienu, neko daudz atrast neizdevās. Skumji, bet tas liek domāt, ka patiešām pamudināt cilvēku interesi par grāmatām kļūst arvien grūtāk. Acīmredzot arī šādi tematiski pasākumi visdrīzāk paliktu neapmeklēti vai tajos piedalītos vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi entuziasti.

Sarunās ar novada bibliotēku vadītājām laika gaitā tapis skaidrs, ka ļaudis, kas izvēlas nākt uz bibliotēkām pēc lasāmvielas, vairumā gadījumu ir pensionāri – cilvēki, kas gadu gadiem pieraduši patīkami kavēt laiku, lasot viena vai otra žanra literatūru. Lai arī starp bibliotēku apmeklētājiem netrūkst vidējās paaudzes grāmatmīļu, tomēr teju visas bibliotēku vadītājas un arī skolu pārstāvji, ar ko esmu runājusi par grāmatām un lasīšanu kopumā, atzīst, ka vislielākā bēda mūsdienās ir jaunās paaudzes neieinteresētība un nevēlēšanās lasīt. Īpašs satraukums vēl par to, ka jaunieši un bērni nelasa literatūru latviešu valodā, priekšroku dodot grāmatām svešu zemju mēlēs, galvenokārt angļu valodas izdevumiem.

Pagājušajā gadā SKDS veiktajā aptaujā 1000 respondentiem vecumā no 18 līdz 75 gadiem tika jautāts, cik grāmatu izlasīts pēdējos sešos mēnešos. 59,9% norādījuši, ka nav izlasījuši nevienu. Salīdzinājumam – 2013.gada jūlijā grāmatas nebija lasījuši 47,1% aptaujāto, 2019.gada jūlijā tā atbildējuši 50,4 % respondentu. 2021.gadā vismaz vienu grāmatu sešu mēnešu laikā bija izlasījuši 38,8% iedzīvotāju. Salīdzinot iepriekšējos gadus, kritums ir pamanāms: 2013.gadā tādi bija 50,4% aptaujāto, 2019.gadā – 48,3%.

Gan sarunās ar bibliotēku vadītājām, gan arī pavērojot SKDS aptaujas datus, ir skaidrs, ka starp grāmatmīļiem pārsvarā ir sievietes. Dati par 2021.gadu rāda, ka sievietes, kuras atbildēja, ka grāmatas lasa, vidēji izlasījušas 2,2 literāros izdevumus gadā.

Interesanti, ka aktīvāk grāmatas lasījuši cilvēki, kuru sarunu valoda ģimenē ir latviešu valoda. Lasītāju skaitā lielāks īpatsvars ir cilvēkiem ar augstāko izglītību un vidēji augstiem mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Tas, protams, varētu būt skaidrojams arī ar to, ka liela daļa cilvēku, kas lasa, grāmatas izvēlas iegādāties un paturēt savā īpašumā, bet, ja paraugās uz grāmatu cenām veikalos, ir tikpat skaidrs, ka ne katram ir pa kabatai ziedot 15, 20 un vairāk eiro par grāmatu, kuru visdrīzāk kāds varbūt nemaz līdz galam neizlasīs vai arī izlasīs pāris dienās.

Interesanti, ka visaktīvākie grāmatu lasītāji ir Latgalē, Vid­zeme ieņem godpilno otro vietu. Sarunās ar bibliotēku pārstāvēm radies iespaids, ka vairums lasītāju, kas izvēlas grāmatas ņemt bibliotēkās, patiešām ir cilvēki, kam ikdienas ritms ļauj veltīt gana daudz brīžu šai nodarbei: pensionāri, jaunās māmiņas, kāds pēc slimošanas un atveseļošanās periodā, kad varbūt citas aktivitātes mazāk pieejamas. Arī SKDS dati rāda, ka grāmatas lasa vadītāji, mājsaimnieces, skolēni, studenti un pensionāri. Mazāk grāmatas lasa speciālisti un ierēdņi, kam seko individuālā darba veicēji un strādnieki.

Raugoties uz cenām grāmatnīcās, ir saprotams, kādēļ trīs ceturt­daļas no aptaujātajiem cilvēkiem atzinuši, ka nav nopirkuši nevienu pašu grāmatu. Arī dzīves dārdzība kopumā taču pēdējos pāris gados ir strauji kāpusi. Ja jārēķina līdzi izdevumiem mājsaimniecībā, vai vispār paliek kaut kas, lai atlicinātu to grāmatām veikalu plauktos. Padalīšos – no tipogrāfijas līdz lasītājam grāmatai tiek uzlikts milzīgs tirgotāja uzcenojums, reizumis pat 80 %. Tādēļ izpārdošanas brīžos varam nopirkt grāmatu, kas maksājusi 20 eiro, par nieka “piecīti”.

Grāmatas noteikti izkonkurē arī citas izklaides iespējas: televīzija, filmu pieejamība visās ierīcēs ar “Netflix”, “Prime Video” vai citu aplikāciju, nemaz nerunājot par plašo tīmekli un planšetdatoru piedāvātajām iespējām. Tādējādi arī sarūk to cilvēku skaits, kas grāmatas lasa, jo ir taču tik daudz iespēju, kā laiku aizpildīt citādi!

Tomēr, par spīti tam, no kā gan vēl var smelties tik daudz ideju, fantāzijas lidojuma un dzīves atziņu, izdzīvot simtiem stāstu un tam visam klāt papildināt savu literārās valodas bagāžu? Liels uzdevums veicams lasītprieka vairošanā ir pedagogiem, kā skolās un bērnudārzos pamudināt jauno paaudzi planšetes vietā paņemt grāmatu, pašķirstīt un iegremdēties pasaku vai citu fantāzijas tēlu pasaulē. Jācer, ka ar laiku šī atzīmējamā diena, ko pasaulē svin kopš 1995. gada, godinot autorus un viņu darbus, kā arī pievēršot sabiedrības uzmanību literatūras nozīmei cilvēku dzīvē un autoru ieguldījumam sabiedrības sociālajā un kultūras progresā, kļūs par tādu notikumu, ko arī bērni gaida ar prieku.

Katalonijā aizsāktā Grāmatu un autortiesību diena tiek atzīmēta 23.aprīlī, kas ir Viljama Šekspīra (1564. – 1616.) dzimšanas diena un Migela de Servantesa (1547. – 1616.) nāves diena. Starptautisku nozīmi šim datumam UNESCO piešķīra 1996. gadā, kā mērķi izvirzot sabiedrības, īpaši jauniešu, pievēršanu literatūrai, grāmatu lasīšanai un izglītošanai autortiesību jautājumos. UNESCO katru gadu šajā dienā aicina sabiedrību izcelt grāmatu un caur to sniegto zināšanu nozīmi izglītības, kultūras un ekonomiskas labklājības sekmēšanā, kā arī – veicina sabiedrības interesi par grāmatām, dažādu tautu literatūru un dažādiem autoriem. UNESCO caur šo dienu turpina uzsvērt tieši grāmatu lomu, kas līdzās modernajām tehnoloģijām nodrošina jaunu informāciju un veicina zinošas sabiedrības attīstību, kas sakņojas spējā  atrast, analizēt to, ko sniedz grāmatas, tādējādi paplašinot redzesloku un veicinot personīgo izaugsmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
17

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
29
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi