Latvijas kino iekaro pasauli. Mūsu filmas piedalās starptautiskos un prestižos festivālos, tiek godalgotas. Pašu mājās kinoteātriem arī nav jāsūdzas par skatītāju trūkumu. Veidojas sadarbība ar citām kinokompānijām, top kopražojuma filmas. Tas, protams, ceļ pašapziņu: mēs varam, mākam kino valodā uzrunāt cilvēkus ne tikai pašu zemē. Valsts līmenī budžeta dalītāji ik gadu padiskutē, dot vai nedot kino naudu, bet, izvērtējot ieguvumus, allaž kaut nedaudz atrod.
Bet vienu filmu daudzi gaida jau ilgāku laiku. 2021.gada sākumā sāka filmēt vēsturisku spēlfilmu “Zeme, kas dzied”. Tās pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tad sākās šodienas Dziesmu svētku tradīcija. “Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai arī toreiz tā galvenokārt bija vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā viņa uzturas, ir tikai vīru koris, Anna ir apņēmības pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos. Viņa pārstāv tos dalībniekus, kuriem, pārzinot repertuāru, bija atļauts piedalīties kopkorī bez sava kolektīva,” filmas sižetu atklājis režisors un viens no scenārija autoriem Māris Martinsons.
Filmas epizodes filmēja arī Lielstraupes pilī, kas pārtapa par Rīgas Latviešu biedrības namu. Daudzi mūsu koru un deju kolektīvu dalībnieki un vienkārši interesenti piedalījās Dziesmu svētku filmēšanā Valmieras estrādē, kas bija kļuvusi par Rīgas Ķeizardārzu – pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku norises vietu. Tā katram filmas dalībniekam sākās savs stāsts par filmu.
“Zeme, kas dzied” bija plānota kā veltījums Dziesmu svētku 150. gadskārtai, un skatītājiem ekrānos to vajadzēja ieraudzīt pērn Dziesmu svētkos. Tomēr māksliniecisku apstākļu dēļ tā tika pārcelta uz pērnā gada novembri. Režisors toreiz skaidroja, ka filmas veidošanas laikā, kopā ar scenārija autoru Daini Īvānu pētot vēsturiskos faktus un strādājot pie filmas scenārija un virsidejas, nostabilizējusies pārliecība, ka filmā noteikti ir jāiekļauj dokumentālie kadri no 2023.gada Dziesmusvētkiem. Tas stiprinātu mijiedarbību starp stāstu par pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku rašanos un mūsdienām. Taču arī tad pirmizrāde nenotika.
Nupat izskanējusi laba ziņa, novembrī “Zeme, kas dzied” būs uz kino ekrāniem. Cik zināms, filmas kopējais budžets ir 3,5 miljoni eiro, kas ir līdz šim dārgākā filma Latvijas kino vēsturē. Pirms tam šis gods piederēja filmai “Dvēseļu putenis”.
Saka jau, kas lēni nāk… un tā tālāk. Protams, nav labi kaut ko sasteigt, svarīgi pārdomāt ideju. Taču visu filmas tapšanas laiku tika runāts par naudu, kuras pietrūkst. 2022. gadā Valsts kontrole Kultūras ministrijai pārmeta, ka tā piešķīrusi Latvijas Nacionālajam kultūras centram finansējumu – vienu miljonu eiro, lai radītu filmu par Dziesmu svētkiem. Valsts kontrole kritizē šādu pieeju, jo tādējādi apiets veids, kādā Latvijā tiek piešķirts finansējums filmu veidošanai, kā arī minētā nauda filmai nemaz nebija plānota Dziesmu svētku 150 gadu atzīmēšanai.
Filmas veidotāji meklēja dažādas iespējas, kā piesaistīt naudu. Protams, vienmēr var pārmest, ka kaut kas ir par dārgu, ka kāds būtu izdarījis labāk. Un tā arī ir. Tikai kur ir tie darītāji, kur viņu idejas. Bet ne par to. Dziesmu svētku tradīciju slavējam ne tikai ik pa pieciem gadiem, par tās kopšanu atgādinām, runājot par koriem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem. Kā tā sākās, var lasīt grāmatās, bet daudz vairāk cilvēkus uzrunās kinostāsts. Tas būs par to, kādi bijām, kādi tapām un esam. Lai kā negribas pieminēt naudu, nacionālās pašapziņas atklāšanai pagātnē un izpratnes audzināšanai šodien jau nu gan diezin vai vajadzētu skopoties. Var vien iedomāties, kāds vēl emocionāls uzmundrinājums būtu bijis Dziesmu svētku dalībniekiem, ja filmu rādītu Dziesmu svētku gadā. Un tas laikam tomēr ir stāsts par prioritātēm kultūrā, zinot, ka visam naudas nekad nepietiks, saprast ne tikai to, kas svarīgs šodien, bet gan kādu nospiedumu tas atstās rītdienai.
“Zeme, kas dzied!” nav tikai sauklis vai filmas nosaukums. Katram latvietim tas ir kas vairāk. Arī uz kino ekrāniem.
Komentāri