Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pārrakstītā vēsture

Sallija Benfelde
10:48
27.05.2015
13

Gan Ukrainas prezidents Porošenko, gan dažādi eksperti uzskata, ka nopietns Krievijas uzbrukums, kārtējo reizi slēpjoties aiz prokrieviski noskaņotajiem separātistu kaujiniekiem, ir neizbēgams. Ukrainas Austrumos notiek liela kara tehnikas un karavīru koncentrācija, tādēļ tas varētu būt tikai jautājums, kad tas notiks. Krievijai gan ir nopietnas finansiālas problēmas, bet, ja vēsture pārrakstīta, karot vieglāk, jo “savējie sapratīs”.

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Krievijā Otrā pasaules kara vēsturi pārrakstīt ir izdevies ar panākumiem. Aptuveni 70 procenti Krievijas iedzīvotāju par Otro pasaules karu saka, ka Padomju Savienība būtu uzvarējusi arī bez sabiedroto palīdzības, bet uz jautājumu, vai atbalstāt Molotova – Ribentropa paktu, šogad martā puse Krievijas iedzīvotāju atbildēja, ka atbalsta. Ja atceramies, arī Putins nāca klajā ar paziņojumu, ka Molotova – Ribentropa pakts bija labs un vajadzīgs. Savukārt uz jautājumu, kāpēc karš sākās un kurš tajā vainojams, 28 procenti aptaujāto atbild, ka vainīga bija Lielbritānija un Francija. Ar vārdu sakot, vēsture ir pārrakstīta, un liela vai pat lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju tai tic.

Līdzīgi ir arī jautājumā par ienaidnieku un to, vai karā var tikt izmantoti kodolieroči. Krievijas iedzīvotājiem arī šajos jautājumos ir savi “īpašie uzskati”. Neatkarīgās socioloģisko pētījumu firmas “Levadas Centrs” šogad aprīlī veiktā aptauja liecina, ka 59 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata – ASV šobrīd apdraud Krieviju. Uz jautājumu, kā ASV apdraud Krieviju, no tiem, kuri uzskata, ka tādi draudi pastāv, 48 procenti atbild, ka ASV liek šķēršļus Krievijas attīstībai, 40 procenti domā, ka ASV grib kontrolēt Krievijas ekonomiku, 36 procenti aptaujāto uzskata, ka ASV grib uztiept svešas idejas un vērtības, bet 31 procents ir pārliecināts, ka Krievijā ir iespējams ASV militārs iebrukums un okupācija. Savukārt uz jautājumu, kurš būs uzvarētājs, ja sāksies karš starp Krieviju un ASV/NATO, 33 procenti uzskata, ka uzvarētāja būs Krievija, 52 procenti domā, ka tādā karā uzvarētāju nevar būt, vēl 11 procenti nezina atbildi, un tikai pieci procenti ir pārliecināti, ka tādā karā uzvarēs ASV/NATO. Interesanta ir arī Krievijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamo kodolieroču lietošanu tādā karā. Ceturtā daļa aptaujāto domā, ka Putina pavēle lietot kodolieročus ir pilnīgi iespējama, bet septiņi procenti saka, ka tas ir ļoti ticami. Tiesa gan, 55 procenti domā, ka tas maz ticams vai ir pilnīgi neiespējami, tomēr gandrīz trešdaļas iedzīvotāju pieļāvums, ka karā tiks lietoti kodolieroči, liek bažīties par sabiedrības noskaņojumu un nolemtības sajūtu. Vēl vairāk – ceturtdaļa aptaujāto saka, ka viņi nemaz nebaidās no tā, ka Putins varētu pieņemt lēmumu par kodolieroču izmantošanu, tikai 16 procenti aptaujāto atbild, ka viņiem ir ļoti bail. Protams, pa vidu ir tie, kuri baidās vairāk vai mazāk, tomēr jau atkal aptuveni trešdaļa sabiedrības nebaidās nemaz vai gandrīz nemaz. Tas nozīmē, ka, lai ko darītu Putins, sabiedrība klusēs, it īpaši, ja tiks stāstīts, ka pie visa vainojamas ASV. Starp citu, krievu rakstnieks Viktors Jerofejevs pirms gadiem sešiem ar ironiju un tādām kā bažām rakstīja: “Es atkal viņu redzēju sapnī. Stāv tāds kautrīgs, pieticīgs, sasprindzis. Pats sev miesassargs. Grūti Krievijā atrast cilvēku, kurš nebūtu redzējis sapnī Putinu. Viņš ir krievu sapņu cars. No kurienes šī tieksme pēc Putina? Varbūt viņš ir tukšs kā aktieris, kas spēj nospēlēt jebkuru lomu un būt vienaldzīgs pret tās saturu?”

Protams, var runāt par “nozombētu” nāciju, var dusmoties vai uzjautrināties par tādu pasaules uztveri un uzskatiem, tomēr fakts ir un paliek – Krievija ir mūsu kaimiņš, kurš turklāt vēlas, lai arī pārējā pasaule domātu līdzīgi Krievijai un atzītu tās “īpašās tiesības”.

Protams, vēsturi var pārrakstīt, tādēļ jāsargā savas sirdis un prāti, jo “visstiprākās aizsardzības līnijas ir tās, kas iet caur mūsu sirdīm un prātiem”, 4.maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi