Vārda brīvība neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām brīvas un demokrātiskas sabiedrības vērtībām. Tomēr aizvien biežāk meli tiek saukti par viedokli, un nostāja ir aptuveni tāda: brīvā valstī es varu runāt, ko vien gribu, jo tas ir mans viedoklis! Diemžēl politiķu un plašsaziņas līdzekļu meli aizvien biežāk ietekmē to, kas notiek ar cilvēkiem un valstīm.
Latvijā cilvēki ir bieži vīlušies, noticot politiķu solījumiem pirms vēlēšanām. Vai tiešām šodien vēl cilvēki tā vienkārši spēj noticēt, ka, ievēlot kādu politiķi vai partiju, jau nākamajā dienā pensijas varēs palielināt reizes divas, minimālās algas arī un ka jau pavisam drīz visi dzīvos labklājības zemē? Tādiem solījumiem vēlētāji tik vienkārši vairs netic, toties joprojām labprāt tic apgalvojumiem, ka “visi ir zagļi”, “visus atmaskošu” un “visi viņi sēdēs cietumā”. Ja jau nevar uzreiz tikt pie pārticīgas dzīves, tad vismaz atriebties gan varēs no sirds. Varētu jau par to īpaši neuztraukties, ja tas ietekmētu tikai kādu cilvēku grupu un varētu sacīt, ka nevajag būt tik lētticīgiem, jo atkal būs jāviļas. Tomēr tas nav tik vienkārši.
Viens no pēdējā laikā spilgtākajiem piemēriem, protams, ir Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Jā, cilvēki varēja brīvi un atklāti aizstāvēt vienu vai otru viedokli. Gan tiem, kas gribēja aiziet, gan tiem, kas gribēja palikt, bija gan valsts, gan privāto sponsoru apmaksātas priekšvēlēšanu kampaņas ar saviem vadītājiem. Tomēr tagad jāatzīst, ka cilvēku izvēle šajā balsojumā nebija gluži brīva, jo bija daudz melīgas informācijas un pamatīga spēlēšana “uz jūtām”. Brīva izvēle var būt tikai tad, ja cilvēki tiešām zina patiesos faktus un atbildīgi un apzināti izdara izvēli, jo izvēle vienmēr nozīmē arī atbildību par savu lēmumu. Protams, gan jau Lielbritānija agrāk vai vēlāk tiks galā ar savas izvēles ekonomiskajām sekām, lai gan viegli nebūs un visvairāk cietīs tieši tie, kuriem naudas un mantas mazāk. Daudz bīstamāka Apvienotās Karalistes izvēle ir, ja raugāmies uz Eiropas drošību. Nav noslēpums, ka Krievija aizvien vairāk kļūst par neprognozējamu un neuzticamu kaimiņu Eiropā. Lielbritānijai vienmēr ir bijusi ļoti stingra nostāja pret Krieviju. Tagad, kad ir skaidrs, ka Lielbritānija no ES aizies, dažas valstis jau ir sākušas klusiņām luncināties Krievijas virzienā, ir diezgan droši, ka nostāja Krievijas jautājumā pamazām taps pielaidīgāka. Tādēļ Baltijas valstīm un Polijai savā ziņā NATO var kļūt nesalīdzināmi lielāks un drošāks atbalsts nekā Eiropas Savienība, turklāt Lielbritānija negrasās aiziet no NATO. Tomēr tagad jāsāk bažīties arī par NATO, jo ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps uzskata, ka NATO nav jāievēro tās pamatprincips – aizsargāt savas dalībvalstis, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņam šķiet labākais pasaules politiķis.
Lai kā tur arī būtu, Lielbritānijas pilsoņiem, protams, bija tiesības nobalsot tā, kā viņi nobalsoja, bet diemžēl tas ir satricinājis Eiropas Savienības pamatus. Ne velti nākamajā dienā pēc referenduma daudzi sacīja, ka Putins Kremlī tagad dzer šampanieti.
Tikpat neapšaubāmi ir tas, ka ASV pilsoņiem ir tiesības balsot par to prezidenta kandidātu, par kuru viņi grib balsot, un viņi tā arī darīs. Vai pilsoņu izvēle var satricināt pasaules drošību, un vai Putins varēs līksmot arī pēc ASV prezidenta vēlēšanām? Varbūt.
Otro Pasaules karu izraisīja divu politiķu vienošanās, Staļins un Hitlers noslēdza vienošanos, ko zinām kā Molotova-Ribentropa paktu, klusiņām sadalot Eiropu. Pēc kara politiķi atkal dalīja ietekmes zonas, Baltijas valstis atdodot Staļinam, bet daudzas citas tautas padarot par Padomju Savienības vergiem. Laiki ir mainījušies, tagad daži politiķi vieni paši bez vēlētāju atbalsta pasauli tik vienkārši vairs sadalīt nevar. Un tad tiek likti lietā citi līdzekļi – smalki un ne tik smalki meli, tiek uzkurinātas emocijas, un vēlētāji duļķainajā informācijas straumē bieži vien vairs neredz ne rītu, ne vakaru.
Kādēļ komentāra sākumā pieminēju tiesības uz vārda brīvību? Manuprāt, mēs bieži maldīgi uzskatām, ka vārda brīvība nozīmē arī tiesības melot. Patiesībā vārda brīvība nozīmē arī atbildību par pausto un par to lēmumu, ko cilvēki pieņem, noticot informācijai, kas tikusi pausta. Padarot vārda brīvību par ieroci meļu rokās, agri vai vēlu var nonākt līdz informācijas cenzēšanai, viena vienīgā viedokļa paušanai un uzskatam, ka vadītājam vienīgajam ir tiesības kaut ko sacīt un ka viņam ir taisnība tikai tādēļ, ka viņš ir uzņēmuma, partijas, valsts vadītājs. Starp citu, Putins rīkojas tieši tā, jo patiesība un valsts ir viņš pats, bet Krievijas iedzīvotājiem tas ir jāpieņem bez šaubīšanās.
Komentāri