dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “DS Agra” valdes priekšsēdētājs
Katru dienu pa pilsētas Agras ielu braucu uz māju, kas atrodas tieši uz robežas, Drabešu pagastā. Kādreizējo mazdārziņu kolonija pārvērtusies par privātmāju ciematu, kurā ir mierīga, klusa un arī, salīdzinot ar pilsētu, lētāka dzīve.
“Agrā” visiem kopīga ir tikai ūdensapgāde. Kanalizācijas nav, apkures nav. Ceļu tīkls aizņem apmēram trīs hektārus, zeme zem ceļiem piederēja mums pašiem, tagad to esam atdevuši pašvaldībai. Drīzākajā laikā plānots centrālo ielu noasfaltēt. Par to pat necerējām, dome, izprotot mūsu situāciju, atrada šo risinājumu.
Pārredzamā nākotnē mūsu mājas vairs nesauksies “Agra Nr. ..”, būs ielas. To nosaukumus pašvaldība jau ir ar mums saskaņojusi. Ar Amatas domes gādību uz “Agru” kursē satiksmes autobuss.
Varu ar pārliecību teikt, ka mēs “Agrā” dzīvojam labi. Kas varētu mainīties, ja Amatas novads kļūst par Cēsu novadu? Varbūt greiders regulāri iztīrīs visu pilsētai piederošo Agras ielu, nevis tikai līdz veterinārajai pārvaldei?
Savulaik biju “Latvijas ceļa” biedrs un pirms vairākiem gadiem kādai diezgan augstai amatpersonai jautāju, vai viņš atceras, kā un kāpēc sākās tā administratīvi teritoriālā reforma. Jau toreiz sakarīgu atbildi nesaņēmu. Arī tagad es to nesaprotu, un neviens man paskaidrot nevar. Neticu, ka būs mazāk ierēdņu. Un viņi būs tālāk. Labs piemērs jau ir valsts iestāžu pārcelšana uz Valmieru, Cēsīs atstājot vien pāris darbiniekus, kuri lēmumus nepieņem. Tā ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, vides pārvaldi. Lai nokārtotu “Agrai” ūdens ņemšanas atļauju, četras reizes braucu uz Valmieru. Protams, ja nemāki uzreiz visus papīrus paņemt, pats vainīgs, braukā, tērē laiku un degvielu. Kāpēc to pašu atļauju nevarētu saņemt Cēsīs? Vai tāpēc, ka Cēsīs ir tikai kontrolētāji gan VID, gan vides pārvaldē, kopumā
darbinieku palicis mazāk? Vienu gan zinu, cilvēkam sarežģītāk visu nokārtot, pakalpojums attālinājies.
Bieži dzirdēts, ja būs lieli novadi, nomales saņems vairāk naudas. Neticu. Patlaban jau viss, kas Latvijā labs, koncentrēts Rīgā, un tā cīnās ar sastrēgumiem. Vai nevarētu kādas institūcijas pārcelties citur, galvaspilsētā būtu brīvāk, bet šī pilsēta straujāk attīstītos.
Tā sēžot un runājot, šobrīd neredzu atšķirību, kur izdevīgāk dzīvot, Amatas novadā vai lielajā Cēsu novadā. Varu vien skaidri teikt – man patīk Amatas novadā. Pašvaldība savas funkcijas pilda, uzklausa, man nav pretenziju. Uz domi gadā dodos reizes četras, piecas. Visu var ātri nokārtot, bāriņtiesā arī pilnvaru. Nav jāgaida rindā kā pie notāra, un jāmaksā te mazāk.
Jauniem cilvēkiem, kam ir mašīna, nav nekādu problēmu uz darbu braukt kaut uz Rīgu. Bet kā jūtas tie, kam auto nav un autobuss nekursē? Kādreiz mazajos centros, kur apkārtnē dzīvoja pārdesmit cilvēku, bija pasts, mazs veikaliņš, pieņēma feldšeris. Cilvēki nejutās kā nomalē. Vai nākotnē tā būs?
Pieprasījums pēc zemes un mājām neapsīkst. To labi var redzēt arī “Agrā”, īpašumi maina saimniekus. Ja būs vajadzība, gan jau arī pie mums būs veikals. Ja vēl būtu kanalizācija un gāze. Gan pienāks laiks un būs. Vai agrāk, ja būsim Cēsu novadā? Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri