Šī vasara turpinās ar daudz un traģiskiem ceļu negadījumiem. Tiek reģistrētas arvien jaunas avārijas, turklāt nereti tajās iesaistīti arī jaunieši. Pieredzējuši autovadītāji, pat autobusu šoferi norāda, ka lielākoties vainojama cilvēku pārgalvība un nervozais braukšanas stils.
Imants Bērziņš,
autobusa šoferis ar 15 gadu stāžu:
-Uzskatu, ka avārijas notiek divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir ātruma pārsniegšana. Otrkārt, pārgalvīga un nervoza braukšanas maniere. Ikdienā vedu tūristus, un man nācies izbraukāt ne tikai Latviju, bet arī Baltiju, citas Eiropas valstis, Krieviju. Ir skaidrs, ka automašīnu uz ceļiem kļūst vairāk. Visi kaut kur steidzas. Apdzīšanas manevri bieži vien ir stindzinoši.
Polijā uz ceļa manā acu priekšā notika avārija. Kāds vieglais auto apdzina autobusu un sadūrās ar pretimbraucošo auto. Diemžēl šī neapdomīgā autovadītāja mašīnā mira pasažiere – vadītājam blakus sēdošā sieviete. Tā bija tikai un vienīgi autovadītāja vaina. Ir taču jāsaprot, kur un kā apdzenam. Neviens nelien pretējā braukšanas joslā, ja redz pretim braucošu auto.
Taču nav jau arī tā, ka tikai Latvijā brauc traki. Atliek vien aizbraukt uz Krieviju vai Eiropas lielajām pilsētām, un ir skaidrs, ka arī tur pārgalvīgo netrūkst. Uz ceļa jābūt uzmanīgiem un prātīgiem. Tad arī pasargāsim sevi un citus.
Marika Bērziņa,
autoskolas “Einšteins” pasniedzēja:
– Sāksim ar to, ka Latvijā ir ļoti daudz autoskolu, kuras ik gadu uz ceļiem palaiž pietiekami lielu skaitu jauno autobraucēju. Skaidrs, ka mūsdienās grib braukt visi – gan jaunieši, gan gados vecāki ļaudis, kuri nebaidās pieņemt lēmumu iegūt autovadītāja tiesības. Nevēlos iedalīt kādas kategorijas, bet lielākais mīnuss uz autoceļiem ir pārgalvīgā braukšana. Un pārgalvīgi ir gan jauni, gan gados vecāki ļaudis. Uzskatu, ka pēdējos desmit gados autovadītāju skaits ir pieaudzis un, iespējams, mēs uz ceļa neprotam sadzīvot. Tāpat jāatzīst, ka ik gadu automašīnas tiek ražotas arvien jaudīgākas, kas arī ievieš pārmaiņas satiksmē. Neizbēgami būs sekas, ja jauni, nepieredzējuši un pat agresīvi noskaņoti jaunieši iegādājas šādas jaudīgas mašīnas. Viņi jau nesaprot, ka nespēj pār tām valdīt. Avārija tad ir jau likumsakarība.
Tāpat uzskatu, ka pavisam zīdaiņa autiņos Latvijā ir auto satiksmes kultūra. Kursos jaunajiem autobraucējiem rādu kādu video, kur uzfilmēts, kā cilvēki brauc Etiopijā. Tur nav ceļa zīmju, uz ceļa ir pat 16 joslas, bet viņi brauc un nesaduras. Mēs Latvijā nezinām, kā braukt divās joslās un nespējam sadalīt ceļu. Šobrīd pilsētās redzams, ka parādās arvien vairāk velobraucēju, un tas ir nākamais stāsts. Tāpat nesaprotu, kurš pieņēma likumu, ka velobraucēji drīkst bez nokāpšanas no velosipēda šķērsot neregulētu gājēju pāreju. Tās ir šausmas, kas notiek. Velosipēdisti nereti ir tik nekaunīgi, ka pat nepaskatās uz nevienu pusi un lielā ātrumā traucas pāri šīm gājēju pārejām. Vēl trakāk, ka vienā rokā tiek turēts mobilais tālrunis, bet tikai ar otru kaut kā tiek pieturēta divriteņa stūre. Biju šādas situācijas pat uzfilmējusi ar tālruni. Mani tas tiešām šokē.
Uzskatu, ka Latvijā tomēr ir arī pārlieku mazi sodi par satiksmes noteikumu neievērošanu. Kurš no auto īpašniekiem nespēj samaksāt 30, 40 vai 50 eiro sodu? Sodiem ir jābūt lielākiem, tad arī būs lielāka atbildība, piedaloties ceļu satiksmē. Diemžēl pieaugušajiem galva vistiešākajā veidā ir savienota ar viņa naudas maku. Tāda nu tā patiesība ir.
Vēl aktīvāk par satiksmes drošību ir jārunā skolās. Vecākiem, ejot ar bērniem uz ielas, ir jāmāca un jāstāsta, kas notiek satiksmē. Domāju, visām pusēm – kājāmgājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem – jābūt tolerantākiem un pretimnākošākiem. Citādi jau nekas nemainīsies. Tieši atbildības jautājums ir arī tas, vai es kā pieaugušais ļauju savam mazgadīgajam bērnam vadīt auto. Vai es ļauju viņam sēdēt sev blakus, ja viņš nav piesprādzējies. Man ļoti nepatīk cilvēki, kuri vienmēr iebilst par sprādzēšanos automašīnās, sakot, ka tie pieci, seši vai septiņi procenti izdzīvoja tikai tādēļ, ka nebija piesprādzējušies. Bet kā tad ar pārējo, lielāko daļu? Es kursantiem mācu, ka tikai piesprādzējoties automašīnā kļūstam par vienu veselu. Tad varam pārvaldīt auto.
Domāju, ka pēdējā laika traģiskajos notikumos vainojama pašu bezatbildība un pārgalvība. Ir jāsaprot, ka auto vadīšana ir nopietns pienākums. Un auto vadītājs atbild par savu un pasažieru drošību. Tāpat domāju, ka ikreiz, kad tiesībām beidzas termiņš, būtu ne tikai tās jānomaina, bet jākārto eksāmens. Daudzi no gados vecajiem auto vadītājiem nemaz nepazīst ceļa zīmes. Stingrākai būtu jābūt arī medicīniskai kontrolei. Tā kā , šķiet, ir daudz ko uzlabot un mainīt šajā jomā.
Komentāri