Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

„Parex bankas” cīņa par dzīvību

Druva
00:00
19.11.2008
10

Kopš 8. novembra, kad valdība paziņoja, ka pārņem vairumu „Parex bankas” akciju, iestājies relatīvs miers. Varētu pat teikt, ka viss ir nostājies savās vietās – banka darbojas, ilūzijas par baņķieru nesavtīgo darbu izgaisinātas, bet nākamā gada valsts budžets, neskatoties ne uz ko, Saeimā pieņemts.

„Parex bankas” nacionalizācija dažiem ir atvieglojums, bet citam – sašutums. Kā tad tā: dažiem krīzes sistajiem valsts nāk palīgā, bet citiem ne. Jāpiekrīt, ka valsts šādos gadījumos rīkojas vairāk pragmatiski, nekā godīgi. Arī zemniekiem, kam laikos, kad nepārvarami spēki, plūdi vai knišļi, apdraud saimniecību, valsts sniedz pabalstu. Arī tad skeptiķi var pateikt, ka zemniekiem ir īpašs statuss, jo, ja citu nozaru pārstāvjiem kādu apstākļu dēļ draudētu bankrots, tādu pretimnākšanu panākt būtu grūtāk. Iespējams, ka tuvākā gada laikā atbalsta mehānismi būs jāpārskata, jo grūtos laikus pārdzīvot ar saviem spēkiem, domājams, neizdosies daudziem uzņēmumiem.

Valsts atbalstu nosaka tas, cik uzņēmums vai nozare valstij ir svarīga, un banku joma pieder pie svarīgajām. Pie mums, tāpat kā vairumā citu Rietumu valstu, finanses pamatā ir privāto struktūru kontrolēta sfēra, un privātu banku rokās ir teju vai visa naudas aprite. Arī valsts institūcijām ir konti privātajās bankās, valsts iedzīvotāji no šīm bankām ir ņēmuši kredītus un tajās noguldījuši iekrājumus, ar banku palīdzību vairumam cilvēku tiek izsniegta alga.

„Parex” ir otra lielākā banka Latvijā, un Latvijas iedzīvotāji bankas slēgšanu izjustu dažādi. Tiešā veidā tas būtu saistīts ar ikdienas finanšu darījumiem. Ņemot vērā, cik svarīgas daudzu cilvēku ikdienas dzīvē ir bankas (to zina ikviens, kas izmanto maksājumu kartes), neērtības būtu jūtamas. Valsts garantē noguldījumus līdz 50 tūkstošiem eiro, un tas nozīmē, ka vairums cilvēku būtiskus zaudējumus neciestu, toties valsts gan. Pašlaik bankas glābšanas nolūkos valsts ir ieskaitījusi 200 miljonus latu, finanšu ministrs Atis Slakteris pagājušajā nedēļā intervijā „Latvijas Avīzei” izteicās, ka gadījumā, ja izputējušas bankas klientiem būtu jāatmaksā garantētās naudas summas, tad zaudējumi būtu vairāk nekā trīs reizes lielāki, turklāt kompensācija būtu jāizmaksā trīs mēnešu laikā. Nav gan teikts, ka šie 200 miljoni latu būs vienīgā naudas summa, ko valstij nāksies ieguldīt.

Ir vēl kāds iemesls, kāpēc jādara viss, lai glābtu „Parex”. Tā ir Latvijā reģistrēta banka, un tās peļņa plūst uz Latviju, kamēr zviedru un citu valstu banku peļņa plūst projām no Latvijas. Modelis, kurā ārzemnieki pie mums ierodas, nopelna un naudu aiznes prom, jau tā ir neveselīgi populārs, un „Parex” panākumi ārpus valsts nodrošināja vismaz kādu naudas plūsmu uz Latviju. Tanī pašā laikā Latvijas valsts lēmums glābt „Parex” finanšu impēriju ir cīņa uz dzīvību un nāvi, jo neveiksme var radīt Latvijai lielus zaudējumus. Izpratni par to, cik Latvijas budžetam grūti var būt vilkt grimstošo „Parex” kuģi, sniedz pāris skaitļi: pērn bankas aktīvi (viss piederošais, ko var pārvērst naudā) bija aptuveni 3,4 miljardi latu, bet Latvijas nākamā gada budžeta tēriņi ir plānoti 5,46 miljardi latu. Ja banka nogrims, tieši valstij nu būs jāuzņemas atbildība par visām saistībām.

„Parex” lielā problēma ir tā, ka finansiālās nestabilitātes dēļ īsā laikā daudzi klienti no bankas kontiem izņēma savu naudu, lai noguldītu to drošākās, citu valstu bankās. Drošākas pašlaik izskatās zviedru bankas, jo Zviedrijas valdība nesen paziņoja par papildu garantijām savu banku klientiem. Līdz ar to „Parex”, kas līdz šim izskatījās pievilcīga izvēle krievu klientiem, tāda vairs nebija, jo Latvijas valdība nekādas papildu garantijas nav noteikusi. Vienīgais, ko tā pēdējā laikā darījusi – palielinājusi garantēto noguldījumu apjomu līdz jau minētajiem 50 tūkstošiem eiro.

„Parex” glābēji mierina, ka citām bankām Latvijā līdzīga situācija nedraud. Un tas tā, visticamāk, arī ir, jo pārējās lielākās bankas ir ārvalstu meitasuzņēmumi, un par tām parūpēsies lielās finanšu firmas un ārvalstu valdības, kas, domājams, neļaus situācijai aiziet tik tālu, cik pie mums.

Ja Latvijai izdosies „Parex” banku stabilizēt, tā būs laba zīme, ka valdības kaut ko saprot no finansēm, kā arī spēj atbilstoši rīkoties, un optimistiskajā variantā ar šo banku valsts pat šo to nopelnīs. Tomēr, ja bankai tuvākajā laikā neatradīs investoru, diez vai tā būs viegla cīņa. Bankas bijušie vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, gluži tāpat kā citu grūtībās nonākušu banku pārstāvji visā pasaulē, ir parūpējušies, lai personīgā biznesa zaudējums nelaupītu pašiem pārtikušas vecumdienas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi