Aizejošais gads nav bijis ne viegls, ne gaišs, jo Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā 24. februārī ir pārklājis pasauli ar asins miglu.
Turklāt gads sākās un turpinājās ar kovida pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem un zaudējumiem. Latvijā aizejošais gads bija arī 14. Saeimas vēlēšanu gads, kas tikai pastiprināja spriedzi un sabiedrības neapmierinātību ar notiekošo.
Jaunā valdība apstiprināta, tās galvenie mērķi ir skaidri un saprotami, bet nebūt nav viegli sasniedzami, jo ļoti daudz šajos neatkarības gados nav izdarīts vai ir izdarīts pa pusei. Turklāt, lai izpildītu visas vēlmes, nāktos palielināt valsts parādu.
Straujā dzīves dārdzības pieauguma apstākļos gandrīz pusei (46 procentiem) Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija šogad ir pasliktinājusies – tostarp katrai sestajai mājsaimniecībai (15 procentiem) rocība sarukusi ievērojami, – liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Tāpat pēc Finanšu institūta pētījuma secināms, ka šis ir negatīvākais finanšu situācijas vērtējums pētījuma veikšanas vēsturē kopš 2013.gada. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visvairāk finanšu situācija pasliktinājusies iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 63 gadiem, aptaujātajiem ar pamata vai vidējo izglītību, kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bezdarbniekiem. Pētījums liecina, ka visvairāk finanšu situāciju ietekmējis pārtikas un mājokļa izmaksu sadārdzinājums. Negatīvāk nekā pērn iedzīvotāji vērtē arī tādu faktoru ietekmi uz kopējo mājsaimniecības rocību kā izdevumi veselības jomā (49 procenti), mājsaimniecības finansiālo uzkrājumu apjoms (45 procenti) un spēju “savilkt galus” mēneša beigās, ņemot vēra ikmēneša ienākumus un izdevumus (46 procenti).
Tajā pašā laikā ir ne mazums mājsaimniecību, kas savu finanšu situāciju nevērtē negatīvi. Nedaudz vairāk kā puse jeb 52 procenti Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labklājības līmenis vai nu nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, vai arī uzlabojies. Salīdzinājumā ar 2021.gadu šādu mājsaimniecību gan ir par septiņiem procentpunktiem mazāk.
Ievērojot visu šo apstākļu kopumu, laikam gan droši varētu teikt, ka visbiežāk šogad lietotais vārds bijis “izaicinājumi”. Gan pētījums, gan katram redzamās norises politikā un ikdienā liecina, ka valsts iekšējā un ārējā drošība (kas neapšaubāmi ietver arī ekonomisko situāciju un labklājības jautājumus), veselības aprūpe un izglītība katram Latvijas iedzīvotājam ir vissvarīgākie un šogad arī visvairāk apspriestie jautājumi.
Jāpiebilst, ka bankas “Citadele” veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45 procenti Latvijas iedzīvotāju domā, kā šoziem palielināt ienākumus, jo gada inflācija acīmredzot pat mazliet pārsniegs 20 procentus. Vēl svarīgi atzīmēt, ka pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šobrīd Latvijā bez darba ir nedaudz vairāk kā 51 000 iedzīvotāju, bet NVA CV un vakanču portālā, kas ir plašākā darba devēju piedāvātā vakanču valsts datu bāze, decembra sākumā bija reģistrētas 23 712 brīvas darbavietas. Tiesa gan, 80 procenti no tām ir Rīgā un Rīgas reģionā.
Situācija tiešām nav ne viegla, ne jauka, tomēr, paraugoties uz Latviju plašāk, jāteic, ka mēs esam kļuvuši ne tikai nervozi un aizdomīgi, bet arī daudz cilvēcīgāki un atvērtāki bēdām un ciešanām un, par spīti nopietnajai tautsaimniecības situācijai, esam gatavi palīdzēt un atbalstīt tos, kuriem klājas vēl sliktāk, un mēs tiešām palīdzam Ukrainai. Apkopotie dati liecina: ja rēķina procentos pēc IKP (iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju), tad vislielākā palīdzība Ukrainai ir nākusi no Latvijas, no mums atpaliek arī Lietuva un Igaunija. Palīdz ne tikai valsts, dažādi uzņēmumi, bet arī iedzīvotāji, ziedojot naudu, pārtiku, apģērbu. Par plašu atbalsta kustību kļuva aicinājums adīt zeķes un cimdus Ukrainas karavīriem. Jau oktobra sākumā karavīriem Ukrainā bija noadīti 500 kg zeķu! Adījumus varēja bez maksas par pasta pakalpojumiem nodot Latvijas Pasta nodaļās, tos vāca arī nevalstiskās organizācijas un biedrības un nodeva pastā. Labdarības maratons “Dod Pieci!”, kas notiek jau devīto reizi, šogad veltīts ukraiņu bēgļu bērniem. Un, protams, nav tā, ka esam aizmirsuši tos, kuriem nepieciešama palīdzība un atbalsts pašu mājās.
Atskatoties uz aizejošo gadu, vēl jāpiebilst, ka sasniegumu kultūrā un mākslā, arī starptautiskā līmenī nav bijis maz, un tas jau ir atsevišķs stāsts, kuru neizstāstīt dažos teikumos.
Mēs esam skaitliski maza tauta ar lielu dvēseli, kaut gan ikdienas rūpēs par savu dzīvošanu to mēdzam aizmirst, tā it kā pazūd un to brīžiem ir grūti ieraudzīt ne tikai mums pašiem. Bet arī lielas finansiālās iespējas un daudzskaitlīga tauta ne vienmēr garantē panākumus, par to jau rakstīju iepriekšējā “Druvas” komentārā, stāstot par vēsturnieka Marka Soloņina interviju Dmitrijam Gordonam, kur tika runāts par Padomju Savienības un hitleriskās Vācijas kara aspektiem.
Tādēļ – nekad nezaudēsim dvēseles gaismu pat vistumšākajā laikā, un lai Ziemassvētki mums atgādina, ka gaisma atgriežas vienmēr!
Komentāri