Cēsu domes deputāts
Apciemojot cēsniekus, kuriem pāri 80, un aiznesot Ziemassvētku paciņas, vairāki satiktie vecie cilvēki lūdza izskaidrot, vai mūsu valdībai vajadzēja aizņemties miljardus un vai daļu naudas vajag ieguldīt “Parex bankā”. Kāpēc tieši bija jāaizņemas 7,5 miljardi eiro, nevarēju izskaidrot un arī šajā īsajā apcerējumā to nevarēšu pateikt. Varbūt tikai varēšu lūgt domāt līdzi.
Izdzirdot par ASV “Lemon Brother” bankas burtiski sabrukšanu (ne bankrotu), saausījos – kas būs? Mani iemidzināja divu ekonomistu analītiķu skaidrojums – Eiropai tās būs “iesnas” sešus, maksimums deviņus mēnešus.
Pagājis gads. Liekas, iesnas pārvērtušās pamatīgā klepū. Dievs pasarg, lai nepārvēršas dilonī. Varbūt mūsu valdībai nevajadzētu šos mītiskos 7,5 miljardus aizņemties, ja būtu zināms, cik tad beigu beigās būs jāiegulda “Parex bankā”. Laikam 0,5 miljardi tikai tāda iestājnauda.
Varbūt varam vilkt paralēles aizjūras bankas un mūsu valsts lielākās komercbankas procesos? Varbūt spekulatīvās ekonomikas atbalstītāji parēķinājuši, ka izdevīgāk bankas nolaist uz grunti, gan jau valdība neļaus, jo tas grauj ekonomiku kopumā. Neļauj arī ! ASV valdība vien ieguldījusi banku glābšanas programmā vairāk nekā 700 miljardu dolāru. Mūsu “Parex” pēc A. Šķēles bijušā padomnieka Māra Bendika aprēķiniem būtu jāiegulda ap miljardu latu.
Jā, bet kur tad izdevīgums? Nauda taču uz Mēnesi netika aizvesta. Skaidrs, ka virtuālās (vērtspapīru) naudas daudzums bija mākslīgi uzpūsts, arī nekustamo īpašumu cenas. Kad ekonomika būs “atdzisusi”, tad nekustamos īpašumus varēs iegādāties par cenu, kas ir krietni zem faktiskās vērtības. Varbūt tie pēc pieciem, sešiem gadiem maksās krietni vairāk nekā tā pati naudiņa bankas seifos īpašniekiem augļu veidā būtu nesusi bagātību.
Neatlaidīgākie jautātāji tomēr nelikās mierā un uzstāja – kāpēc tomēr tik daudz jāaizņemas? Atbildi meklēju A.Slaktera sniegtajā intervijā kanālam “Bloomberg”, kurā viņš pateica, ka Latvijā jau nemaz nav ekonomikas. Nedomāju , ka pārteicās. Vēl skarbāk par Latvijas tautsaimniecību izteicās, vienlaikus aizrādot Zviedrijas bankām par noziedzīgo banku politiku Latvijā, šī gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā.
Atliek cerēt, ka aizņemtā nauda neatkārtos G – 24 kredītu likteni un tā nenonāks dažu personu rokās, bet tiks investēta uzņēmumos.
Tiesa, gan nekur netiek runāts par tās ieguldīšanu reālajā ekonomikā.
Taču, lai to prastu, būtu vērts atvērt Kārļa Baloža ( mūsdienās Nobela prēmijas cienīga ekonomista) 1925.gadā publicēto grāmatu “Kur meklējams Latvijas saimnieciskais glābiņš”. Pirmais uzstādījums – krasi samazināt importu un palielināt eksportu. Mūsu ziemeļu kaimiņi šīs divas lietas pratuši sabalansēt. Tāpēc nebrīnos, ka miljards EEK papildinās mūsu aizņēmuma grozu. Ceru, ka Latvijas Banka arī rūpēsies par uzņēmējdarbību, ne tikai par finanšu sektoru.
Ar to varbūt arī vajadzētu sākt, jo pirms padsmits gadiem sauklis “Mēs būsim banku un tranzīta zeme” izgāzies. Tik sāpīgi, ka mūsu parādus varbūt pat mazbērniem nāksies maksāt. Arī Asīzes Franciska lūgšana : “Kungs, pie tevis esmu drošībā” var būt tik niecīgs mierinājums, jo apsolījums arī par septiņiem treknajiem gadiem pagaisis Jaungada naktī. Nāksies samierināties ar nezināma skaita liesiem gadiem un paļāvību uz sevi.
Komentāri