31.jūlijā publicētajā Levadas Centra aptaujā uz jautājumiem par pašreizējo dzīves situāciju 48 procenti Krievijas iedzīvotāju atbild, ka “nav tik slikti, var dzīvot”, bet 20 procenti saka, ka “viss ir pilnīgā kārtībā”. Interesanti, ka kopš 2018. gada tā domājošo iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Savukārt mazāk ir kļuvis to, kuri saka, ka “dzīvot ir grūti, bet var paciest” (27 procenti), un to, kuri saka, ka “smago situāciju vairs nevar izturēt”(pieci procenti). Visvairāk to, kuri uzskata, ka “viss ir pilnīgā kārtībā”, ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un tādi ir 41 procents. Savukārt to, kuri domā, ka “dzīvot ir grūti, bet var paciest”, visvairāk ir vecuma grupā no 55 gadiem un vairāk, aptaujā tā atbildējuši 34 procenti aptaujāto. Jaunatnes vidū visvairāk – 36 procenti – ir arī to, kuri uzskata, ka grūtākais jau aiz muguras, kamēr vecuma grupā no 45 – līdz 54 gadiem visbiežāk domā, ka grūtākie laiki vēl tikai gaidāmi. Tā uzskata 48 procenti iedzīvotāju šajā vecuma grupā.
ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saka, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefona saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Viņš Zelenskim esot sacījis, ka jāizbeidz karš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. “Tā ir kara mašīna, jūs cīnāties ar kara mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara – viņi karo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu,” uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. “Es teicu, ka mums šis karš ir jāizbeidz,” Tramps intervijā atkārtojis vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet karā gājuši bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut.
Tiesa gan, militāro palīdzību ASV kongresā ilgstoši bloķēja tieši republikāņi, turklāt tie republikāņi, kuri atbalsta prezidenta kandidātu Donaldu Trampu un viņa uzskatus. Palīdzības aizkavēšana radīja Ukrainas frontē ļoti sarežģītus un smagus apstākļus munīcijas un militārās tehnikas trūkuma dēļ un pat ļāva okupantiem iegūt zināmu kontroli vairākos frontes iecirkņos.
Manuprāt, laba un saprotama atbilde šai Trampa intervijai ir 27. jūlijā publicētais Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka antikrīzes jautājumos Mihaila Podoļaka blogs. “Krievijas Federācija vienmēr gribēs karus. Bez ārējā ienaidnieka Krievijai var rasties lielas revolucionāra rakstura iekšējās problēmas. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs gribam beigt karu, kuru neesam sākuši un neesam provocējuši. Un gribam panākt fundamentālas vienošanās, kas padarīs neiespējamu karadarbības atjaunošanu, kad Krievijas Federācija atkal tām būs gatava. Bet Krievijas Federācija vienmēr gribēs karus, jo neprot dzīvot miera apstākļos un neprot kontrolēt savu iekšējo teritoriju, paaugstinot dzīves kvalitāti, bet prot kontrolēt tikai ar ārēju ekspansiju palīdzību. Tādēļ mums agresoram jāatņem virkne tādu iespēju un mums jāsaņem instrumenti, lai izdarītu tādu spiedienu… Krievijas Federācijas taktiskie zaudējumi frontē liks Maskavai saprast, ka ar kara palīdzību tā neko nesasniegs. Tādēļ jāuzlabo nacionālā pretgaisa aizsardzības sistēma, jāpalielina tālās darbības šāviņu iespējas, lai iznīcinātu kara infrastruktūru, jāpalielina tas resurss, ko Krievija zaudē, turpinot karu. Turklāt ir vajadzīgi finanšu instrumenti, lai sodītu ne tikai Krievijas Federāciju, bet arī valstis, kas palīdz apiet sankcijas.
Ļoti svarīgs ir diplomātiskais spiediens, arī no Ķīnas, kas Kremlim paskaidrotu, ka konflikta eskalācija nes zaudējumus visiem globālās ekonomikas dalībniekiem. Pēc visa spriežot, Ķīna pilnīgi skaidri saprot to lomu, kāda tai pasaulē ir šodien, un neapšaubāmi ir ieinteresēta starptautisko tiesību ievērošanā.
Vienīgais agresors ir Krievija. Starp citu, mēs esam gatavi sarunu procesam ar taisnīgiem noteikumiem. Ar noteikumiem, kas novedīs pie noturīga un taisnīga miera. Tam Krievija nav gatava. Lai kādi arī paziņojumi izskan, Maskava ir gatava tikai karam, eskalācijai, ekspansijai. Tā tas ir tādēļ, ka bez ārējā ienaidnieka tai var sākties lielas revolucionāra rakstura iekšējās problēmas.” Podoļaka rakstītajam var vienīgi piekrist un papildināt ar ukraiņu politologa, Lietišķo politisko pētījumu centra “Penta” vadītāja Vladimira Fesenko sacīto: “Ja Tramps kļūs par prezidentu, ir ļoti liela iespējamība, ka militārā palīdzība Ukrainai tiks tieši sasaistīta ar mūsu piekrišanu miera sarunām ar Krieviju.”
Tomēr visvairāk pārsteidz tās no reālās dzīves atšķirīgās paralēlās pasaules, kādās dzīvo gan ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps, gan Krievijas iedzīvotāji. Visticamāk, Trampam tā ir cinisma un lielummānijas, bet Krievijas iedzīvotājiem – baiļu būvēta paralēlā pasaule.
Komentāri