Šķiet, ka gluži tāpat kā iecerētajā nodokļu reformā arī veselības aprūpē finansējuma smagums tiks uzlikts darba ņēmējiem vai arī tās rezultāts būs visai apšaubāms, rēķinot reālajā ieguvumā. Proti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piedāvā un premjers piekrīt, ka sociālās iemaksas jeb nodokli varētu palielināt par vienu procentpunktu, to uz pusēm sadalot starp darba devēju un darba ņēmēju. Pavirši raugoties, tas izskatās labi, jo jau minētajam darba ņēmējam tiek solīts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par trim procentiem. Tomēr, manuprāt, tik vienkārši vis nav. Nodoklis, no kura Latvijā izvairās visvairāk, ir tieši sociālais nodoklis. Daļēji tas, iespējams, ir tādēļ, ka jau tā tas nav nekāds mazais un no tā var izvairīties, liekot darba ņēmējiem kļūt par mikronodokļa maksātājiem vai dibinot mikrouzņēmumus tajās nozarēs, kurās tas ir visai absurdi. Tiesa gan, izskanējusi arī doma, ka mikronodokļa maksātājiem būs papildus jāmaksā zināma summa katru mēnesi – tātad sociālā nodokļa palielinājums guls uz darba ņēmēju pleciem. Jebkurā gadījumā līdz šim ir bijis visai daudz veidu, kā šo nodokli apiet. Turklāt jāatgādina, ka veselības aprūpi nefinansē no sociālā nodokļa. Tādēļ jautājums, kāpēc šo papildu finansējumu, kas vajadzīgs veselības aprūpei, nevar finansēt no IIN. Ja jau tas tiks samazināts par trim procentiem, vai to nevar samazināt par diviem procentiem un to divdesmit pirmo procentu tā arī nosaukt par veselības aprūpes pamatfinansējumu? Darba ņēmējam, manuprāt, tas viens procents neko daudz nekaitēs, it īpaši tādēļ, ka runa jebkurā gadījumā ir par mazo un vidējo algu saņēmējiem, kuru Latvijā ir daudz. Darba devējiem tas it kā neko daudz nemainītu, jo daudzi uzņēmumi līgumā ieraksta algas lielumu pēc nodokļu nomaksas un nevis pirms. Domāju, par veselības aprūpei domātu naudu neprotestētu arī mazo algu saņēmēji. Jā, lielo summu saņēmējiem arī viens procents ir pamanāms, bet tādu nemaz nav tik daudz.
Iespējams, ka “āķis” slēpjas pašvaldību nostājā, kuras negrib zaudēt ne centa. Bet ja jau galu galā tas IIN tiks samazināts, tad pašvaldībām nebūtu starpības, kur paliek tie trīs procenti.
Protams, vajadzīgā nauda varētu slēpties arī pievienotās vērtības nodoklī (PVN), bet jāteic, ka PVN tāpat kā sociālais nodoklis Latvijā caurmērā ir vidējā Eiropas līmenī, kaut gan algas mums nudien nav vidējā Eiropas līmenī. Tādēļ, manuprāt, IIN varētu samazināt par procentu mazāk, jo lielākā daļa darba ņēmēju tāpat neko daudz neizjutīs šī procenta trūkumu – pārāk maza ir šī summa.
Kāpēc un kuram nekādā gadījumā nevajag naudu veselības aprūpei meklēt IIN un vai tiešām pašvaldības ir tās, kuras pārvalda Latviju, nezinu, to var tikai minēt.
Tādēļ kārtējo reizi atkal gribētos sacīt – kaut jel es kļūdītos -, jo pretējā gadījumā atliks vien piekrist jau visai sen izskanējušajai atziņai, ka Latvija ir valsts, kas domāta tikai turīgajiem.
Komentāri