Valdība ir apstiprināta ar 61 balsi par, vieglas dienas nav gaidāmas, par spīti tam, ka vismaz četras partijas sapratušas – jābeidz savas “riesta dejas”, jo valdība ir vajadzīga, pretējā gadījumā Latvijai klāsies gauži. Protams, sapratne, ka valdība galu galā ir vajadzīga, šobrīd likusi vienam ar otru samierināties. Tā ir izveidota, pieļaujot visdažādākos kompromisus.
Vai Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai izdosies nostrādāt visu 13. Saeimas laiku, nezina neviens. Tik dažādām partijām veidojot valdību, domstarpības ir neizbēgamas. Piemēram, koalīcijas partijas ir piekritušas valdības prioritātēm, ka vajadzīga reģionālā reforma un ka jāatsakās no OIK, bet neapšaubāmi katrai būs savs redzējums, kā to darīt. Un, manuprāt, valdībai lielais risks ir visneuzticamākais koalīcijas partneris KPV LV, kura ministru amatu kandidāti, tā maigi sakot, pagaidām izskatās visai bēdīgi, nerunājot jau par to, ka šīs partijas nostāja jebkurā jautājumā var mainīties pavisam aši. Ja vēl atceras, ka pret diviem KPV LV Saeimas deputātiem – Artusu Kaimiņu un Ati Zakatistovu – ierosināts kriminālprocess un nav zināms, kā tas beigsies, jāteic, ka šī partijas frakcija ir kā “milzis uz māla kājām” .
Valdība gan pirms, gan tās apstiprināšanas dienā no opozīcijas saņēmusi ļoti daudz pārmetumu par solījumiem, kuri vai nu vispār nav izpildāmi, vai arī nolikti malā, lai izveidotu valdību. Jā, “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) savās programmās gandrīz nežonglēja ar skaitļiem, bet runāja vispārīgās skaistās frāzēs. Piemēram, “Saskaņas” solījumā atbrīvot minimālo algu no nodokļiem nav teikts, kurā gadā tad tas notiks, šīs Saeimas laikā vai pēc gadiem desmit. Tāpat var piekrist, ka vēlētāju uzticību diez vai vairo tas, ka Ilze Viņķele un Imants Parādnieks, kuru vēlētāji negribēja redzēt Saeimā, tagad viens būs ministra, otrs – premjera padomnieka amatos.
Saeimas sēdē, kurā valdība tika apstiprināta, neiztika arī bez jautrām un savdabīgām atziņām. Piemēram, atziņa, ka Parādnieks derēs kā premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos, jo labi zina, kas ir darāms, radīja vispārēju jautrību. Savdabīgs bija Alda Gobzema sacītais, ka Kariņš tagad saņems rozes kā padomju laikos čekisti, tas lika paraustīt plecus un vaicāt, vai rozes ir “čekistu puķes” un vai tās joprojām saņem tikai viņi.
Vēl jāteic, ka nenopietni ir joprojām dzirdamie pārmetumi, cik pavisam nepareizi, ka valdību veido un vadīs Saeimas mazākā frakcija. Kā zināms, ne Bordānam no JKP, ne Gobzemam no KPV LV valdību izveidot neizdevās, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības atteicās to darīt, savu kandidatūru atsauca arī Artis Pabriks no apvienības “Attīstībai/ Par!”. Ir vērts atcerēties, ka “Vienotība” (tagad “Jaunā Vienotība”) glābj valsti no krīzes jau otro reizi. Atcerēsimies, ka pēc 9. Saeimas vēlēšanām par premjeru jau otro reizi kļuva Aigars Kalvītis no Tautas partijas. Gadu vēlāk Kalvītis iesniedza demisiju, tad tika apstiprināta Ivara Godmaņa valdība, kas demisionēja 2009. gada martā, un lielās globālās finanšu krīzes situācijā neviena partija lāgā negribēja veidot un vadīt valdību. Tad Valsts prezidents Valdis Zatlers uzaicināja valdību veidot Valdi Dombrovski no “Vienotības”. Dombrovskis piekrita, nolika deputāta mandātu Eiropas Parlamentā. Tagad līdzīgs stāsts atkārtojas ar Krišjāni Kariņu no “Jaunās Vienotības”. Atliek cerēt, ka premjeram izdosies saskaņot dažādu uzskatu un principu paudēju viedokļus un strādāt. Vismaz Eiropas Parlamentā viņam tas izdevās. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas “VoteWatch Europe” pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir 19. vietā un ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ir iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.
Rakstnieks Zigmunds Skujiņš nesen sarunā ar žurnālu “Ir” vaicāts, kas grāmatā “Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” sagādāja grūtības, mēģinot noformulēt izjūtas un domas, sacījis: “Manas smadzenes nespēj aptvert, kā viena un tā pati tauta tik pacilāti un patriotiski spēj nosvinēt savas valsts simtgadi un tik stulbi savēlēt parlamentā afēristus.”
Lai nu kā ar afēristiem, lētticīgajiem un konjunktūristiem Saeimā un vēlētāju vidū, valdība ir un tai būs jāstrādā, jo tas vajadzīgs mums visiem, patīk šī valdība vai nepatīk.
Komentāri