Pēc Saeimas pagājušās nedēļas balsojuma, kas pretēji valdības lemtajam atļāva atvērt āra terases kafejnīcām un restorāniem, pirmais jautājums bija, cik stabila ir valdība, ja vienas un tās pašas partijas atšķirīgi balso valdībā un Saeimā?
Vai gaidāma valdības demisija? Par grozījumiem nobalsoja arī premjera partija “Jaunā Vienotība” (JV), un bija skaidrs, ka premjeram “šis Saeimas lēmums bija pārsteigums un viņa partija nav viņu informējusi par savu nostāju”. Valsts prezidents Egils Levits to raksturoja kā “parlamentāru negadījumu”, veselības ministrs Daniels Pavļuts LTV raidījumā “Šodienas jautājums” laipoja, skaidroja pieņemto lēmumu ne tikai ar iedzīvotāju, bet arī ar deputātu nogurumu no pandēmijas, un apgalvoja, ka partiju apvienība “Attīstībai/Par!” atbalstīs premjeru un valdības demisiju neplāno. Savukārt premjers trešdienas rīta “Panorāmā” nerunāja par valdības demisiju un sacīja, ka ir jāsaglabā valsts stabilitāte un ka viņam padomā ir daži risinājumi.
Tikmēr inficēšanās ar kovidu lēnām aug, ja skatāmies uz divās nedēļās inficējušos skaitu. Ko nozīmē šāds parlamenta balsojums?
Visvienkāršākā atbilde, protams, būtu, ka partijas plāno veidot citu valdību un ka “Jaunā Vienotība” klusiņām piekritusi, lai garantētu sev vietu arī nākamajā valdībā. Ja premjera partija pēkšņi nobalso pretēji valdības lemtajam, tad acīmredzot ir notikušas kādas klusās vienošanās. Tajā pašā laikā nav īpaši ticams, ka laikā, kad pandēmijas krīze ne tuvu nav pārvarēta, kāda partija ļoti alktu pārņemt varu – tādā situācijā valdībai vēl ne reizi vien nāksies pieņemt nepatīkamus lēmumus, un pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām uzņemties atbildību nozīmē riskēt ar reitingu zaudēšanu. Tādēļ jautājums ir, par ko vienošanās notikusi?
Otra vienkāršā atbilde ir, ka partijām pirms pašvaldību vēlēšanām gribas labāk izskatīties savu vēlētāju acīs. Galu galā noteikumus āra terašu atvēršanai jāizstrādā Ministru kabinetam, bez noteikumiem tas nevar notikt, tātad vismaz teorētiski terašu atvēršana var kavēties, bet partijas šā vai tā izskatīsies “baltas un pūkainas”.
Iespējams, no valdības būtu jāaiziet kādam vai kādiem ministriem un viņu vietā nāktu citi, bet, protams, no tās pašas partijas. Lielais jautājums ir, vai, piemēram, KPV LV vispār ir cilvēki, ko likt vietā? Labklājības un iekšlietu ministri ne tuvu nav profesionāli ministri, kuri orientējas savā nozarē, un, manuprāt, iekšlietu ministram vairāk rūp nodarboties ar sevis popularizēšanu un lielu runāšanu par visiem citiem jautājumiem, nevis ar savas nozares vadīšanu. Tomēr KPV LV, kuru jau grūti saukt par partiju, vietā varētu ielikt vēl neprofesionālākus un nenopietnākus cilvēkus. Lielus iebildumus ir raisījusi arī izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbošanās, bet grūti iedomāties, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieļautu savas ministres nomaiņu pat pret kādu no savējo vidus. JKP ir ļoti jūtīga pret jebkuru kritiku un gandrīz nepārtraukti ir neapmierināta ar visu, jo ne valdība, ne parlaments visu nedara tikai tā, kā šī partija vēlas.
Vēl viens koalīcijas partiju iespējamās klusās vienošanās iemesls var būt gaidāmais atbalsta finansējums no Eiropas Savienības. Iespējams, kāda vai kādas partijas ir ļoti neapmierinātas, ka tām netiks tik liels “pīrāga gabals”, kā cerēts, bet ar premjeru tirgošanās nav iespējama, tādēļ vienkārši JV jāpabaida ar valdības gāšanu.
Ar vārdu sakot, maz ticams, ka šāds pilnīgi pretējs valdības un Saeimas balsojums ir tikai “parlamentārs negadījums”. Domāju, ir ļoti iespējams, ka tuvākās nedēļas rādīs, kāpēc tā noticis. Jebkurā gadījumā valdība un Saeima ir mūsu visu spogulis, tādēļ brīnīties nav vērts.
Komentāri