Jau divus mēnešus bumbiņa, uz kuras rakstīts “Cēsu Olimpiskais centrs” tiek dzenāta no viena laukuma puses uz otru jeb starp Cēsu novada un Priekuļu novada pašvaldībām. Tikmēr Cēsu Sporta skolas audzēkņiem, treneriem, aktīvā dzīvesveida piekritējiem, kuri izmanto šo bāzi, nākas vien noraudzīties šajā bezkaislīgajā spēlē.
Atgādināšu, ka SIA “Cēsu Olimpiskais centrs” 40 daļas pieder Priekuļu novada pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai, 20 daļas – Cēsu novada pašvaldībai.
Taisnības labad jāsaka, ka spēle sākās jau gada sākumā, kad Cēsu puse izteica vēlmi pārņemt LOK daļas, lai iegūtu nosacītu balsu vairākumu. Taču, kā jau rakstīts, viss bija e-pastu līmenī, kaut kas kur pazuda, noklīda, un situācija nemainījās. Līdz septembra vidū sākās aktīvā fāze, kad cēsnieki pateica, ja priekulieši nepiekrīt šādam risinājumam, viņi pārdod savas daļas, taču neformulēja ne cenu, ne to, kā tiks risinātas īpašumtiesības, jo galvenā bāzes infrastruktūra atrodas uz Cēsu pašvaldības zemes. Te varētu runāt, kāpēc izveidojās šāda situācija, ka cēsniekiem tika piešķirtas vien 20 daļas, ja šautuve, tiesnešu māja ir uz viņu zemes. Varbūt jau tad Cēsīm vajadzēja atvēlēt visvairāk daļu?
Oktobra sākumā domes sēdē Cēsu novada domes deputāti ar deviņām balsīm par, vienu pret nolēma izbeigt līdzdalību “Cēsu Olimpiskajā centrā” un pārdot kapitāla daļas. Nekur domes lēmumā gan netika minēts, ka šīs daļas pārdot Priekuļu pašvaldībai, teorētiski uz tām varētu pretendēt ikviens.
Pēc tam tika aprēķināts, ka pārdošanas summa varētu būt aptuveni 1800 eiro un pamatlīdzekļu noma -14 000 eiro gadā. Priekuļu domes deputāti pārsprieda šo piedāvājumu, secinot, ka vieniem nav iespējams nodrošināt centra uzturēšanu, nemaz nerunājot par attīstību, tāpēc nolēma atteikties no pirkuma, vēlreiz aicinot Cēsu pusi padomāt par paritāti.
Pienāca šīs nedēļas tikšanās. Problēma it kā visiem zināma, taču Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Malcenieks norādīja, ka viņiem neesot konkrēta viedokļa, deputāti vēlētos uzklausīt Priekuļu puses skaidrojumu, kāpēc pieņēmuši lēmumu atteikties no Cēsu daļām, uzzināt, ko nozīmē paritāte. Nenoliedzu, ka ir svarīgi visu saprast, uzzināt, noskaidrot, bet par šo problēmu runā jau krietnu laiku, vai jau sen nevarēja noskaidrot, ko nozīmē paritāte?!
Abu pušu tikšanās reizē Cēsu deputāts Juris Žagars norādīja, ka deputātiem tomēr esot kopīgā nostāja – kopus cūka nebarojas. Tiesa, sarunās pēc sanāksmes gan noskaidrojās, ka tā nav pilnīgi visu Cēsu domes deputātu nostāja, dažs atbalsta kopīgu darbošanos.
Interesanti, ka ilgus gadus šāds līdzsvars varēja pastāvēt, tagad izrādās – vairs nevar. Jā, centrs tika izveidots vēl laikos, kad bija vienots Cēsu rajons, bet nu jau gandrīz deviņus gadus ir novadi, un centrs pastāvēja.
Varbūt varam pamodelēt šādu situāciju – ja gada sākumā Priekuļi būtu piekrituši, ka LOK daļas nonāk Cēsu groziņā un darījums būtu noticis, iespējams, ka tad cēsniekiem nebūtu nekādu pretenziju par šo kopus cūku.
Starp citu, Cēsu pusei pirms dažiem gadiem bija iespēja izvēlēties kandidātu centra vadītāja amatā, ko viņi arī izdarīja, taču tagad deputāts J. Žagars saka, ka bāzes apsaimniekošana nav ideāla. Jautājums, kas liedza to tādu padarīt? Vai pašvaldība bija ieinteresēta tajā, kas notiek šajā bāzē?
Piedevām šobrīd bāze vispār ir bez vadības un jauno ziemas sezonu sportisti gaida ar bažām. Centram naudas nav, vadības nav, kas gatavos sniegu? Tam darbam vajadzīgi speciālisti gan sniega ražošanā, gan trašu gatavošanā.
Tagad cēsnieki atkal pauž gatavību ņemt bāzi, kas gan šķiet vēl nav oficiāls viedoklis. Jājautā, kāpēc Priekuļu pusei bija jāizsludina konkurss centra vadītāja postenim, jo maz ticams, ka Cēsīm šie rezultāti būs saistoši.
Varbūt tomēr vajadzēja uz gadu atstāt esošo situāciju, ļaut izvēlētajam bāzes vadītājam darboties un tad skatīties, vai tiešām tā kopus cūka ir tikpat kārna kā šobrīd. Varbūt izrādītos, ka sadarboties ir iespējams.
Labi, Cēsis pārņems bāzi, bet vai viņi to varēs atļauties? Bāzes uzturēšanai vajadzīgi 80 000 eiro gadā, kas ir pats minimums. Lai domātu par attīstību, nepieciešami papildu līdzekļi. Vai Cēsu novadam būs 100 – 150 tūkstoši gadā bāzes vajadzībām? Vēl nav zināms, cik izmaksās jaunā Cēsu stadiona uzturēšana, kas arī nebūs mazs skaitlis. Varbūt izdevīgāk tomēr sadalīt uz divi, atbildību uzticot centra valdes priekšsēdētājam, šajā amatā ieceļot tiešām zinošu cilvēku. Katrai pašvaldībai atliktu vien atvēlēt pusi no vajadzīgās summas un ik pa laikam uzklausīt bāzes vadītāja atskaiti par paveikto un veicamo.
J. Žagars sanāksmē norādīja, ka deputātu uzdevums ir gudri sadalīt nodokļu maksātāju naudu. Varbūt, sadalot uz galviņām, šis ieguldījums būtu gudrāk sadalīts? Deputāts arī norādīja, ka pieaugušajiem par trases izmantošanu būtu jāmaksā. It kā saprotami, bet tad jautājums, vai nav nedaudz nevienlīdzīga attieksme starp tiem, kam hobijs ir sportošana, un tiem, kam hobijs ir pašdarbība. Pēdējie, šķiet, nemaksā neko, bet tāpat izmanto pašvaldības infrastruktūru. Vai aktīva dzīvesveida piekritēji arī kaut ko nebūtu pelnījuši no pašvaldības?
Šajās sanāksmēs ik pa laikam izskan runas par nākotnē gaidāmo reģionālo reformu, kad atkal būs kopīgs novads. Ja tā, varbūt nav vērts strēbt karstu, bet paciesties? Manuprāt, Cēsis un Priekuļi ir novadi, kam tiešām vairāk būtu jādomā par sadarbību, nevis jāmeklē iespējas attālināties.
Komentāri