Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par stipro un bagāto zemi

Līga Eglīte
05:33
07.04.2022
19

Martā kāds Latvijas iedzīvotājs tīmekļvietnē bija ievietojis Rīgā uzņemtu foto ar ekskluzīvu pilnpiedziņas auto, kam Ukrainas numurzīme. Dīvānekonomisti un dīvānpolitiķi tūlīt sarīkoja vētru sociālajos tīklos: Kā tā? Tie ir bēgļi? Tik bagāti! No kā bēg? Pārskatot ierakstus, nācās atzīt nepatīkamu faktu – kādai sabiedrības daļai ir priekšstats, ka Ukraina ir nabadzīga valsts, kuras iedzīvotāji šādus auto nevar atļauties. Laba automašīna ir kaut kas slikts. Un vispār, bēgļiem jābūt tukšām kabatām, ar maišeli pār plecu, noskrandušiem, bēdīgiem, nu, tādiem, “kā rāda kino”. Reti kurš novērtēja, ka auto īpašnieks, iespējams, šeit jau sen strādā, pats saviem spēkiem ieradies Latvijā vai varbūt tieši tagad atradis darbu, dzīvesvietu un spēj sevi nodrošināt, neprasot atbalstu.

Ko mēs zinām par Ukrainu? Kādi ir mūsu priekšstati, ko veidojusi informācija plašsaziņas līdzekļos, ilustrētos žurnālos, interneta resursi, sen izdotas enciklopēdijas un vēsturiski pētījumi? Mani vecāka gadagājuma paziņas atceras ekskursijas jaunībā uz Karpatiem, izcilo ukraiņu speķi un ugunsdzērienu “gorilka”. Bijušie kolēģi kavējas atmiņās par komandējumu uz nacionālajiem parkiem un mūsu lietaino kāpienu augstākajā virsotnē Goverlā. Man ar Ukrainu saistās viesmīlība, dāsnums, sirsnība, tautas mūzika, kalni un apjausma, ka šī zeme patiesībā ir neaptverami liela.

Tomēr uz jautājumu, ko mēs zinām par Ukrainu, nav ātri atrodamu atbilžu, tīmeklis piedāvā dažādus skaitļus, kā arī mūžvecas ziņas, pat “Latvijas Vēstneša” 1997.gada publikāciju. Labi, ka Ukrainas vēstniecība publicējusi virkni drošu tīmekļ­vietņu adrešu, kur var uzzināt par aktualitātēm valstī kopš Krievijas agresīvā iebrukuma.
Ukraina pēc platības ir lielākā Eiropā (starp valstīm, kas pilnībā atrodas Eiropas teritorijā), bet iedzīvotāju skaits pārsniedz 44 miljonus (2021.gada dati).

Auglīgajā melnzemē, kas ir apmēram ceturtā daļa no pasaules apjoma, līdz šim izauga tik daudz labības, ka spēja nodrošināt ar pārtiku ap 600 miljoniem cilvēku. Un kur vēl Ukrainas simbols – saulespuķes un saulespuķu eļļa, arī kukurūza, kartupeļi, medus…

Lai gan ziņās no frontes pārsvarā redzamas sagrautas dzīvojamās ēkas un tanku izbraukātas nodegušu ciematu ielas – postaža, kurā vairs neko neatpazīt -, Ukraina ārpus kara zonas ir industriāli augsti attīstīta valsts ar dzelzceļa tīklu, kas ir viens no Eiropā garākajiem, ar pasaules mērogā nozīmīgiem dabas resursu krājumiem un pārstrādes rūpniecību.

Austrumzemes diktators, Iva­na Bargā neticami ļaunā reinkarnācija, bija pārrēķinājies un balstījies uz mistiskiem stereotipiem un kļūdainiem aprēķiniem, cerot, ka ukraiņi ir bailīgi tukšinieki, aizstāvēties un lemt nespējīgi. Maldi! Te dzīvo cīnītāji, kuri mīl savu zemi, kuri neatdos ne metra, kuriem visā pasaulē ir draugi, radi un milzīgs emocionāls, materiāls atbalsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi