Teorētiski, protams, sportam nevajadzētu būt nekādai saistībai ar rasi un reliģiju, un arī ar pilsonību. Tā teikt, sacenšas stiprākie un talantīgākie neatkarīgi no ādas krāsas, etniskās un nacionālās piederības. Tāpar arī ir skaidrs, ka lielais sports ir arī liela nauda un “Covid-19” dēļ atliktie čempionāti nes milzu zaudējumus, jo galu galā tas ir arī bizness.
Tiesa gan, pēdējos gados saistībā ar vairākām starptautiskām kukuļošanas un dopinga lietām nereti sportam izskan visai skarbi vērtējumi līdz pat apgalvojumiem, ka lielais sports ir netīrs un neētisks bizness, kurā nauda uzvar jebkurus principus. Tomēr grūti iredomāties, ka nozīmīgi čempionāti tiek rīkoti valstī, kurā cilvēkus ķer, sit un slepkavo uz ielām. Tāpat kā būtu grūti saprast, ka starptautiskas sporta sacensības tiktu rīkotas blakus koncentrācijas nometnēm.
Tomēr realitāte acīmredzot nav pārāk tālu no tā, lai tā tiktu darīts.
Kā zināms, Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) ģenerālsekretārs Horsts Lihtners pagājušās nedēļas nogalē Vācijas nacionālā radio programmas “Deutschlandfunk” (DLF) ēterā paziņoja, ka federācija neļaus Latvijai sevi šantažēt jautājumā par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Baltkrievijā. Tam nav jābūt sporta federācijas lēmumam – pārtraukt pirms četriem gadiem parakstītu līgumu par pasaules čempionāta rīkošanu, uzsver Lihtners. “To mums neviens nevar lūgt. Mēs neesam no tiem, kas nepilda līguma nosacījumus. Mēs esam sporta veida pasaules federācija. Mēs neesam bēguļotāji, kuri saka: “Atvainojiet, ka izdarījām nepareizi, tagad iesim kaut kur citur,”” viņš norāda. Lihtners arī uzsver, ka Pasaules meistarsacīkstes Baltkrievijā 2014.gadā jau veiksmīgi norisinājās. Tagad situācija ir atšķirīga, “bet tā ir tā pati valsts”.
Droši vien vērts atgādināt, ka vasaras beigās Latvijas premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija sāks sarunas ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju par 2021. gadā Baltkrievijā plānoto pasaules hokeja čempionāta spēļu rīkošanu citā valstī. Viņš skaidroja, ka Latvija vēlas rīkot 2021.gada pasaules čempionātu Rīgā, tomēr, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, premjers neredz iespēju, ka Latvija šo čempionātu varētu rīkot kopā ar Baltkrieviju. “Aicināsim IIHF Baltkrievijas vietā atrast otru valsti. Ja federācija [IIHF] atteiksies un Baltkrievijā situācija joprojām nebūs mainījusies, valdība varētu lemt, ka Latvija nepiedalās 2021.gada hokeja čempionāta rīkošanā,” uzsvēra Kariņš.
Pēc Lihtnera paziņojuma Kariņš saka, ka nekomentēs “viena cilvēka izteikumus”.
“Protams, mēs no Latvijas puses esam griboši un gatavi būt līdzrīkotāji šajā hokeja čempionātā, visi priekšdarbi notiek. Es domāju, ja vien epidemioloģiskie apstākļi to pieļautu, tas būtu lielisks notikums Latvijai ļoti daudzu iemeslu dēļ. Mums bažas ir par otro posmu, kas paredzēts Minskā. Ja nekas cits, tad ir ļoti liels jautājums par drošības apstākļiem,” skaidroja politiķis. Viņš pauda bažas par to, kā Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes varēs nodrošināt kārtību hokeja čempionāta spēļu laikā, ja tās vardarbīgi vēršas pret saviem iedzīvotājiem, kad tie miermīlīgi pieprasa valdības maiņu un brīvas, demokrātiskas vēlēšanas.
Jāteic, ka kvēli čempionāta norises vietas Baltkrievijā atbalstītāji ir “Rīgas Dinamo” īpašnieki un vadītāji, arī ne viens vien hokeja līdzjutējs uzskata, ka tam, kas notiek Baltkrievijā, nav nekādas nozīmes, jo sports ir apolitisks. Protams, šos līdzjutējus neinteresē, ka Krievija ir liels IIHF sponsors un ka “Rīgas Dinamo” faktiski uztur Krievijas sponsori. Tāpat viņi “nav pamanījuši”, ka Krievijā – un ne tikai – sports un politika ir savstarpēji saistīti tik cieši, ka jau sen kļuvuši par vienotu veselumu.
Atliek cerēt, ka IIHF tomēr pieņems kompromisa lēmumu – proti, saslimstība Baltkrievijā ir augsta un pandēmijas apstākļos čempionātu tur varētu nerīkot. Pretējā gadījumā žēl sportistu, kuriem var nākties izskatīties kā ciniskiem naudas pelnītājiem – vienalga kur un kā.
Komentāri