Izglītības nozarē izaicinājumu un problēmu netrūkst, to nevaram noliegt neviens. Protams, atrodas pa kādam, kas lieku reizi uzsver, ka ir dzirdējis “tam un tam direktoram, tam un tam ārstam ir TIK liela alga”! Tas gan problēmu nemaina – izglītības sistēmā ir haoss, un to jau krietnu laiku nespēj noliegt arī valdība. Viena no lielākajām, arvien milstošakajām problēmām ir skolotāju deficīts. Kamēr dažas skolas lieliski tikušas galā ar pedagogu trūkumu, citviet vakances aizvien papildinās, aizvien darba piedāvājumos parādās pieprasījums pēc kādu priekšmetu skolotājiem.
Nesen portālā “Delfi” pavīdēja raksts par šo tēmu. Tā autore Sarmīte Gaidule stāsta: “Majoru vidusskolā Jūrmalā gandrīz visu semestri dažām klasēm nenotika bioloģijas un ģeogrāfijas stundas vai notika daļēji, jo trūka skolotāju. Vēl kādā citā skolā mūziku un matemātiku māca bibliotekāre, bet vēl citur ķīmiju pasniedz skolas medmāsa. Latvijā skolotāju trūkums ir sen izplatīta problēma, un katra skola lāpās, kā māk.” Varu tikai pievienoties – lai arī mans vecākais bērns mācās Pierīgas skolā, arī viņai dažus svarīgus priekšmetus samērā bieži (skolotājas slimības vai regulāras prombūtnes dēļ, kuras iemeslus, šķiet, zina vien skolas vadība) vada citu specialitāšu skolotāji vai pat kāds no skolas vadības. Piemērs, decembrī teju visu mēnesi latviešu valodas, literatūras, teātra mākslas un mūzikas stundu vietā (visus šos priekšmetus māca viena skolotāja!) notika kolektīvās lasīšanas stundas.
Nav jau slikti, par lasītprasmes līmeņa krišanos jau arī tiek runāts, un zinām, ka tā arī ir problēma, tomēr šī situācija, šķiet, ir problēma problēmas galā. Kopīgi lasām, bet kur paliek kvalitatīva latviešu valodas apguve? Vai matemātikas?
Situācija rada bažas, ir skaidrs, ka jaunākā paaudze nelabprāt apgūst šo patiesībā tik ļoti svarīgo, cēlo un pat, gribētos teikt, futūristisko amatu, jo no tieši šīs profesijas atkarīga mūsu nācijas tālākā nākotne, nākamo paaudžu dzīves labklājība vai lejupslīde! “Efektīvi skolotāji ne tikai sniedz zināšanas, bet arī kalpo kā paraugs un mentori, palīdzot skolēniem veidot pašcieņu, pārliecību un pozitīvu skatījumu uz dzīvi. Šāda veida iedvesma un motivācija var ievērojami uzlabot skolēnu akadēmisko sniegumu un personīgo izaugsmi,” šādas rindas lasāmas Edsona Bartona, jauniešu profesionālās karjeras platformas “YouScience” dibinātāja, rakstā.
Skolotājs ir neaizvietojama vērtība, un no skolotāja profesionālās pieejas, cilvēciskās attieksmes, dzinuļa un motivācijas strādāt ar bērniem un jauniešiem ir atkarīgs tas, cik labi vai slikti šiem cilvēciņiem veiksies nākotnē. Pavisam nesen meita jautāja, kurš priekšmets skolā man nepatika. Ilgi domāju, jo svārstījos starp sporta stundām (tikai tāpēc, ka nepatika dīvaini smaržojošās sporta zāles, pārģērbšanās tikpat dīvaini smakojošās ģērbtuvēs lielā ātrumā, lai pagūtu uz nākamo stundu, un katra skolēna sportiskās vai ne tik fiziski attīstītās formas snieguma vērtēšana ar atzīmi visa kolektīva priekšā), matemātiku un vēsturi. Ziniet, kas bija izšķirošs arguments manā galvā? Tieši skolotājs.
Atminējos visus skolotājus, un dažos priekšmetos, kuri varbūt tēmas ziņā būtu šķituši gana interesanti, nepatika radās tieši skolotāja snieguma, pieejas vai darba metožu dēļ. Skaidrs, ka katram arī šie vērtību parametri atšķiras, tomēr vienojošais paliek tas pats – skolotājam ir jābūt autoritātei, skolotājs ir tas, ka ierāda iespējamos virzienus dzīves ceļiem nākotnē, raisa idejas, attīsta domāšanu un varbūt pat ir draudzīgs plecs kādā sarežģītā dzīves brīdī!
Komentāri