Valdība ir apstiprinājusi un Saeimai vēl jāapstiprina Tieslietu ministrijas izstrādātais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un ar to saistīto sešu likumprojektu paketi.
Likums paredz fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā no tām atbrīvoties. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro: “Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. (..)Turklāt ir jāņem vērā, ka paredzētais jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.”
Protams, par likumu vēl lems Saeima un tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, tomēr jau šobrīd, lasot likumprojektu, rodas vairāki jautājumi.
Ja šī parādsaistību dzēšana paredzēta cilvēkiem, kuriem oficiāli piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, tad jautājums ir, kā tiks apmaksāti notāra pakalpojumi, kuri nav lēti un kurus šīs personas diez vai spēs samaksāt. Lēmumu par to, vai persona atbilst likuma prasībām par parādu dzēšanu, pieņems notārs. Pašvaldības sociālais dienests pirms trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanas izpēta gan banku kontu izrakstus, dzīves apstākļus, pārbauda, vai personai nav nekustamā vai kustamā īpašuma utt. Daudzām pašvaldībām ir līgumi ar kādu no bankām par to, ka tās sūta kontu izrakstus sociālajam dienestam un personai nav jāiet uz banku un jāmaksā par konta izrakstu. Ar vārdu sakot, pašvaldību sociālajiem dienestiem ir visa vajadzīgā informācija par trūcīgo vai maznodrošināto personu , tie nepieciešamo informāciju varētu sniegt notāram. Šis jautājums ir būtisks kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem ir datori ar interneta pieslēgumu, lai daudzas lietas varētu kārtot ar elektronisko parakstu interneta vidē. Turklāt, manuprāt, tomēr ir vērts atcerēties, ka par trūcīgu tiek atzīta persona, kuras mēneša ienākumi nepārsniedz 128 eiro. Maksa par notāra pakalpojumiem vai par bankas izrakstu šiem cilvēkiem ir nopietns finansiāls trieciens un samazina jau tā pieticīgo pārtikas grozu.
Likumprojektā šobrīd nav arī atrunu par tiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuriem ir invaliditāte, un tādu nav maz. Kā zināms, personām ar invaliditāti nav jāreģistrējas bezdarbniekos, jo ne visiem ir iespējams atrast sev piemērotu darbu un daudzi veselības dēļ strādāt nedrīkst un nespēj. Vai arī cilvēkiem ar invaliditāti obligāti būs jāapmeklē finanšu pratības kursi un obligāti jāsadarbojas ar Nodarbinātības aģentūru darba meklējumos? Turklāt pie iepriekš rakstītā par izrakstiem un izziņām, kuras ir sociālā dienesta rīcībā un par kurām var nākties maksāt, jāpiebilst, ka cilvēkiem ar invaliditāti staigāt pa kabinetiem un sēdēt rindās nebūt nav tik viegli, kā tas varētu likties pirmajā brīdī.
Domāju, atbildes uz šiem jautājumiem tika atrastas. Vismaz Tieslietu ministrija solīja, ka tās tuvākajā laikā varēšot saņemt.
Komentāri