Trešdienas, 10. marta, rītā premjers Krišjānis Kariņš rīta “Panorāmā”, runājot par plāniem masveida vakcinēšanai, sacīja, ka vakcīnu iepirkumā pieļauta noziedzīga kļūda. Protams, cilvēki kļūdās, bet šajā gadījumā kļūdas cena ir pārāk augsta, tādēļ tās “autoriem”, manuprāt, ir jāatbild par sekām.
Pirms kāda laika apstākļu izpētīšanā iesaistījās žurnālisti, un “Re: Baltica” pēc slēgto valdības sēžu ierakstu noklausīšanās un plašākas izpētes publicēja trīs rakstu sēriju, kas atklāja aplamo un kļūdaino lēmumu tapšanu. Plašāk ar rakstiem katrs var iepazīties Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re: Baltica” mājaslapā. Pēc rakstu izlasīšanas veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēma sākt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret “Covid-19” iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens. Kā zināms, pirmajā dienesta pārbaudē netika vērtēti arī pieņemtie lēmumi attiecībā uz “Pfizer” vakcīnu papildu iepirkumu.
Kādi ir secinājumi, izlasot “Re:Baltica” noskaidroto?
Pirmkārt, kā neprofesionālu un paviršu rīcību var vērtēt to, ka visas apspriedes par vakcīnu iepirkumu notika neformālā gaisotnē, bez protokoliem. Otrkārt, acīmredzot ne visiem šo apspriežu dalībniekiem bija pilnīgi vienāds viedoklis par to, kā jārīkojas, bet ziņojums ministrei par pretrunīgajām nostādnēm netapa uzrakstīts, valdība par to netika informēta. Treškārt, pamazām par noteicošo balsi šajās apspriedēs kļuva Valsts zāļu aģentūras (VZA) direktors Svens Henkuzens. Direktors, par spīti tam, ka viņam bija pieejami visu vakcīnu ražotāju dokumenti to mājaslapās un viņam bija tiesības prasīt arī papildu informāciju, sanāksmēs un vēlāk arī valdībā sniedza nepilnīgu, brīžiem pat, maigi izsakoties, ne visai patiesu informāciju. Pēc pirmās dienesta pārbaudes ierosināšanas Henkuzens kļuva žurnālistiem praktiski nesasniedzams.
Acīmredzot vairāki ierēdņi rīkojušies vismaz neprofesionāli, un ir jautājums, vai viņi var tupināt darbu savos amatos. Tikmēr sabiedrībā aug aizdomas par apzinātu “AstraZeneca” lobēšanu. Visus pārmetumus saņem premjers Krišjānis Kariņš, kurš šobrīd tiek vainots par visu: gan par to, ka ir vīruss, gan par to, ka vakcīnu trūkst. Daļa sabiedrības, izplatoties lipīgajam vīrusa variantam, uzstāj, ka jāpastiprina ierobežojumi. Savukārt otra daļa ir nikna un pieprasa beidzot atcelt vismaz daļu ierobežojumu, jo tiekot iznīcināta tauta un valsts. Neapmierinātību un spriedzi vairo arī Krievijas ļoti veiksmīgā savas vēl Eiropā neapstiprinātās vakcīnas “SputnikV” reklamēšana. Ne tikai atsevišķas ļaužu grupas, bet nu jau arī “Saskaņas” vadītā Rēzeknes pašvaldība pieprasa Krievijas vakcīnu, jo tā esot vienīgā drošā un labā vakcīna pasaulē. Vēl vairāk – politikas aizkulisēs ir sākusies valdības šūpošana, kuras priekšgalā ir opozīcijā sēdošā, pirmajā tiesu instancē notiesātā Aivara Lemberga “kabatas partiju” apvienība: Zaļo un zemnieku savienība. Un nupat ar patiesībā absurdu un smieklīgu publisku paziņojumu klajā nācis Aldis Gobzems, Saeimas deputāts un bijušais KPV LV premjera kandidāts, kurš tagad nodibinājis savu partiju “Likums un taisnība”. Gobzems publiski vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita ar aicinājumu nominēt viņu par Ministru prezidentu, jo pašreizējā valdība esot jāatlaiž. Gobzems, lūk, glābšot tautu un valsti.
Par notiekošo var paraustīt plecus, bet Latvijas stabilitāti tas nestiprina un aizdomas par korupciju saistībā ar vakcīnu iepirkumu tikai vairo. Tādēļ, manuprāt, veselības ministram būtu jāveic ļoti nopietna dienesta izmeklēšana, vajadzības gadījumā piesaistot arī tiesībsargājošās iestādes, un jāpieļauj arī doma par VZA direktora atlaišanu. Droši vien tas nebūs viegli un vienkārši, ļoti iespējams, ka Svens Henkuzens zināmā mērā ir farmācijas biznesa interešu pārstāvis vismaz dažos jautājumos. Henkuzenam gan ir pieklājīgs CV: laba izglītība un pieredze dažādās ar veselības aprūpi un arī ar farmāciju saistītās starptautiskās institūcijās. Amatā viņu 2015. gadā iecēla veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš pats nāca no farmācijas biznesa un tajā atgriezās pēc demisijas. Henkuzens tapa par VZA direktoru jau divus mēnešus pēc tam, kad sāka strādāt VZA par direktora vietnieku.
Iespējams, ka Henkuzena un citu ierēdņu darbība bijusi tikai pavirša un galēji neprofesionāla, ko gan grūti pieļaut, zinot viņa izglītību un pieredzi. Tomēr skaidrība ir vajadzīga, un, manuprāt, jebkurā gadījumā VZA direktoram no darba ir jāaiziet. Sabiedrības neapmierinātība un aizdomas par lobēšanu šūpo valsti un grauj tās pamatus.
Komentāri