Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs
Negribu izteikties tik skarbi kā Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs, kas teicās pieķēris Ministru prezidentu Godmaņa kungu melos, bet pēdējie notikumi rāda, ka meli un blefošana ir kļuvuši par neatņemamu valsts pārvaldes sistēmas un politisko partiju darbības sastāvdaļu, un daži deputāti un ministri pat nevar savu dzīvi iedomāties bez tā, ka kādu dienu nevienam neko nesamelotu. Atcerēsimies kaut vai vienu no pagājušā gada spārnotākajiem teicieniem, kas izskanēja Domburšovā: „Nemelojiet manā vietā!” Un arī šogad viss turpinās pa vecam.
Mēs prognozējām, ka inflācijas kāpums būs ļoti straujš, un jau pagājušā gada novembrī arodbiedrības bija pārliecinātas, ka tā pārsniegs 15 procentu atzīmi, īpaši postoši ietekmējot tos cilvēkus, kam ir zemi ienākumi, kas lielāko daļu savas naudas tērē mājokļa uzturēšanai un pārtikai.
Mūsu prognozes ir piepildījušās pat ar uzviju, bet valdība un Saeima nebūt nesteidzas palīdzēt grūtībās nonākušajiem cilvēkiem. Tā vietā tiek piedāvāti dekoratīvi uzlabojumi, lielā ātrumā pieņemot grozījumus Pensiju likumā! Bet burtiski tikko, pirms pāris mēnešiem, visi kā viens stabulēja, ka naudas neesot… Tātad, vai nu meloja tad, vai nu arī melo tagad?
Bet kādi tad ir šie steidzamie uzlabojumi? Valdības sludināto, ka milzīgs sasniegums ir no 1.jūnija ieplānotā piemaksa par nostrādāto gadu 40 santīmu apmērā, mēs atmetam, jo šo lēmumu, Saeimas deputātiem atbalstot, pieņēma A.Kalvīša vadītā valdība un šie skaitļi ir iestrādāti valsts budžetā. Un faktiski tas ir nevis sasniegums, bet gan pensionāru apzagšana, jo piemaksa bija solīta no 1.janvāra!
Kā tad veicas ar pārējiem solījumiem? Jā, tik tiešām, tiek plānots indeksēt tās pensijas, kas ir mazākas par 150 latiem, un tas ir kas jauns. Tāpat tas, ka prognoze vidēji palielināt pensijas par septiņiem latiem, ko gada sākumā izteica Labklājības ministrija, ir izaugusi līdz vidēji 11 latiem un lielākam pensionāru skaitam. Tātad valdība ir izlēmusi, ka prognozētais un reālais cenu un tarifu kāpums, dzīves dārdzība un inflācija atšķiras vien par četriem latiem. Godmaņa kungs, vai jūs varat pateikt, ko viens pensionārs par šo summu mēnesī var iegādāties, ko apmaksāt?
Bet priecē ātrums, ar kādu sākusi strādāt gan valdība, gan arī Saeima. Tas, protams, nekādi nav saistāms ar iesniegtajiem vairāk nekā desmit tūkstošiem parakstu par grozījumiem Pensiju likumā, ar ļaunā populista un demagoga Štokenberga aktivitātēm, bet gan milzīgā, ilgstošā un pacietīgā valdības un deputātu darba rezultāts.
Bet kā tad ir ar piedāvātajiem grozījumiem Pensiju likumā? Protams, juristi var par tiem strīdēties un apstrīdēt, deputāti var vīpsnāt un atgaiņāties, valdība var lamāt un ignorēt, bet grozījumi ir un parakstu vākšana būs jāizsludina. Tas ir pilnīgi skaidrs, kā arī tas, ka gluži jau bez pamata šīs darbības nenotiek. Un te man jāatgriežas atkal pie tā, par ko runāju sākumā – pensionāri gaidīja, kad valdība un Saeima sāks reāli domāt par viņu materiālā stāvokļa uzlabošanu. Bet nesagaidīja, tāpēc sāka rīkoties! Labi, pieņemsim, ka nepareizi, bet ko tad darīja valdība? Vai tai nebija iespējas jau pagājušā gada beigās sākt rīkoties pareizi un satrauktos pensionārus nomierināt? Nē, tad vajadzēja melot un blefot, vajadzēja visiem stāstīt, ka nav naudas, nav iespēju, zema administratīvā kapacitāte, lielas izmaksas .Vai tagad tas izmaksās mazāk? Vai tagad valdības un deputātu steiga ir bezmaksas? Protams, nē! Bet neviens jau nevar un negrib atzīt to, ka pagājušā gada nogales meli bija apzināti, ar cerību, ka pensionāri jau pašūmēsies un rimsies, ka viss ies tāpat pa vecam.
Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atgādina visiem Latvijas pilsoņiem – 12.martā sāksies parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 78. un 79.pantā, lai dotu tiesības tautai ierosināt Saeimas atlaišanu arī starp kārtējām vēlēšanām. Pavisam drīz tiks paziņotas parakstu vākšanas vietas, arī arodbiedrības sniegs nepieciešamo ar parakstu vākšanu saistīto informāciju. Esiet ieinteresēti un aktīvi, mēs uzskatām, ka pienācis laiks tautai aktīvi iesaistīties valsts pārvaldīšanā, un mūsu piedāvātie grozījumi Satversmē ir stingrs solis šajā virzienā!” (Komentārs publicēts saīsināti)
Saeima ātri rīkojas
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz 1.aprīlī papildus indeksēt pensijas, kuras patlaban ir līdz 150 latiem. Līdz ar šiem likuma grozījumiem tiek nodrošināts, ka šogad kopumā mazās pensijas pieaugs aptuveni par 25 latiem.
Pensijas, kuru apmērs šogad nepārsniedz 150 latus, pārskatāmas 1.aprīlī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, un 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. 1. aprīlī tās vidēji pieaugs par aptuveni 15 latiem, bet 1. oktobrī par 13 latiem.
Pensijas, kuru apmērs šogad pārsniedz 150 latus mēnesī, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb 225 latus, būs pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.
Likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Jau vēstīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija tuvākajā laikā sāks parakstu vākšanu par nepieciešamību organizēt referendumu jautājumā par to, vai jānosaka, ka pensijas nevar būt mazākas par iztikas minimumu. Ministru prezidents Ivars Godmanis iepriekš medijos noliedza, ka valdības un ceturtdien arī Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sagatavoti saistībā ar uzsākto parakstu vākšanu.
Ko saka pensionāri?
Valentīna Logina: “Tiem, kas saņem tūkstošus, vajadzētu vairāk domāt par maznodrošinātajiem. Es arī valdībai vairs neticu. Vai tā vienu mēnesi varētu iztikt ar mūsu pensiju? Man samaksā 109 latus, un iztikšana būtu pavisam švaka, ja dēls nepalīdzētu. Man dzīvošana ir par brīvu, tāpēc tieku galā. Cenas ir augstas – dzīvošanai, pārtikai, elektrībai paaugstinās.”
Dāvids Lange: “Es dzīvoju viens. Saņemu 120 latus, bet par dzīvokli samaksāju 60, vēl jānorēķinās par telefonu, elektrību. Cik paliek ēšanai? Varu nopirkt tikai lētāko. Pats izaudzēju kartupeļus, dārzeņus. Ja pensija būtu vismaz 150 lati, tad varētu veikalā atļauties nopirkt pienu, cik gribas. Valsts nedomā par saviem iedzīvotājiem. Es esmu ilgi strādājis, vēl trīs gadus, kad biju pensijā.”
Ildze Ruska: “Valdībai ir klapes uz acīm un ausīm. Valdības vīram ar manu pensiju vienai dienai nepietiktu. Tagad ir tāds juceklis un taisnības nav. Kādreiz pensijas rēķināja pēc nostrādātajiem gadiem, bija pensijas griesti. Aizgāju pensijā padomju laikā. Man bija vien 80 rubļu un pietika visam, vēl pāri palika. Tagad nesaņemu pašu zemāko naudiņu, man tūlīt vēl tos latus piemetīs, bet vienalga staigāju pa veikalu un
gudroju, kā no šīs pensijas iztikt.”
Stefānija Turka: “Man 108 lati pensija. Ir grūti iztikt, labi, ka varam dzīvot pie dēla. Ja būtu par dzīvokli jāmaksā, tad nekas nesanāktu. Daudz naudas aiziet medikamentiem. Esam taču ilgus gadus strādājuši. Vīrs 46 gadus, bet pensija 120 lati. Es noteikti būšu tā, kas balsos par Saeimas atlaišanu, jo nepilda solījumus. Lai nāk jauni un strādā tautas labā. Kaut vismaz pēc pāris gadiem būtu augstāka pensija. Un lai padomā arī par gados jaunākajiem. Kāpēc brauc uz ārzemēm strādāt? Mana meita aizbrauca, jo bērni jāskolo, un arī strādājošajiem taču jādomā, kas ar viņiem būs vecumdienās.” Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri