LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis preses slejās izteicās par nepilnībām Kriminālprocesa likumā. Vēlāk uzbrukumu saņēma pats ģenerālprokurors, ka viņš nepilnības savā darbā grib norakstīt uz kriminālprocesa nepilnībām. Savu viedokli lūdzu izteikt rajona virsprokurorei Ingrīdai Andersonei un rajona policijas pārvaldes priekšniekam Jānim Kalniņam.
Kriminālprocesu pabeigšanas veidi
Pērn izmeklēšanas iestādes, prokuratūra un tiesa pirmo gadu strādāja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma ( turpmāk KPL), kurš stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī, prasībām. Tāpēc, izvērtējot 2006.gada darba rezultātus, tos grūti salīdzināt ar iepriekšējiem.
“Rajona prokurori pērn praksē sekmīgi piemērojuši visus astoņus KPL paredzētos pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidus. Veiksmīgāk nekā vidēji valstī piemēroti vienkāršotie procesi – 83 krimināllietas nodotas tiesas neatliekamības (6 dienu laikā no kriminālprocesa uzsākšanas) vai saīsinātā procesa kārtībā (20 dienās), krimināllietas nosūtītas tiesai vispārējā kārtībā. Tādējādi saīsināts laiks no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža līdz vainīgās personas sodīšanai. 22 krimināllietās prokurori pagājušā gadā pabeiguši kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu un apsūdzētajiem piemērojuši piespiedu darbus vai naudas sodu,” stāstīja Ingrīda Andersone. “Savukārt 21 krimināllieta prokuratūrā izbeigta, nosacīti atbrīvojot apsūdzēto no kriminālatbildības, nosakot pārbaudes laiku un uzliekot atsevišķus pienākumus. Šīs prokuroram paredzētās plašās iespējas izlemt par kriminālprocesa virzību ļauj objektīvi un individuāli izvērtēt katru noziedzīgo nodarījumu un vainīgo personu, izvēloties efektīvāko un atbilstošāko kriminālprocesa pabeigšanas veidu. Katrā gadījumā būtisks ir noziedzīgā nodarījuma smagums, apsūdzētā paša vainas atzīšana, attieksme pret nodarījumu, kā arī kaitējuma atlīdzināšana cietušajam.
Kriminālprocesa speciālisti šobrīd plaši diskutē par aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar KPL piemērošanu praksē. Viens no būtiskākajiem un strīdīgākajiem ir jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.” Palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits
Cēsu rajonā un visā valstī salīdzinājumā ar iepriekšējos gados Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (KPK) paredzētajā kārtībā ierosinātajām krimināllietām pieaudzis uzsākto kriminālprocesu skaits, un salīdzinoši mazāk gadījumos tiek pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Rezultātā pieaugusi izmeklētāju un uzraugošo prokuroru darba slodze. To var izskaidrot ar kriminālprocesa uzsākšanas un krimināllietas ierosināšanas jēdzienu dažādo būtību.
Pēc KPL kriminālprocess ir jāuzsāk visos gadījumos, kad pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī tad, ja ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Tātad, lai veiktu notikuma vietas apskati, tiesu medicīnas u.c. ekspertīzes, kriminālprocess ir jāuzsāk obligāti. Latvijas kriminālprocesa kodekss paredzēja iespēju pirms krimināllietas ierosināšanas noteikt ekspertīzes, veikt notikuma vietas apskati. Ja ar noziedzīgo nodarījumu nebija radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu vai kriminālpārkāpuma izdarītājam bija izlīgums ar cietušo, varēja pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. KPL šādās situācijās viennozīmīgi paredz kriminālprocesa uzsākšanu, izmeklēšanu un kriminālprocesa izbeigšanu.
Patlaban praksē diezgan bieži kriminālprocesi tiek uzsākti, kad tīši izsisti logi, sabojātas sētas, nodarīti nenozīmīgi bojājumi automašīnām un citos svešas mantas tīšas bojāšanas vai iznīcināšanas gadījumos neatkarīgi no kaitējuma, kā arī par zādzībām nelielā apmērā. Visbiežāk tās ir alkohola un citu preču nelielas zādzības no veikaliem, tirgū – no somiņām un kabatām. Šāda situācija neatbilst KPL sākotnējai koncepcijai radīt lētāku, vienkāršāku un efektīvāku kriminālprocesu, jo pārāk daudz laika un resursu nākas tērēt, lai uzsāktu kriminālprocesu, veiktu izmeklēšanu, kaut gan jau tās sākumā redzams, ka kriminālprocesu būs pamats izbeigt, jo kaitējums nav nozīmīgs vai ir izlīgums ar cietušo. Tajā pašā laikā smagu un nozīmīgu noziegumu atklāšana un izmeklēšana kavējas vai nav pietiekami kvalitatīva.
Ingrīda Andersone uzskata, ka Cēsu rajona policijas pārvaldē kriminālprocesi pamatā tiek uzsākti atbilstoši KPL prasībām. Nav konstatēti gadījumi, kad kriminālprocesa uzsākšanu varētu saistīt ar kādiem personīgiem vai politiskiem motīviem. Tomēr būtu nepieciešami grozījumi likumos, kas izmeklēšanas iestādēm ļautu veikt savlaicīgu izmeklēšanu kriminālprocesos par aktuāliem, smagiem noziegumiem, nevis tērēt resursus bezperspektīvu un maznozīmīgu nodarījumu izmeklēšanā un izbeigšanā. Kas nepieciešams
“Būtu nepieciešams speciālajos likumos precīzi reglamentēt resoriskās darbības, kuras Kriminālprocesa likumā tikai pieminētas. Paplašinot resorisko pārbaužu iespējas, varētu samazināt uzsākto kriminālprocesu skaitu,” Ingrīdai Andersonei piekrita Jānis Kalniņš. “Protams, pašlaik aktīvi tiek diskutēts par iespējām vēl vairāk vienkāršot kriminālprocesu – ieviest lielākas iespējas veikt resoriskās pārbaudes, lai nebūtu jāuzsāk nevajadzīgi kriminālprocesi. Likums paredz, ka ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir jāuzsāk kriminālprocess. Piemēram, lai noskaidrotu miesas bojājumus, ir jāpieņem lēmums, lai to izdarītu, ir jāuzsāk kriminālprocess. Cēsu policijā ir panākta vienošanās ar tiesu medicīnas ekspertu V.Baumani par medicīnas apsekošanas aktiem, neuzsākot kriminālprocesu, ko par iespējamajām izmaiņām un pozitīvu praksi uzskata arī Ģenerālprokurors J.Maizītis, “ uzsvēra Jānis Kalniņš.
Bez tam abas amatpersonas uzskata, ka svarīgi paredzēt atbildību (iespējams, administratīvo) par kriminālpārkāpumu (zādzības, piesavināšanās, krāpšanas u.c.) mēģinājumu nelielā apmērā, t.i., vienas minimālās mēnešalgas (šobrīd Ls 120) apmērā. Pašlaik Krimināllikums nosaka, ka par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Policijas darbinieku redzeslokā ir ne viena vien persona, kura veikalos sistemātiski mēģina nozagt kādu preci. Ja šādas darbības tiek fiksētas, persona aizturēta un prece nonāk atpakaļ veikalā, diemžēl nekāda atbildība neiestājas, sods neseko, un persona var doties uz nākamo veikalu, lai atkal mēģinātu kaut ko nozagt. Ir jau zināms, ja zādzība izdosies, tad vainīgo būs grūti noķert, ja ne, nekādu sankciju tāpat nebūs. Būtu nepieciešama atbilstoša reakcija uz šādām darbībām jau pirmajā reizē. Tad diezin vai kādam rastos vēlēšanās mēģināt zagt regulāri.
Kriminālprocesa likums ir salīdzinoši jauns, tikai to piemērojot praksē, iespējams saskatīt problēmas un apzināt nepieciešamos grozījumus. Ja atceramies, cik daudz un regulāri tika grozīts 1961.gada Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šī situācija ir normāla. Tomēr viennozīmīgi jāatzīst, ka šobrīd kriminālprocess mūsu valstī ir mūsdienīgāks, taisnīgāks un vairāk garantē cilvēktiesību ievērošanu nekā iepriekšējais.
Arī Jānis Kalniņš neslēpa, ka jauno Kriminālprocesa likumu policijas darbinieki gaidīja ar cerībām, ka tas darbā ieviesīs izmaiņas, ka vienkāršos un paātrinās Krimināllikuma normu piemērošanu.
“Par to, vai likums ir izdevies, vēl tagad spriež likuma devējs un radītāji, un varam tikai paust savu viedokli, kas vēl šajā likumā ir jāmaina,” sacīja Jānis Kalniņš. Pieņemti arī grozījumi
“Šajā laikā vairākkārt ir pieņemti likuma grozījumi. Bet vienu gan šis likums ir panācis, un tas ir tā mērķis, ka noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana, kriminālvajāšana un krimināllietu iztiesāšana ir jāpanāk pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Kā arī, protams, bez neattaisnotas iejaukšanās personu dzīvē,” uzskata gan Ingrīda Andersone, gan Jānis Kalniņš.
Likumā parādījās jauni formulējumi, kas iepriekšējā kriminālprocesa kodeksā nebija akcentēti, gadījumi, kad notikusi vardarbība ģimenē. Izvērtējot šo noziedzīgo nodarījumu skaitu, rajonā tiem ir tendence palielināties. Šajos noziegumos jā-saprot ne tikai gadījumi, kad vīrs pret sievu pacēlis roku, bet arī tie, kad vecāki fiziski iespaidojuši bērnus.
Jānis Kalniņš akcentēja: ”Ja runājam par kriminālprocesiem neatliekamības kārtībā (triju darba dienu laikā materiālam jābūt nosūtītam prokuratūrā), tad šī iespēja netiek pilnībā izmantota. Kā iemeslu varētu minēt darbinieku neieinteresētību un iniciatīvas trūkumu virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā.
Kā iespējamās izmaiņas būtu jāmin kriminālprocesa neuzsākšana, kad konstatēts, ka nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu. Bez kriminālprocesa uzsākšanas varētu veikt apskates protokolu. Protams, ir jāatrisina problēma, par zādzībām nelielos apmēros, kā arī par zādzību mēģinājumiem veikalos.
Policijas darbinieki Daugavpilī bija veikuši eksperimentu, ka viena kriminālprocesa uzsākšanai un pēc tam tā izbeigšanai vajadzīgas piecas stundas (tas ir, aizpildīt kartītes, atbildes u.c.). Tāpēc arī redzam, ka inspektori sēž kabinetos, kaut viņiem vajadzētu atrasties iecirkņos pie iedzīvotājiem.” Pierakstījusi Diāna Kaupe
Komentāri