Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par izglītības kvalitātes saglabāšanu

Druva
22:17
26.05.2009
2

Modris Krieviņš, Izglītības un zinātnes darbinieku Cēsu rajona arodkomiteju priekšsēdētājs

Kopā ar valdību, tās vadītāju Valdi Dombrovski, Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajiem darbiniekiem mēs, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji,

pēdējās divās nedēļās esam risinājuši intensīvas un konstruktīvas sarunas. Arodbiedrība

saprot, ka valstī pašlaik nav izejas un nāksies samazināt pedagogu atalgojumu, lai valsts saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. Tāpēc top trīspusējā vienošanās ar valdību un ministriju par skolotāju darba apstākļu, sociālo garantiju un atalgojuma virzību. Algu samazinājums, ko izsaukusi pasaules un Latvijas ekonomiskā situācija, mūs skars tuvākā gada laikā. Pēc tam sāksim attīstīties pozitīvā virzienā, un mūsu mērķis ir iestrādāt vienošanās dokumentā arī to, kā

attīstīsimies, kā skolotāji sajutīs atgriežamies atalgojumu, sociālās garantijas. Vienošanos parakstīt, cerams, varēsim jūnijā.

Rit arī intensīvas sarunas, kā skolas sagaidīs 1. septembri. Arodbiedrības intereses ir vairākas –

izglītības pieejamība atbilstoši bērnu vecumam un, kas šobrīd arī svarīgi, atbilstoši vecāku finansiālajām iespējām. Mēs esam pret nepārdomātu, tikai skaitliski pamatotu mērķi – slēgt mazās skolas. Mēs esam par izglītības kvalitātes saglabāšanu, lai

bērniem ir pieejami profesionāli pedagogi, mācību materiālā bāze, mācību grāmatas un, ko zinātnieki īpaši uzver, arī labvēlīgs skolas mikroklimats. Mums nākas secināt, ka

šos faktorus valdība un ministrija lielā mērā ignorē, bet normāla skolotāju darba samaksa atbilstoši ieguldītajam darbam arī ir viens no faktoriem, kas ļoti ietekmē skolas mikroklimatu.

Cik tālu šobrīd pavirzījušās trīspusējās sarunas? Par 90 procentiem ir panākta vienošanās, ka pedagogu darba likme no 1. septembra būs 24 stundas līdzšinējās 21 stundas vietā, bet tas naudas izteiksmē vēl nav 20 procentu atalgojuma samazinājums, ko pieprasa Finanšu ministrija. Tā kā nauda algām jāsamazina, iespējams, nāksies meklēt kompromisu, samazinot citus pedagoģijā apmaksātos darbus – gatavošanos stundām, konsultācijām, par audzināšanu, rakstu darbu labošanu. Ministrija savu variantu piedāvās 28. maijā.

Bieži televīzijā un radio izskan atšķirīgi viedokļi , cik daudzi pedagogi no 1. septembra varētu zaudēt darbu. Ņemot vērā Cēsu rajona pašvaldību vadītāju attieksmi pret izglītību, var prognozēt, ka skaits būs neliels. Arodbiedrības nostāja –

lai arī skolotāji saņems mazāku algu, galvenais, lai speciālistiem tiktu nodrošināts darbs skolā, jo pedagogi ir saglabājama vērtība. Skolotāji ar atbilstošu profesionalitāti savā priekšmetā ir garants izglītības kvalitātes saglabāšanai.

Skolotāji ir pelnījuši tagad doties atvaļinājumā. Kaut kāda neziņa par algām saglabājas, bet

tagad šķiet, ka

jau augustā būsim spējīgi runāt par diezgan precīziem skaitļiem algas jautājumos, darba vietu skaitu, kā arī būs pieņemti normatīvie akti, kuri reglamentēs skolu darbu no 1. septembra. Pierakstījusi Mairita Kaņepe, “Druva”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
43
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi