Februārī, salīdzinot ar janvāri, vidējais cenu līmenis pieauga par 1.1%. Precēm tas pieauga par 1.3%, bet pakalpojumiem par 0.6%.
Kā bija gaidāms, februārī inflāciju ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums. Kopumā tika gaidīts nedaudz lielāks cenu kāpums, taču, tāpēc, ka vairumā preču grupu ievērojams cenu līmeņa samazinājums, akcīzes paaugstinājuma ietekme bija mazāka. Lielākā ietekme uz inflāciju mēneša laikā bija degvielai (+12.4%), alkoholam un tabakai (+10.5%), bezalkoholiskajiem dzērieniem (+5.3%), īpaši kafijai (+10.1%). Februārī ievērojami pieauga kabeļtelevīzijas pakalpojumi (+29.6%) un kino biļešu cenas (6%). Mēneša laikā cenas samazinājās pienam un piena produktiem (-4.5%), dārzeņiem (-4.2%), svaigai gaļai (-1.6%), zivīm (-0.4%) un siltumenerģijai (-0.3%). Tāpat kritās īres, mājokļa uzturēšanas un remonta, kā arī ēdināšanas pakalpojumu cenas. Būtisku ietekmi uz cenu līmeni atstāja akcijas, izpārdošanas un citi noieta veicināšanas pasākumi. Tas nodrošināja cenu samazinājumu plaša spektra preču grupās, sākot no apaviem un apģērba, mājsaimniecības precēm, mājokļa iekārtām līdz sadzīves precēm, rotaļlietām un mājdzīvnieku barībai.
Februārī gada inflācija samazinājās līdz 9.6%. Precēm gada inflācija bija 8.7%, bet pakalpojumiem 11.9%. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis ir audzis par 14.3%.
Turpmākās izmaiņas preču un pakalpojumu cenās diktēs ekonomikā notiekošais. Februārī no deflācijas paglāba akcīzes nodokļa palielināšana. Taču turpmāk krass pirktspējas kritums kopā ar plašu piedāvājumu turpinās spiest cenas uz leju praktiski vairumā preču grupu. Jau tuvākajos mēnešos šo faktoru ietekmē patēriņa cenu indeksa izmaiņas var noslīdēt mīnusā. Šāds pavērsiens pastiprinās ienākumu un attiecīgi pieprasījuma kritumu. Tas var būt smags trieciens ekonomikai, ja iestājas lejupejoša cenu samazināšanās, no kuras tāpat kā no inflācijas iziet ir ļoti grūti. Tas tikai pastiprinās recesiju ekonomikā. Taču jāatzīmē, ka, lai arī inflācija krītas, daudzu preču grupu cenas joprojām ir neadekvātas, gan skatoties pēc pirktspējas krituma, gan salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Augstais cenu līmenis, ko nereti nosaka uzcenojums, kaitē gan ražotājiem, gan pašiem tirgotājiem. Iedzīvotāji arvien rūpīgāk pieiet saviem tēriņiem, arvien biežāk izmanto iespēju ietaupīt, pat ja tas liek doties uz kaimiņvalstīm (Igauniju, Lietuvu) arī ikdienas preču iegādē. Cenu starpība tomēr ir lielāka par nodokļu palielinājumu. Tikmēr mazie ražotāji un uzņēmēji izmanto situāciju un paplašina tiešo preču piegādi pircējiem. Šajā situācijā lielākie zaudētāji ir vidēja lieluma ražotāji. Uzņēmējiem, lai spētu piedāvāt konkurētspējīgas un pirktspējai atbilstošas cenas, ir aktīvāk jāīsteno izmaksu samazināšanas pasākumi, pirmām kārtām jau skatoties kooperācijas virzienā.
SEB bankas pašreizējās gada vidējās inflācijas prognozes ir robežās no 3.5-4%.
Komentāru sagatavojusi SEB banka
Komentāri