Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par iespējamiem pārsteigumiem Saeimas vēlēšanās

Sallija Benfelde
07:12
01.08.2018
15

Pirms Saeimas vēlēšanām baidāmies (un kāds mūs vienmēr arī biedē) par to, ka “Saskaņa” var nākt pie varas Latvijā. Šobrīd “Saskaņai” ir vislielākā frakcija Saeimā – 24 deputāti, bet tā joprojām atrodas opozīcijā. Var it kā piekrist politologa Ivara Ījaba intervijā sacītajam, ka neviena partija pēc vēlēšanām nebūs tāda pašnāvniece, lai veidotu valdību kopā ar “Saskaņu” un ka nekāds apokalipses scenārijs nav gaidāms.

“Saskaņai”, protams, ir savs vēlētāju loks, kuru diez vai var ietek­mēt jebkas, ko dara vai runā “Saskaņas” politiķi. Manuprāt, tos viņu vēlētājus, kuru atbalstu nekas nevar mainīt, labi raksturo krievu režisora Vitālija Manska sacītais intervijā portālam delfi.lv par Krievijas prezidenta Putina vēlēšanu rezultātiem – “..tos neietekmētu pat atklāsme, ka Putins dzer zīdaiņu asinis.”
Tomēr – vai viss ir tik vien­kārši, kā izskatās? Man bažas vieš partija, kura mediju telpā izvairīgi atbildējusi uz jautājumu, vai pēc vēlēšanām strādās kopā ar “Sa­skaņu”, tā ir pašreizējās Saei­mas deputāta Artusa Kaimiņa vadītā “KPV LV”. Gan Artuss Kaimiņš, gan samērā nesen partijai pie­saistījies advokāts Aldis Gobzems žurnālistiem uz šo jautājumu at­bildējis, ka partija nestrādās kopā ar Nilu Ušakovu. Tiesa gan, Nils Ušakovs Saeimas vēlēšanās nemaz nekandidēs, jo turpinās būt Rīgas mērs, turklāt Ušakovs nebūt nav “Saskaņas” politikas “iemie­sojums”, vien redzamākā partijas seja, kura cenšas izskatīties ei­ropeiski un demokrātiski.

Jūnijā “KPV LV” reitings bija 4,4 procenti. Tas visu laiku lēni palielinās, un grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai Kaimiņa partija Saeimā neiekļūtu. Turklāt vēlēšanu pieredze liecina, ka ir partijas, kuru vēlētāji aptaujās par savu izvēli klusē vai nosauc citu partiju. Spilgtākais piemērs ir Zīgerista partijas jeb “Tautas kustības Latvijai” vēlēšanu rezultāti 1995. gadā. Aptaujas prognozēja, ka šī partija vēlēšanās paliks septītā, taču pēc vietu skaita Saeimā ar 16 mandātiem bija trešā.
“KPV LV” popularitāti audzē ne tikai tas, ka tā visus sauc par zagļiem, nodevējiem un vēl citos “krāšņos” vārdos, kas priecē lielu daļu neapmierināto vēlētāju. Ar advokāta Alda Gobzema (arī visai skaļas un pazīstamas personas publiskajā vidē) pievienošanos partijai tā ir ieguvusi tādu kā sakārtotāku izskatu un organi­zētākus pasākumus. Gobzems ir arī “KPV LV” premjera amata kan­didāts. Nupat izskanējis pa­zi­ņojums, ka partijai pievienojas arī pazīstamais basketbolists Kaspars Kambala. Viņš sociā­lajos tīklos ir ievietojis attēlu, kurā redzams tērpies “KPV LV” kreklā, bet parakstā paudis, ka brauks mājās “palīdzēt savai valstij”, jo Latvija kļūstot “par represīvu valsti”.

Vēl jāpiebilst, ka ļoti aktīvi dar­bojas Kaimiņa partijas biedru grupa Lielbritānijā, kur tai ir ne ma­zums atbalstītāju. Daži Dau­gavas Vanagu fonda (DVF) Lielbritānijā biedri ir kļuvuši arī par “KPV LV” biedriem, tas daudziem liek mal­dī­gi domāt, ka DVF atbalsta Artusa Kaimiņa partiju, kaut gan DVF ir politiski neitrāla orga­nizācija un nevienu partiju neatbalsta.
Vai “KPV LV” var izrādīties bīstama tādēļ, ka pēc vēlēšanām var atrast kopīgu valodu ar “Sa­skaņu”? Man ir vēl citas bažas. Re­dzēju, kā sarunu festivālā “Lampa” Kaimiņa agresīvu attieksmi piedzīvoja kādas diskusijas vadītāja, acīmredzot, tādēļ, ka viņa ir žurnāliste. Līdzīgi ga­dījumi bijuši vēl, un līdz šim tas tika vērtēts vienīgi kā emo­cio­nālas nelīdzsvarotības un, manu­prāt, arī neaudzinātības re­zultāts. Pašlaik, raugoties de­putāta un viņa atbalstītāju rīcībā un dzirdot viņu sacīto, mani satrauc, vai partijas agresīvais komunikācijas stils nereti jau nerobežojas ar fiziska uzbrukuma draudiem?

Protams, tas, vai tiešām, pie­mēram, kādās slēgtās sociālo tīklu grupās, notiek kūdīšana uz fizisku vardarbību, jāskaidro Drošības policijai. Tomēr jebkurā gadīju­mā, manuprāt, ir bīstami, ja pie varas kopā ar “Saskaņu” var nākt agresīva partija, kura nevis piedā­vā konkrētus un saprātīgus samil­zušo problēmu risinājumus, bet kliedz. Kritizēt, viņuprāt, drīkst visus citus, bet “KPV LV” kritika gandrīz vai tiek pa­sludināta par valsts nodevību un pievienošanos zagļiem, kuri iznīcina valsti.
Latvijai tiešām ir vajadzīgas pārmaiņas, bet tās nevar notikt, kliedzot un brēcot, un pasludinot par nodevējiem visus, kuri nav vienas partijas atbalstītāji. Atliek cerēt, ka pēc vēlēšanām nepa­mo­dīsimies valstī, kuru vada “Sa­skaņa” un skandalozi brēcēji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi