Par iespējamiem pārsteigumiem Saeimas vēlēšanās

Pirms Saeimas vēlēšanām baidāmies (un kāds mūs vienmēr arī biedē) par to, ka “Saskaņa” var nākt pie varas Latvijā. Šobrīd “Saskaņai” ir vislielākā frakcija Saeimā – 24 deputāti, bet tā joprojām atrodas opozīcijā. Var it kā piekrist politologa Ivara Ījaba intervijā sacītajam, ka neviena partija pēc vēlēšanām nebūs tāda pašnāvniece, lai veidotu valdību kopā ar “Saskaņu” un ka nekāds apokalipses scenārijs nav gaidāms.

“Saskaņai”, protams, ir savs vēlētāju loks, kuru diez vai var ietek­mēt jebkas, ko dara vai runā “Saskaņas” politiķi. Manuprāt, tos viņu vēlētājus, kuru atbalstu nekas nevar mainīt, labi raksturo krievu režisora Vitālija Manska sacītais intervijā portālam delfi.lv par Krievijas prezidenta Putina vēlēšanu rezultātiem – “..tos neietekmētu pat atklāsme, ka Putins dzer zīdaiņu asinis.”
Tomēr – vai viss ir tik vien­kārši, kā izskatās? Man bažas vieš partija, kura mediju telpā izvairīgi atbildējusi uz jautājumu, vai pēc vēlēšanām strādās kopā ar “Sa­skaņu”, tā ir pašreizējās Saei­mas deputāta Artusa Kaimiņa vadītā “KPV LV”. Gan Artuss Kaimiņš, gan samērā nesen partijai pie­saistījies advokāts Aldis Gobzems žurnālistiem uz šo jautājumu at­bildējis, ka partija nestrādās kopā ar Nilu Ušakovu. Tiesa gan, Nils Ušakovs Saeimas vēlēšanās nemaz nekandidēs, jo turpinās būt Rīgas mērs, turklāt Ušakovs nebūt nav “Saskaņas” politikas “iemie­sojums”, vien redzamākā partijas seja, kura cenšas izskatīties ei­ropeiski un demokrātiski.

Jūnijā “KPV LV” reitings bija 4,4 procenti. Tas visu laiku lēni palielinās, un grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai Kaimiņa partija Saeimā neiekļūtu. Turklāt vēlēšanu pieredze liecina, ka ir partijas, kuru vēlētāji aptaujās par savu izvēli klusē vai nosauc citu partiju. Spilgtākais piemērs ir Zīgerista partijas jeb “Tautas kustības Latvijai” vēlēšanu rezultāti 1995. gadā. Aptaujas prognozēja, ka šī partija vēlēšanās paliks septītā, taču pēc vietu skaita Saeimā ar 16 mandātiem bija trešā.
“KPV LV” popularitāti audzē ne tikai tas, ka tā visus sauc par zagļiem, nodevējiem un vēl citos “krāšņos” vārdos, kas priecē lielu daļu neapmierināto vēlētāju. Ar advokāta Alda Gobzema (arī visai skaļas un pazīstamas personas publiskajā vidē) pievienošanos partijai tā ir ieguvusi tādu kā sakārtotāku izskatu un organi­zētākus pasākumus. Gobzems ir arī “KPV LV” premjera amata kan­didāts. Nupat izskanējis pa­zi­ņojums, ka partijai pievienojas arī pazīstamais basketbolists Kaspars Kambala. Viņš sociā­lajos tīklos ir ievietojis attēlu, kurā redzams tērpies “KPV LV” kreklā, bet parakstā paudis, ka brauks mājās “palīdzēt savai valstij”, jo Latvija kļūstot “par represīvu valsti”.

Vēl jāpiebilst, ka ļoti aktīvi dar­bojas Kaimiņa partijas biedru grupa Lielbritānijā, kur tai ir ne ma­zums atbalstītāju. Daži Dau­gavas Vanagu fonda (DVF) Lielbritānijā biedri ir kļuvuši arī par “KPV LV” biedriem, tas daudziem liek mal­dī­gi domāt, ka DVF atbalsta Artusa Kaimiņa partiju, kaut gan DVF ir politiski neitrāla orga­nizācija un nevienu partiju neatbalsta.
Vai “KPV LV” var izrādīties bīstama tādēļ, ka pēc vēlēšanām var atrast kopīgu valodu ar “Sa­skaņu”? Man ir vēl citas bažas. Re­dzēju, kā sarunu festivālā “Lampa” Kaimiņa agresīvu attieksmi piedzīvoja kādas diskusijas vadītāja, acīmredzot, tādēļ, ka viņa ir žurnāliste. Līdzīgi ga­dījumi bijuši vēl, un līdz šim tas tika vērtēts vienīgi kā emo­cio­nālas nelīdzsvarotības un, manu­prāt, arī neaudzinātības re­zultāts. Pašlaik, raugoties de­putāta un viņa atbalstītāju rīcībā un dzirdot viņu sacīto, mani satrauc, vai partijas agresīvais komunikācijas stils nereti jau nerobežojas ar fiziska uzbrukuma draudiem?

Protams, tas, vai tiešām, pie­mēram, kādās slēgtās sociālo tīklu grupās, notiek kūdīšana uz fizisku vardarbību, jāskaidro Drošības policijai. Tomēr jebkurā gadīju­mā, manuprāt, ir bīstami, ja pie varas kopā ar “Saskaņu” var nākt agresīva partija, kura nevis piedā­vā konkrētus un saprātīgus samil­zušo problēmu risinājumus, bet kliedz. Kritizēt, viņuprāt, drīkst visus citus, bet “KPV LV” kritika gandrīz vai tiek pa­sludināta par valsts nodevību un pievienošanos zagļiem, kuri iznīcina valsti.
Latvijai tiešām ir vajadzīgas pārmaiņas, bet tās nevar notikt, kliedzot un brēcot, un pasludinot par nodevējiem visus, kuri nav vienas partijas atbalstītāji. Atliek cerēt, ka pēc vēlēšanām nepa­mo­dīsimies valstī, kuru vada “Sa­skaņa” un skandalozi brēcēji.