Runājot par karu Ukrainā un autoritāro Krieviju un Baltkrieviju, politikas vērotāji teic, ka Putina un Lukašenko nāve šajos režīmos neko nemainīs.
Krievijā var sākties savstarpējā izrēķināšanās starp konkurentiem “troņa” dēļ, iespējamas jukas un haoss, bet ne politikas maiņa. Savukārt par Baltkrievijas diktatoru, kura veselības stāvoklis arī nav spožs, ir skaidrs, ka diktatora nāves gadījumā tiks darīts viss, lai varu noturētu, pat tiek runāts par dubultnieku, kurš jau esot “gatavs” un kuru tādā gadījumā izmantotu drošības dienesti un armijas vadība. Putins arī ir paziņojis, ka vajadzības gadījumā palīdzēšot Baltkrievijai, ja notiks mēģinājumi gāzt Lukašenko. Protams, var šaubīties, vai Putinam maz pietiktu spēka un resursu to darīt. Baltkrievijas un Krievijas aizsardzības ministri Viktors Hreņins un Sergejs Šoigu esot parakstījuši līgumu par Krievijas ne-stratēģisko atomieroču glabāšanu Baltkrievijā. Par to ceturtdien, 25. maijā, paziņoja Baltkrievijas aizsardzības ministrija. Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Mihails Podoļaks intervijā itāļu kanālam “Rai” sacīja, ka ukraiņi jau ir sākuši pretuzbrukumu un ka frontes kopējais garums esot 1,5 tūkstoši kilometru.
Šos paziņojumus var vērtēt dažādi, bet ir arī labi saprotams, ka, par spīti režīma elites nodomiem un darbiem, valstu iedzīvotāji tomēr var kaut ko mainīt. Par Baltkrieviju īstas skaidrības nav, arī aptaujās, ko veic neatkarīgie sociologi, ir pretrunīgi rzultāti. Krievijā gan cilvēku noskaņojumā nekādas pārmaiņas nav vērojamas, pat ja ievēro to, ka cilvēki ļoti baidās runāt par saviem uzskatiem, ja tie nav vienādi ar Putina režīma politiku.
Levadas centra pēdējās aptaujas neliecina, ka attieksme pret varu, valsti un karu būtu ļoti mainījusies. Tiesa gan, piemēram, jautājumā par kodolieroču izmantošanu karā ar Ukrainu mazākā aptaujāto daļa (29 procenti) uzskata, ka vara vajadzības gadījumā ir gatava tos izmantot, bet pretējās domās ir 60 procenti aptaujāto. Visvairāk to, kuri domā, ka vara to var vai varētu izdarīt, ir vecumā no 25 līdz 39 gadiem (34 procenti).Šajā vecuma grupā visvairāk arī ir to, kuri domā, ka tā būtu attaisnojama rīcība – 32 procenti. Visvairāk aptaujāto, kuri domā, ka tas noteikti nebūtu attaisnojami, ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Jāpiebilst arī, ka aptaujās netika izmantots jēdziens “karš”, bet tika izmantots vārds “specoperācija”.
Runājot par pilsoniskajām aktivitātēm, visizplatītākās ir kolektīvās teritorijas uzkopšana (41 procents), sadzīves atkritumu šķirošana (26 procenti) un piedalīšanās dažādās sporta sekcijās (11 procenti). Toties, piemēram, pēdējo divpadsmit mēnešu laikā tikai astoņi procenti iedzīvotāju esot vērsušies pie valsts iestādēm vai deputātiem ar iesniegumiem un sūdzībām. Vēl mazāk – septiņi procenti – aptaujāto minētajā laikā esot bez maksas nodevuši asinis, bijuši donori.
Aptaujās par reliģiju 72 procenti iedzīvotāju teikuši, ka pieder pareizticīgo konfesijai, bet 18 procenti atbildējuši, ka vai nu nepieder nevienai konfesijai, vai ir ateisti. 40 procenti aptaujāto uzskata, ka reliģijai viņu dzīvē ir liela nozīme.
Vēl var piebilst, ka aprīlī 60 procenti sacīja, ka valsts virzās pareizā virzienā, un tas ir pat par diviem procentiem vairāk nekā martā, un par diviem procentiem ir samazinājies to skaits, kuri uzskata, ka valsts politika ir nepareiza – tādu bija 21 procents. Putinu aprīlī atbalstīja pat viens procents iedzīvotāju vairāk – tie bija 83 procenti -, un par vienu procentu mazāk bija to, kuri Putinu neatbalstīja – tikai 14 procenti iedzīvotāju.
Kopumā aptaujas liecina, ka neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji atbalsta vai neatbalsta Putinu, viņi izvairās no nopietnām aktivitātēm, savā ziņā ieiet savā dzīvē, savā ikdienā. Acīmredzot ekspertu vērtējums, ka Krievijas iedzīvotāji tuvākajā laikā neietekmēs valsts politiku un ka to var izdarīt tikai Ukrainas uzvara karā, atbilst realitātei.
Komentāri