“Lūdzu, divus SALT,” veikalā pie kases, stūķējot iepirkumu maisā nule kā sapirktos produktus, izdzirdu sev aiz muguras. Palūkojos, pie kases stāv, manuprāt, aptuveni sešpadsmit gadus vecs jaunietis. Varbūt astoņpadsmit. Katrā ziņā jauns un veselīgs, cik nu no pirmā acu uzmetiena to var noteikt.
Pārdevēja laipni iedod puisim kāroto, tas veic apmaksu, iebāž jakas kabatā pirkumus un priecīgi izsteidzas ārā. Palūkojos augšup virs kases – tur acis reibina dažādu krāsu mazās paciņas, kur katrai apakšā lieliem burtiem rindojas biedējoši brīdinājumi par to saturu kaitīgumu. Un tik un tā – šie produkti un, protams, mūsu valstī iecienītie grādīgie dzērieni ir vistuvāk kasei. Trešo vietu ieņem saldumi – tas māmiņām, lai patukšojas maciņš, kad uz veikalu nākas paņemt līdzi mazākās atvases. Tās visbiežāk jau sekmīgi izdīc kādu no košajiem nieciņiem pie kases.
Pati nekad neesmu smēķējusi, visticamāk, pateicoties vecākiem, kuri arī nekad to nav darījuši, lai arī laikā, kad biju maza, lielākoties visu citu bērnu tēti smēķēja. Skatoties filmas, piemēram, par 20.gadsimta 20.-50.gadiem, šķiet, smēķis zobos bija tāda modes lieta, gandrīz kā aksesuārs gan vīriešiem, gan sievietēm. Smēķēja mājās, restorānos, mašīnās, darbā, pie galda, dīvānā, gan jau pat gultā. Iespējams, tas tāpat notiek arī tagad, tikai priecē pasaulē pieņemtie atzinumi par smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas kaitīgumu veselībai, nemaz nerunājot par tiem gadījumiem, kad aktīvi smēķē grūtnieces vai māmiņas un tētiņi, kuri savas mazās atvases stumj ratiņos, apvienodami pastaigu ar smirdīgā dūma plaušās ievilkšanas prieku.
Kādu laiku dzīvoju Londonā, kur, protams, smēķētāju bija daudz, bet tomēr pietika vietas pilsētas ielās, lai spētu izvairīties no izsmēķu dūmu ieelpošanas. Toties vēlāk, pāris gadus aizvadot Rīgas centrā, tolaik vēl esot jaunās māmiņas lomā ar vismaz pāris ikdienas pastaigām ar bērnu ratiņiem, nespēju beigt dusmoties, ka nevienā no šīm pastaigām nebija iespējams izvairīties no kāda indivīda, kurš nesteidzīgi uz ietves indēja savas plaušas. Arī apiet šos dūmu mutuļus Rīgā nez kāpēc bija gandrīz neiespējami. Varbūt vainojami mūsu infrastruktūras nepārdomātie risinājumi māmiņām un cilvēkiem, kuri pārvietojas invalīdu ratiņos un kuriem fiziski nav iespējams pie katras vajadzības ratus celt uz augšu un nolikt pāri apmalei. Problēma ir ne tikai tajā, ka smēķēšana ir aktuāls, arvien populārs un grūti izskaužams netikums mūsu sabiedrībā. Ar tā saucajiem veipiem, karsējamām cigaretēm, šķiet, šī niķa izplatība tikai aug plašumā. Un arī popularitāte jaunajā paaudzē. Tā kā man starp tuviem cilvēkiem diemžēl ir tādi, kuri no šīs atkarības netiek vaļā, tad zinu, ka tieši ar elektroniskajām vai karsējamām cigaretēm ziepes ir lielas. Tām gandrīz nav smēķiem raksturīgā pēcaromāta, līdz ar to vecākiem noteikti ir milzīgas problēmas uzzināt par sava bērna iekrišanu nikotīna lamatās.
Nesen Bezdūmu nozares asociācija ir nākusi klajā ar kampaņu “Atmasko kvēpli”. Tās mērķis ir ierobežot nikotīnu saturošo produktu pieejamību un izplatību jaunās paaudzes vidū. Kā vēsta kampaņas mājas lapa, kvēplis ir ikviens, kurš rīkojas pretlikumīgi un amorāli – reklamē tabaku un nikotīnu saturošus produktus un iesaista to tirdzniecībā pusaudžus vai pārdod tos nepilngadīgajiem. Kvēplis var būt gan uzņēmums, kurš īsteno negodprātīgu komercpraksi, gan privātpersona, kas sevi lepni dēvē par dīleri. Kvēpļi ir pelnījuši, lai tos atmasko. “Elektronisko cigarešu, karsējamās tabakas u.c. nikotīnu saturošu produktu reklāma ir aizliegta jebkādos veidos. Un to lietošana ir atļauta tikai pieaugušiem smēķētājiem! Taču realitātē kafejnīcās apmeklētājiem labi redzamā vietā izvietoti krāsaini un atraktīvi reklāmas materiāli ar piedāvājumā esošo vienreizlietojamo elektronisko cigarešu garšām, pusaudžu vidū populāros sociālajos medijos tiek izvietotas intensīvas reklāmas, un aktīvi tiek iesaistīti nepilngadīgie šo produktu izplatīšanai vienaudžu vidū,” šādas brīdinošas rindas lasāmas www.kveplis.lv interneta vietnē. Galvenais iemesls, kādēļ šī problēma būtu jācenšas risināt visiem iespējamiem veidiem, ir tas, ka smēķēšana – arī veipošana un elektroniskās cigaretes – ir divu visizplatītāko mirstības cēloņu tiešais veicinātājs. Pirmajā vietā šeit ierindojas sirds un asinsvadu saslimšanas, bet otrajā – onkoloģiskās slimības. Tieši plaušu vēzis ir galvenais no visiem vēža paveidiem, ik gadu aiznesot līdzi ap 950 Latvijas iedzīvotāju dzīvības. Cīņa pret vēzi pasludināta par vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Saslimstība ar šo slimību strauji pieaug arī Latvijā, un tas ir viens no galvenajiem pāragras mirstības cēloņiem.
Komentāri