Latvijā pirms vēlēšanām parasti tiek atgādināts, ka, balsojot par kādu partiju vai politiķi, arī vēlētāji uzņemas atbildību par sekām. Tiek atgādināts, ka emocijas vien, bez zināšanām un sapratnes par dažādiem procesiem, ir slikts padomdevējs.
Arī brīvās un demokrātiskās valstīs vēlētāji, gribot labāku dzīvi, var izdarīt izvēli, kas patiesībā sagrauj viņu valsti un noved pie diktatūras. Tā noticis ne reizi vien. Piemēram, Hitlers nokļuva pie varas pilnīgi leģitīmi, viņu ievēlēja pilsoņi. Arī Putinu pirmajā reizē ievēlēja Krievijas pilsoņi, tikai vēlākajos gados vēlēšanas kļuva par dekoratīvu pasākumu, kura rezultāts bija skaidrs jau pirms tām.
ASV pilsoņi ir izvēlējušies Donaldu Trampu, tā ir vairākuma griba. Ko šī izvēle nozīmēs gan ASV, gan pārējai pasaulei, šobrīd var tikai minēt. Tiesa gan, dažas lietas skaidras ir jau tagad. Donaldam Trampam savā ziņā būs absolūtā vara, jo ASV Kongresā viņa partijai, republikāņiem, ir vairākums gan Senātā, gan Pārstāvju palātā, arī Augstākā tiesā būs “Trampa tiesneši”. Ja pirmās Trampa prezidentūras laikā daudzas viņa ieceres tika apturētas Kongresā, tad šīs prezidentūras laikā Kongress var kaut ko apturēt tikai tad, ja daļa republikāņu viņam nepiekritīs.
Par ko bažījas daudzi Eiropas politiķi un iedzīvotāji?
Savulaik Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no NATO. Toreiz šī iecere aši tika apturēta, jo Kongress negrasījās to atbalstīt un viss palika tikai skaļu vārdu līmenī. Ja tagad Tramps atkal nāks ar tādu ideju, grūti pateikt, ko darīs Kongress.Tāpat nereti ir izskanējuši paziņojumi, ka Ukraina vairs netiks atbalstīta, jo nauda ir vajadzīga Amerikai pašai, un Tramps to gribot tērēt tikai amerikāņiem. Tajā pašā laikā ir bažas, ka Putins ar Trampu var vienoties par Ukrainas “atdošanu” Krievijai, lai izbeigtu karu. Droši vien Baltijas valstīs un Polijā – atšķirībā no vairāku valstu politiķiem Eiropā – ir pamatotas bažas, ka jau pēc dažiem gadiem tas varētu izraisīt Krievijas iebrukumu šajās valstīs. Citiem vārdiem sakot, ir jautājums, vai tiks noslēgts 21. gadsimta “Molotova-Ribentropa pakts”. Kā zināms, pēdējos gados Tramps un Putins ir slepeni sazinājušies vismaz septiņas reizes. Trešdien, 6. novembrī, Krievijas izdevums “Верстка” ziņoja, ka Putins slepeni sazinājies ar Trampu, lai apsveiktu ar ievēlēšanu. Tas nav noticis oficiāli, bet “izmantojot paziņas”, vismaz tā apgalvojusi kāda augstu stāvoša amatpersona Krievijas parlamentā. Tajā pašā laikā izdevums ria.ru trešdien publicējis Kremļa runasvīra Peskova teikto, ka ASV ir nedraudzīga valsts, kura gan tieši, gan pastarpināti iesaistījusies karā pret Krieviju. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievija sadarbosies ar ASV, ievērojot savas nacionālās un ar specoperāciju saistītās intereses – tā trešdien ziņoja Interfakss. Ar vārdu sakot, Krievija ar ASV draudzēsies, ja vien tiks upurēta Ukrainas brīvība un neatkarība.
Protams, eksperti jau runā arī par iespējamu “tirdzniecības karu”, jo Tramps vēloties uzlikt muitas nodokļus ne tikai Ķīnas, bet arī Eiropas precēm, bet tas nozīmētu diezgan jūtamu belzienu Eiropas ekonomikai, kas atbalsotos arī Latvijas ekonomikā.
Jāpiebilst arī, ka Donalds Tramps mēdz mainīt savu nostāju kādā jautājumā ik pēc dažām dienām, tādēļ sadarbība ar ASV tuvākajos četros gados var būt neprognozējama un ļoti sarežģī-ta.
Komentāri