Būtiskākais Veselības ministrijas izstrādātajos un valdības apstiprinātajos grozījumos veselības aprūpē, kas stājušies spēkā 1. martā, ir pacientu iemaksu paaugstināšana ārstniecības iestādēs.
Ja ar mazāk ierunām iedzīvotāji un paši mediķi pieņēmuši faktu, ka pacientam par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu tagad jāmaksā lats un ambulatori pie speciālista var konsultēties par pieciem latiem, tad daudz lielāku rezonansi radījis valdības lēmums – pacients par ārstēšanos slimnīcā no 1. marta maksā 12 latus dienā. Tā pacienta iemaksa par ārstēšanos Cēsu rajona slimnīcā ir četrkāršota.
Būtiski pacientiem zināt – pamatojoties uz pacienta iemaksas palielinājumu, noteikts, ka vienā ārstēšanās reizē slimnīcā pacientam nav jāmaksā vairāk nekā 250 latu un pacienta iemaksas kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārā gadā nevar būt lielāka par 400 latiem. Tas nozīmē, ka, ja pacients ir sasniedzis šo pacienta iemaksu summu, ko var apliecināt ar kvītīm vai čekiem, tad viņš var saņemt atbrīvojumu no tālākas pacienta iemaksas tajā pašā vai nākamajā ārstēšanās reizē un konkrētā kalendārā gada laikā.
“Druva”, vērtējot reformu nepieciešamību un iespējamās sekas, uzklausīja Cēsu rajona slimnīcas direktora Guntara Kniksta viedokli.
“Tas, ka par pakalpojumu vairāk jāmaksā pacientam, nekādi nepalīdz stacionāram. Nav tā, ka palātas ir tukšas, dramatiski pacientu skaits nesarūk, bet mēs jau esam ieinteresēti, lai cilvēki nāk un ārstējas. Mūsu mediķi vēlas palīdzēt ne tikai rajona, bet visa reģiona cilvēkiem. Taču, ko lai dara slimnīca, ja valsts daļēji atteikusies no finansiālās atbildības? Mums jāiekasē no pacienta par ārstēšanos valdības noteiktā samaksa – minētie 12 lati, jo nevaram ārstēšanos piedāvāt lētāku nekā, piemēram, pērn. Ir augušas visas izmaksas. Pagājušajā gadā valsts slimnīcai par gultas dienu maksāja desmit latu vairāk nekā šogad. Un tagad starpība jāsedz pacientiem. Tas nav slimnīcas lēmums, un mēs arī nevaram atbildēt, kāpēc iemaksas lielumu četrkāršoja nevis, piemēram, dubultoja. Slimnīca, prasot no pacienta augstāku iemaksu, nepelna. Joprojām nezinām, kādā finansiālā situācijā būsim aprīlī, jo arī slimnīca sava naudas maka biezumu jeb budžetu zina vien līdz 31. martam.
Kāpēc tā noticis? Vēlme reformēt veselības aprūpes sistēmu Latvijā bijusi jau gadiem. Bija runas par nepieciešamību stacionārus apvienot, lai sekotu līdzekļu, tehnoloģiju un darbaspēka optimizācija, bet procesi nevirzījās. Tagad izskanējis Veselības ministrijas komentārs, ka krīze šo procesu stimulējusi. Valstij naudas nav, un jāpieņem nepopulāri lēmumi veselības aprūpes jomā.
Tāpēc domāju, ka šie procesi, neatkarīgi no tā, kas strādās jaunajā valdībā, nemainīsies. Būs slimnīcu reorganizācija, būs pašām slimnīcām jādiskutē par sadarbību, lai attīstītos un piesaistītu finansējumu.
Kas pašlaik ir izdarīts, lai atvieglotu pacientu finansiālo situāciju? Pieņēmām lēmumu, ka Cēsu slimnīcā pacientiem nebūs jāpiemaksā par ķirurģiskajām manipulācijām. Grozījumos bija paredzēts, ka stacionāri var paši lemt, cik prasīt pacientam piemaksāt, ja veikta ķirurģiska iejaukšanās. Bija noteikta vien maksimālā summa – 30 latu. Pie mums šīs piemaksas nebūs. Vēl izdevies atvieglot pacienta maksājumus, ļaujot kompetentiem speciālistiem izlemt, vai slimniekam ar konkrētu diagnozi tiešām jāārstējas piecas dienas, vai objektīvi pietiek ar trim, kas pavadītas stacionārā. Arī tad cenā par slimnīcā pavadīto laiku būs starpība. Un vēl Cēsīs attīstīsies mājas aprūpes dienests. Tam būs medicīniskās, nevis sociālās aprūpes funkcijas, proti, pēc ārstēšanās stacionārā medicīnisko aprūpi pacients varēs turpināt saņemt mājas apstākļos – injekcijas, brūču pārsiešanu. Šādam pakalpojumam valsts ir paredzējusi finansējumu. Pagaidām ar VOAVA ir noslēgts vien līgums par pacientu aprūpi Cēsīs, ar laiku, Veselības ministrijai sadarbojoties ar stacionāriem reģionos, šis pakalpojums būs jāpiedāvā arī cilvēkiem laukos. Cilvēku maksātnespēja par ārstēšanos stacionārā būs viens no indikatoriem, lai medicīniskā mājas aprūpe attīstītos.”
Komentāri