Lieldienas seko pavasara saulgriežiem, kad saules un gaismas kļūst vairāk, un gaisma – tā ir dzīvība un auglība. Viens no Lieldienu simboliem ir ola – dzīvības nesēja.
Latviešu Lielā diena nozīmē, ka diena kļuvusi lielāka (garāka) par nakti. Kristīgajā pasaulē Lieldienas, kad tiek godināta Jēzus Kristus augšāmcelšanās, apliecina Kristu kā pasaules glābēju, kas uzvarējis grēku un nāvi, tā dodot cerības uz mūžīgo dzīvību saviem sekotājiem. “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība,” vēstulē korintiešiem norāda Sv. Pāvils (1 Kor. 15,17). Mūsdienās ir atšķirības starp datumu, kad Lieldienas svin Rietumu kristieši, kuriem Latvijā pieder divas lielākās konfesijas – luterāņi un katoļi, kā arī baptisti, un datumu, kad šos svētkus svin lielākā daļa tā dēvēto Austrumu ortodoksālo kristiešu, kuriem piederīgi ir arī Latvijas pareizticīgie un vecticībnieki.
Rietumu kristieši Kristus augšāmcelšanos svin ne agrāk par 22. martu un ne vēlāk par 25. aprīli. Savukārt lielākā daļa Austrumu pareizticīgo kristiešu šos svētkus svin starp 4. aprīli un 8. maiju. Reizi vairākos gados gan Austrumu, gan Rietumu kristiešiem Lieldienas iekrīt vienā datumā. Atšķirības radušās Gregora kalendāra dēļ, kuru savulaik pieņēma ne visas baznīcas. Un, protams, gadsimtu gaitā ir savijušies gan kristīgie, gan senie pagāniskie rituāli un dažādu kultūru pieredze, un Lieldienas ir kļuvušas par tradīciju. Nav būtiski, vai, krāsojot un ripinot olas, šūpojoties šūpolēs, priecājamies par pavasari vai Kristus augšāmcelšanos, vai par vienu un otru. Galvenais, ka tie ir saules, gaismas un auglības, tātad arī pārliecības un mīlestības svētki.
Šogad tie aizrit kara un nāves ēnā. Baznīcas, daža gan vilcinoties, ir aicinājušas nenogalināt, atrast mieru. Pret karu ir nostājusies civilizētā pasaule, un mums ir jāmācās līdzcietība un prasme sarunāties arī savā starpā.
Ikdienā nereti cilvēki saka, ka ukrainas bēgļu dēļ pārāk daudz skan krievu valoda, lai taču ukraiņi mācās latviešu valodu vai runā angļu, ne okupantu valodā. Vai visi latvieši prastu sarunāties angļu valodā, ja būtu jādodas kara bēgļu gaitās? Vai mēs spētu dažu nedēļu laikā iemācīties valodu, ko neesam lietojuši? Un mēs brīžiem kļūstam neiecietīgi ne tikai pret krievu valodu, bet arī viens pret otru. Vai tas vairo mieru un labu dzīvi? Tāpat ar apgalvojumiem, ka lai jau lielvalstis karo, mums jāstāv malā, jābūt neitrāliem. Patiesībā tas ir ļaunums, tumsa, pret ko karo ukraiņi, un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktais, ka ukraiņi karo par mūsu visu brīvību, ka pēc tam, kad kritīs pēdējais ukraiņu karavīrs, ļaunums (Putins) pieklauvēs arī pie mūsu durvīm, nav tikai skaists un efektīgs literārs sauklis, tā ir realitāte, jo ļaunums karo pret civilizāciju.
Pēc Otrā pasaules kara civilizētā pasaule vienojās par kārtību un principiem, kā visiem sadzīvot, nenesot nāvi un iznīcību. Jā, šī vienošanās nebija ideāla – kā jebkas, ko rada cilvēki. Jā, kopš šīs vienošanās atsevišķas valstis vai cilvēku kopienas to ir pārkāpušas, tomēr tāds absolūtais ļaunums un naids, slepkavojot cilvēkus, izvarojot sievietes un bērnus, iznīcinot visu savā ceļā, tādā mērogā kopš Hitlera laikiem nebija sastapts. Ar neitralitāti jeb atturēšanos ir tāpat kā nereti ar balsojumiem politikā, kad tiek noraidīts labs un vajadzīgs lēmums. Ja balsojumā to, kas atturas, ir vairāk nekā to, kas ir par lēmuma pieņemšanu, tas netiek pieņemts – arī tad, ja pret balsotāju nav.
Tādēļ, svinot Lieldienas un gaismas atnākšanu, pieminēsim tos, kuri cīnās arī par mums un cilvēcību.
Komentāri