Pirms dažiem gadiem “Eurobarometer” veiktais pētījums liecināja, ka ārkārtas situācijā, kad nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju, mediķu vai policijas palīdzība, 71 procents Latvijas iedzīvotāju zvanītu uz Eiropas vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.
Tas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā, kur uz šo numuru zvanītu tikai 51 procents. Latvijā vien pieci procenti atzinuši, ka nezina, kur zvanīt ārkārtas situācijā.
Iespējams, šis nezinātāju skaits vēl vairāk samazinājies, jo “Druvas” aptaujāto vidū katrs zināja vismaz vienu no trim numuriem, kas novestu pie kāda no operatīvajiem dienestiem. Netrūka to, kuri zināja visus numurus un zināja, kam kurā brīdī jāzvana, lai gan šīs zināšanas nācies izmantot samērā reti.
“Kaut kā iegājies, ka tālruņu numurus atceros viegli, jo sevišķi, ja tam tikai trīs cipari,” teica cēsnieks Aldis Buliņš. “Numuru 112 jau tik sen lieto, ka to, šķiet, zina katrs. Ātro numuru var atcerēties, atminot, ka kādreiz viņiem bija 03, tagad 113, vien policijai tāds nedaudz neierasts 110. Bet patiesībā šie cipari nemaz nav jāatceras. Katram taču ir līdzi mobilais tālrunis, vairumam viedtālrunis, un tajā var ielikt aplikāciju “Mana drošība”, kurā ir sadaļa “Ārkārtas zvani”. Caur to var sazināties ar jebkuru no nepieciešamajiem dienestiem. Šajā aplikācijā arī cita noderīga informācija, tāpēc esmu to ielicis visu ģimenes locekļu tālruņos. Jācer, ka nekad nevajadzēs izmantot, bet sargā sevi, tad arī tevi sargās.”
Pensionāre Ieva Kārkliņa pastāstīja, ka šie numuri esot pierakstīti uz lapiņas, kas atrodas pie tālruņa mājās: “It kā jau tos atceros, bet nekad nevar zināt, kas notiks uztraukumā, kā nekā gadi dara savu. Tāpēc nolēmu, drošāk, ja pierakstīts. Līdz šim gan nācies zvanīt tikai mediķiem, kad kaimiņienei kļuva slikti. Man jau šķiet, ja zvanīšu uz jebkuru no tiem numuriem, palīdzību taču neatteiks.”
Lai arī cilvēki apzinās, ka, zvanot uz 112, var izsaukt jebkuru operatīvo dienestu, pārsvarā tas tomēr saistās ar ugunsdzēsējiem – glābējiem. Kaut vai tāpēc, ka šis tālruņa numurs redzams uz šī dienesta automašīnām. Runājot par zvanīšanas nepieciešamību operatīvajiem dienestiem, viedokļi ir dažādi. Daži gatavi informēt par katru redzēto notikumu, kas apdraud vai var apdraudēt apkārtējo drošību, taču ir arī piesardzīgie, kuri gatavi nogaidīt, lai redzētu, kā situācija attīstīsies, lai pēc tam nepārmet, ka zvanīts velti, ka tas tik noformēts kā viltus zvans un nāksies atbildēt. Te gan var atgādināt VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandiera Jāņa Skrastiņa gada nogalē teikto mūsu laikrakstam, kad runājām par maldinājuma zvaniem. Viņš norādīja, ka dienestā tiek saņemti zvani, kas tiek iereģistrēti kā maldinājums, bet šiem zvanītājiem nevar pārmest, ka būtu apzināti maldināts dienests. Piemēram, cilvēks redz, ka laukos, kur mājas viena no otras atstatu, pāri mežam no kaimiņu mājas puses ceļas pamatīgi dūmi, un zvana ugunsdzēsējiem. Kad dzēsēji aizbrauc, izrādās, kaimiņš sakūris lielu ugunskuru.
“No visiem maldinājumiem šādi zvani ir absolūti lielākā daļa. Zvanītājam neko nepārmetam, jo viņš pildījis pilsoņa pienākumu. Ja vērsīsimies pret šādiem zvaniem, panāksim, ka cilvēki vispār nereaģēs, pamanot ko aizdomīgu. Tieši pretēji, varam tikai uzteikt cilvēkus, ka viņi bijuši modri, nav vienaldzīgi pagājuši garām, redzot ko neierastu. Labāk desmit reizes aizbraukt lieki, nekā vienreiz neaizbraukt vispār, jo neviens nav par to informējis.”
Tātad, redzot kādu sabiedriskās drošības vai kārtības apdraudējumu, labāk tomēr piezvanīt. Atšķiras autovadītāju domas, kad zvanīt policijai. Protams, ja notikusi avārija, tur nav jautājumu, jāzvana, bet kā rīkoties gadījumā, ja pamana agresīvu rīcību uz ceļa?
“Regulāri sanāk mērot tālākus ceļa gabalus, bieži redzu šoferus, kuri brauc, ignorējot veselo saprātu. Veic bīstamus apdzīšanas manevrus, nogriežas, nelietojot pagriezienu rādītājus, neievēro luksofora gaismas. No vienas puses, viņus vajadzētu sodīt, iespējams, tas ar laiku izaudzinātu, taču, no otras puses, ja pārkāpums nekur nav fiksēts, vai man ticēs? Un kamēr piezvanīšu, viņš jau būs gabalā, kur policijai viņu meklēt? Tāpēc pagaidām tālāk par šādām domām neesmu ticis,” teica autovadītājs Dāvis Frolovs.
Policija allaž ir norādījusi, ka informēt tomēr ir vērts, pat ja vainīgo vairs nav iespējams noķert, minētais pārkāpējs tiks piefiksēts. Šādiem braucējiem jāatceras, ka agri vai vēlu viņi nonāks policijas redzeslokā un saņems pelnīto sodu.
Komentāri