Sākusies diskusija par apriņķu veidošanu Latvijā. Tiesa gan, klusi, plaši neklāstot piedāvātos variantus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem. Gan premjers Māris Kučinskis, gan VARAM ministrs Kaspars Gerhards norādījuši, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.
Informācija par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām ir skopa. Zināms, ka paredzēts izveidot Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķi. Tie būtu novadi, apvienoti ap noteiktu centru. Šobrīd Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu.
VARAM ministrs Kaspars Gerhards medijiem skaidrojis, ka reforma, kas bija iesākta, nav pabeigta. 39 tagadējie novadi neatbilst iedzīvotāju skaitam, kāds bija paredzēts. Daudzas funkcijas, kas savulaik bija nodotas rajonam, pēc tam novadam, pašvaldības savu ienākumu dēļ līdz galam nespēj nodrošināt. Bet jānodrošina, lai katrs iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt visu pakalpojumu paketi – izglītību, veselību, transporta pakalpojumus. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis gan skaidrojis, ka runa drīzāk ir par pašvaldību sadarbības organizēšanu, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu. “Sadarbības teritoriju noteikšana vairāk ir tāpēc, lai valsts pārvalde darbotos šajās teritorijās un meklētu labākos risinājumus. Noteikti radīsies jautājums, kas ir ar pārvaldību, bija vairāki varianti – to var arī deleģēt vienai no pašvaldībām. Protams, runāt par jaunu pārvaldi vai, nedod dievs, otrā līmeņa pašvaldību – tas noteikti ir jau sen beidzies process,” paudis Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Kas varētu būt apriņķi, skaidrojums nav pieejams. Kartē, kas tikai pazibējusi medijos, var saskatīt, ka Cēsu apriņķis nebūs liels, tajā plānots iekļaut Cēsu, Priekuļu, Raunas, Amatas, Jaunpiebalgas, Pārgaujas un Vecpiebalgas novadu. Līgatnes novads iezīmēts Siguldas apriņķī.
Pēc informācijas, kas bija publicēta “Dienā”, jaunajā Rīgas apriņķī būs 829 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķī – 108 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķī – 58 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķī – 46 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķī – 43 000 iedzīvotāju , bet Madonas apriņķī – 35 000 iedzīvotāju. Ja mērķis ir līdzsvarota Latvijas attīstība, kuru veicina pašvaldības, tad atšķirība iedzīvotāju skaita ziņā vien ir milzīga.
Laukos par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām tikai atmet ar roku. Ne tā pirmā, ne pēdējā reforma, ne pirmais vai pēdējais variants.
“Nevaru komentēt, ko neesmu redzējusi, nezinu ne apriņķu robežas, ne funkcijas. Zinu, ka reformas izstrādātājiem radošuma netrūkst. Vai sadarbību var noteikt ar likumu?” “Druvai” sacīja Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone.
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins vien nosaka: “Kārtējās pārmaiņas šobrīd mani ne uztrauc, ne neuztrauc. Latvijā vidēji pašvaldībā ir 16 690 iedzīvotāju, Vācijā – 6229, bet Čehijā 1686, Francijā – 1804. Latvijā ir 119 pašvaldības, Igaunijā – 226, Somijā – 348 , Francijā – 36 781. Bagātajā Eiropā uzsvars tiek likts uz mazo kopienu identitātes noturēšanu, varas pieejamību, nevis naudu. Nesen biju Itālijā. Arī tur pirms gadiem veidoja lielākas pašvaldības, tagad atgriežas pie mazākām. Tikai tā var saglabāt kādas vietas tradīcijas, cilvēkus. Ja vietvara ir uz vietas, tās uzdevums izstrādāt plānus, rīkoties, lai cilvēki te gribētu dzīvot. Mēs nedomājam, kāpēc cilvēki aizbrauc no valsts, kur nu vēl no pagastiem.
Par apvienošanu tiek runāts gadiem, bet ko šī apvienošana atrisinās! Ja kaut ko valstī nespēj atrisināt, tiek novelts uz pašvaldībām, gan tās zinās, ko darīt. Un tā arī ir. Un te nav nozīmes novada lielumam. Tas ir absurds, kad dzirdu, ka mazās pašvaldības tikai nevajadzīgi tērē naudu. Vajag kārtīgi pavērtēt. Lai gan katrs skaitļus sagroza, kā izdevīgāk. Saprotu, bija krīze, vajadzēja likvidēt rajonu padomes, pārdalīt funkcijas, izveidot novadus, kas paši izstrādāja sev piemērotāko darbības modeli. Bet ir pagājuši septiņi gadi, un neesmu redzējis nevienu izvērstu pētījumu, ko reforma devusi, ko domā iedzīvotāji.
Ministrija iesaka sadarbības teritorijas, bet kā tās iezīmēt kartē? Katrs sadarbojas ar to, ar ko izdevīgi. Līgatnei ir sadarbība ar Krimuldu – mums ir sporta zāle, kaimiņiem – baseins. Bērni brauc, trenējas, mācās. Katram nevajag celt sporta zāli vai baseinu. Ar sešiem bijušā Cēsu rajona novadiem mums ir kopīga skolu valde, koru un deju apriņķis, būvvalde. Tūrismā sadarbība ir daudzām pašvaldībām: Cēsu, Siguldas, Amatas, Pārgaujas un vēl citām,” pārdomās dalās Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Kas ir apriņķi, kādas tiem būs funkcijas – kamēr nav pieejams skaidrojums, pašvaldību vadītāji pret gaidāmo reformu ir atturīgi. Ministrs solījis rīkot tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un skaidrot, kas iecerēts.
Var vien piebilst, ka ļoti žēl, ka kārtējā administratīvā iecere atkal skars citu, kaut arī tikai nesen iedzīvojušos tradīciju – Latvijā tika izveidoti koru un deju apriņķi. Tagad būs vēl vieni apriņķi. Reiz bijām pieraduši, ka novadi saistīti ar etnogrāfiju un kultūru, tagad zinām, ka tie ir arī administratīvas vienības. Vai latviešu valoda tik nabaga? Arī tas ir jautājums gaidāmās reformas sakarā.
Komentāri