Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimā iesniedza iniciatīvu par drošu vidi skolā, ko parlaments 15.novembrī novirzīja izskatīšanai komisijā.
Cita starpā iniciatīvā pausts: “Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā. Šādu gadījumu nepieļaušanai vai savlaicīgai novēršanai ierosinu likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķir tiesības pārmeklēt izglītojamā mantas. Likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.”
“Druva” jautāja Cēsu novada skolu vadītājiem, kā viņi vērtē šādu iespējamo grozījumu likumā.
“Kā skolas direktors saprotu jautājuma aktualitāti un novērtēju risinājuma meklējumus,” saka Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns. No vienas puses, ir labi, ja skolas direktoram būtu dotas tiesības tādas darbības veikt, jo tas ļautu nodrošināt drošību un mazinātu riskus, kas ir saistīti ar nelegālu vielu vai priekšmetu ienešanu skolā. No otras puses, risks ir tāds, ka skolas kopiena, piemēram, skolotāji un vecāki, gaidīs, ka skolas direktors to noteikti darīs, ja reiz viņam ir dotas šādas tiesības. Taču uzskatu, ka direktora pienākums ir vadīt un atbalstīt mācīšanos, nevis veikt tiesībsargājošo iestāžu kompetencē esošas darbības. Negribētos, ka līdzās saimnieciskiem, finanšu un citiem ar pedagoģiju nesaistītiem jautājumiem, kas jau ir direktora atbildībā, nāktu klāt arī obligāta prasība policijas funkciju veikšanai. Bet, protams, apzinos direktora atbildību arī par sabiedrisko drošību skolas teritorijā.”
Dalītas jūtas par šo jautājumu pauž arī Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš: “Diezin vai tas atrisinās problēmu, tikai kārtējo reizi uzliks skolu direktoriem jaunu uzdevumu, un varēs atkal meklēt vainīgos. Manuprāt, skolu vadītājiem ir jānodarbojas ar izglītības iestādes attīstības jautājumiem, kvalitātes rādītājiem, labbūtības jautājumiem izglītojamajiem un darbiniekiem, nevis jāiejūtas “izmeklētāja” lomā.” A.Ratiņš atzīst, ka šobrīd direktoriem jau tāpat ir milzīgs darba apjoms, lai uzņemtos vēl jaunus pienākumus. “Šī atbildība būtu jādala vecākiem kopā ar skolu un izglītojamajiem, tikai kopā strādājot būs rezultāts, nevis ar direktora iespēju pārmeklēt mantas,” piebilst Jaunpiebalgas vidusskolas direktors.
Jāpiebilst, ka ne visi “Druvas” uzrunātie novada skolu direktori piekrita komentēt jautājumu.
Komentāri