Nodokļu režīmu daudzveidība tika iedibināta, lai veicinātu uzņēmējdarbību, bet drīz vien izrādījās, ka to vēl veiksmīgāk izmanto arī spēcīgi uzņēmumi, kas šādi legāli optimizē nodokļus.
Tātad labi domātais izkropļoja darba tirgu. Un radīja vēl citas papildu problēmas, vissāpīgākā no tām – šajos īpašajos režīmos strādājošo sociālā aizsargātība. Darba nespējas (slimības), bērna kopšanas atvaļinājumiem, pensijas kapitālam sociālās iemaksas nekrājas. Arī bezdarba pabalsta nav. Viss tas, par ko nav maksāts nodokļos, saņemot atalgojumu par padarīto. Nu, kad valdības darba kārtībā ir alternatīvo nodokļu režīma pilnveidošana nodokļu maksāšanas virzienā, skaļāk un klusāk dzirdami pārmetumi, ka valsts par saviem cilvēkiem nedomā. Kā viņiem izdzīvot, ja no samaksas par paveikto vēl jāmaksā sociālais nodoklis?
Te nu gribas atgādināt, ka par tiem, kas strādā vispārējā režīmā, taču sociālais nodoklis tiek samaksāts pilnā apmērā. Daļu maksā pats darbinieks no savas algas, lielāku uzņēmums. Taču, protams, arī uzņēmējs varētu labāk piesaistīt un noturēt kvalificētus darbiniekus, ja varētu atļauties maksāt lielāku algu, un to bez papildu pasākumiem (augstākas produkta cenas, darba efektivitātes kāpināšanas u.c.) viņš spētu tūlīt pat, ja vien nodokļi būtu mazāki.
Finanšu ministrija jau Saeimas komisijai sagatavojusi informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem un nodokļu sloga mazināšanu vispārējā režīmā strādājošiem. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādījis, ka šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, informē aģentūra “LETA”. Ekonomists atzīst, lai vispārējo nodokļu režīmu padarītu pievilcīgu alternatīvo nodokļu režīmā strādājošajiem, vispārējā nodokļu režīma slogs ir jāsamazina, un Finanšu ministrijas piedāvājumu mazināt darbaspēka nodokļus viņš vērtē atzinīgi, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. (Lai būtu uzskatāmi saprotams, izmantošu citātu no makroekonomika.lv raksta “Īstais brīdis samazināt darbaspēka nodokļus”: “..darbaspēka nodokļu slogs nozīmē to, ka uzņēmumam Latvijā darbinieks izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs. Piemēram, lai darbiniekam nodrošinātu mēnešalgu 1000 eiro apmērā “uz rokas”, uzņēmums Latvijā nodokļos samaksā 743 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 710 un 561 eiro.”)
Pašlaik, kā ziņo “LETA”, Finanšu ministrijas ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī. Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai.
Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu. Trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Vai iecerētais, ja tas paliks kā pamats nodokļu reformai, sasniegs, manuprāt, galvenos mērķus – taisnīgākus nodokļus visiem, kas strādā, sociālo aizsardzību un soli uz nabadzības mazināšanu? Vajadzētu. Gaidīsim ekspertu komentārus, taču tā īsti jau rezultāts būs redzams tikai tad, kad būs nodzīvots vismaz gads jaunajā satvarā. Ceru, ka nebūs jāsaka: “Gribēja, kā labāk, sanāca, kā – parasti.”
Komentāri