Pasaules Bankas pētījums par nodokļiem Latvijā vēsta, ka pēc to nomaksas ir liela nevienlīdzība, un piedāvā atšķirīgu ienākuma nodokli mazajām un lielajām algām. Patiesībā tas nav nekas jauns, par to diskusijas Latvijā uzvirmojušas ik palaikam. Bieži strīdi bijuši par to, kāda alga tad uzskatāma par lielu, cik tad īsti ir t.s. lielo algu saņēmēju un vai budžets beigās nezaudēs. Tagad, spriežot par nodokļu reformu, Veselības ministrija piedāvājusi pacelt PVN no 21 un 23 procentiem, jo citādi naudu veselības aprūpei neatrast. Protams, šis priekšlikums, tāpat kā daudzi citi, vēl tiks apspriests un vētīts, tomēr ir skaidrs, ka nodokļu sistēmas vienīgā rūpe ir savākt vairāk naudas. Nupat arī ir kļuvis skaidrs, ka, piemēram, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) grib pievienot Latvijas Universitātei, lai glābtu universitātes finanses. Neapšaubu, ka valsts augstskolu tīklā reformas vajadzīgas, bet veids, kā tas notiek, liek domāt, ka galvenais atkal ir nauda un budžeta glābšana.Tā sakot, budžets par katru cenu. Jau gadiem tiek runāts par ēnu ekonomiku, bet izdabūt naudu no tās ir ļoti grūti, jo cilvēki aizvien mazāk uzticas valdībai – ne velti nesen veikts pētījums liecina, ka valdībai neuzticas 83 procenti iedzīvotāju. Savā ziņā tas ir kā burvju aplis: budžets tiek pildīts, nerēķinoties ar cilvēkiem, bet nabadzīgs budžets cilvēkos rada nepatiku un neuzticību, jo veselības aprūpe kļūst aizvien nepieejamāka, vispārējās izglītības kvalitāte arī neatbilst tajā ieguldītajam naudas daudzumam. Uzskaitījumu droši vien varētu turpināt, bet galvenais ir tas, ka ieguldītā nauda vairs lāgā nenes atdevi, jo reformas tiek veiktas ne no īstā gala, daļēji vai pēkšņi, visus tracinot. Valdošās partijas, protams, negrib sadusmot vēlētājus, jo gandrīz vienmēr ir tā, ka kādas vēlēšanas vairs nav tālu. Un katra partija turas par sevi – nav tā, ka ministrs vai valdība mainās, bet nākamie turpina to pašu kursu. Galu galā pie varas visus šos gadus ir tās, ko dēvējam par latviešu partijām, kuras nespēj un negrib vienoties par vismaz dažām lietām, kurās ievērotu pēctecību. Valsts partijām, šķiet, nav īpaši svarīga, galvenais ir pašu reitingi.
Par nodokļu reformu jāteic, ka, steigā gatavota, tā atkal būs ar kļūdām un muļķībām pilna. Prātīgāk būtu to veidot mierīgi un ilgākā laika posmā, nevis dažos mēnešos, tad arī turēties pie nolemtā. Vai to sagaidīsim, nezina neviens.
Komentāri