“Satiec savu meistaru!” kļuvis par ikgadēju notikumu. To gaida gan tie, kuri meklē kādu aizraušanos, grib apgūt roku
darba amatus vai ko vairāk uzzināt par latviskajām tradīcijām, gan meistari, kuru pūrā ir prasmes un zināšanas.
““Satiec savu meistaru!” ir viens no veiksmīgākajiem projektiem latviešu kultūras mantojuma apguvē. Šajās dienās tiek iedegts liels kultūras ugunskurs, katrs radām gaismu,” saka Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas “Piebaldzēni” vadītāja Sandra Strēle. Viņa uzsver, ka novadā mērķtiecīgi tiek koptas latviskās tradīcijas, tās nododot nākamajām paaudzēm. “Studija savulaik tika izveidota, lai tie, kuri pabeidz mākslas skolu, var turpināt darboties. Tā ir iespēja dažādām paaudzēm būt kopā. Gadu gaitā redzams, kā cilvēkiem veidojas vērtību sistēma, kā tā ietekmē dzīvi. Lai saglabātu tradīcijas un amatu prasmes, pati būtiskākā ir pēctecība.
Pagastā darbojas bērnu folkloras kopa, pēc Annas un Oskara Rozenblatu iniciatīvas izveidota arī pieaugušo kopa. Iepriekšējos gados akcijā “Satiec savu meistaru!” ieinteresēti darbojās keramiķes Marika Šube un Kristīne Pirktiņa. Tagad viņām ir savas darbnīcas. Nākamgad rosināšu, lai piedalās “Satiec savu meistaru! “ un dalās pieredzē. Mēs mācāmies paši būt meistari un aicinām meistarus, no kuriem gūt zināšanas. Un interesentu pulks aug,” pārdomās dalās jaunpiebaldziete un atgādina, ka aizvien vairāk cilvēku pasaulē pārliecinās, ka seno amatu zināšanas glabā spēku, palīdz sakārtot un veidot vērtību sistēmu. “Tāpēc arī senie amati kļūst tik nepieciešami, daudzi grib radoši strādāt,” saka S.Strēle.
Audēju darbnīcas “Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče uzsver, ka “Satiec savu meistaru!’ dienās neviens par meistaru nevar kļūt. “Toties gūt priekšstatu var. Un cilvēki kļūst gudrāki, zinošāki. Par to var pārliecināties Dziesmu svētku tautastērpu skatēs, gājienos, Brīvdabas muzeja lietišķās mākslas gadatirgū. Pēdējos gados tiešām daudz darīts, lai sabiedrību izglītotu par tautastērpiem, to valkāšanu.
Atceros, kā Vaives sievas bija atbraukušas uz darbnīcu, priecājās par Vidzemes sievu cepurēm un cita citai teica, ka viņas pašas nekad nevarēs tādas izšūt. Tagad viņas liek galvā pašu darinātās cepures.
Tautastērpiem, to valkāšanai ir savi likumi – tradīcijas. Un tie nav tik vienkārši. Jāmācās, jāsaprot, ko un kā vilkt. “Satiec savu meistaru! “ šoreiz stāstīsim un rādīsim, kā pareizi komplektēt tautastērpu. Ikdienā daudzi zvana, interesējas, arī nesaprot, kāpēc jādara tā vai citādi. Tautas tradīcijās un amatu prasmēs nav sīkumu, katra nianse ir svarīga, “ pārdomas izsaka D. Kupče.
Viņa atzīst, ka pamazām vien cilvēkos veidojas izpratne par tradicionālajām vērtībām. “Palielinās interese par īstām lietām. Cilvēki meklē senas lietas, restaurē izmestas grabažas un liek goda vietā. Viens izmet vecu, nevajadzīgu ķeblīti, cits savāc un atjauno. Spīdīgo citzemju mantiņu laiku sākam pārdzīvot. Mums ir savas vērtības, meistari, kuriem ir prasmes, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm. Viņi labprāt tās nodod jaunajiem. Katram ir jāsatiek savs meistars, tad arī pats reiz kļūs par meistaru,” saka pieredzējusī audēja un atgādina, ka ar pamatīgu darbu gan jārēķinās. Bet to atsvērs gūtais gandarījums.
Komentāri