Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

No Cēsu 800 līdz 810

Mairita Kaņepe
15:38
20.07.2016
22

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte analizē Cēsu veikumu kultūras nozarē. Viņa pirms desmit gadiem bija Cēsu 800 gades svētku projekta vadītāja.

– Pirmo no gudrajām lietām, ko Cēsis Latvijā iesāka – pilsētas nozīmīgu gadskārtu veidot ne tikai kā svētkus, bet kā aizsākumu jaunām iniciatīvām pilsētā. Līdz tam neviena Latvijas pilsēta svētkus Attīstības programmā kā nopietnu robežšķirtni nebija iekļāvusi – domājot par svētkiem, domāt arī par pilsētas attīstības iespējām.

Cēsu pašvaldība pilsētas 800 gadi gaidīja ar parku un laukumu sakārtošanu, domājot ne tikai par ciemiņu uzņemšanu, bet arī par saviem iedzīvotājiem – labāka vide, labāka dzīvošana pilsētā. Tā tika definēts uzdevums.

Cēsu 800 gades veidošanā sāku strādāt brīdī, kad bija jāattīsta ideja par gaidāmā notikuma savlaicīgu ieskandināšanu ciklā “800 dienas pirms 800 gades”. Pilsētas centrā uzstādīja arī pulksteni, un sākās laika skaitīšana, bet ne jau vienkārši tā. Katras simts dienas bija nogrieznis, līdz kuram pilsētā jāpadara konkrēti darbi. Doma radās it kā nejauši, bet tad ievērojām, cik daudzas nejaušības sakrīt, un tas deva jaunu stimulu piepildīt laiku. Sākās modelēšana, ko katrā no simts dienām paveiksim. Atceros Maija parka atvēršanu pēc renovācijas, cik ļoti mobilizējāmies, lai šis notikums būtu tieši 700 dienas pirms 800 gades. 600 dienas pirms svētkiem bija novembrī ap valsts dzimšanas dienu, un tad īpaši analizējām faktu par Cēsīm kā valsts karoga dzimteni.

Cēsu 800 gade tuvojās nevis kā kultūras notikums, bet pilsētas attīstību veicinošs faktors. Tieši to pašu tagad īstenojam Latvijas valsts simtgades gaidās. Ne tikai saturiski, bet arī filozofiski domājam par valsts simts gadiem. Ļoti daudzas pašvaldības vēl dzīvo ar domu, ka valsts simtgade būs notikums tikai kultūrā. Nē, tā ir attīstības programma, kuru veidos katrā Latvijas novadā.

Cēsīs 2006. gadā dzima ideja par koncertzāli. Tajā laikā jau domāja, ka jārada koncertvieta, kura kalpos ne tikai cēsniekiem. Arī valsts līmenī sprieda par reģionālo koncertzāļu veidošanu, un šajās sarunās pilsētas dome varēja sniegt pamatojumu, kāpēc Vidzemes koncertzālei jābūt Cēsīs. Toreiz cēsnieki bija noformulējuši, ka šāda būve pilsētai dos ekonomisko pienesumu, jēgpilnāku darbību mūzikas vidusskolai. Valstij bija jāaizdomājas, jo Valmierā jau ir viena nozīmīga valsts institūcija – teātris. Atceros, ka bija doma par koncertzāli Alūksnē.

Cēsnieki ar 800 gadu svinībām ieguva lielāku pašapziņu, jo saprata, ka pilsētā var sarīkot liela mēroga notikumu un ka Cēsis ir ļoti labā attālumā no Rīgas. Uz šejieni regulāri varēs atvest profesionālās mākslas pārstāvjus. Tūlīt arī radās impulss – jau nākamajā vasarā jārīko mākslas festivāls.

Tas bija ļoti labi! Cēsnieki gan sūkstījās: “Profesionālās mākslas festivāls nav domāts mums.” Taču ieguvusi pilsēta – tās atpazīstamība, novērtējums. Kāda publika Cēsīs ir ik reizi, kad jūlijā atver mākslas festivālu! Visa mākslas inteliģence, visi Latvijas profesionālie mākslinieki satiekas Cēsīs. Pienesums pilsētai, ko atnesis festivāls, tagad redzams un jūtams – celsies viesnīca, jo līdzšinējās trūkst vietu, jaunu dzīvi sācis Ruckas parks un muiža.

Tagad Cēsis stāsta, ka vēlas kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Cēsnieki, spēlējoties ar šo domu, teic, ka Kultūras ministrija varētu strādāt pilsētā. Runājiet par to, bet pirms tam paskatieties uz sevi! Vai, cēsnieki, manāt, ka ikdienā katra no kultūras institūcijām pilsētā strādā pati par sevi, nav vienotas virzības. Kultūras nozare ikdienā nestrādā pilsētas attīstībai tā, kā vajadzētu, jo katrai iestādei ir savi mērķi – muzejam, izstāžu namam, bibliotēkai un kultūras centram, koncertzālei un mākslas rezidenču centram.

Infrastruktūra radīta ļoti laba, bet stratēģiskā redzējuma kopīgam pilsētas mērķim nav. Vispirms pašvaldībai ir jāpieņem darbā cilvēks, kurš atbildēs par kultūras nozari. Nevar šo funkciju uzticēt kādai no kultūras iestādēm, jo agrāk vai vēlāk tā vairāk pievērsīsies savai virzībai, nedomājot par kopsakaru tā, kā vajadzētu.

Cēsu 800 gadu svinībām veiksmīgi noslēdzoties, pašvaldība uzskatīja, ka kultūras nozarei kopīgs virzītājs vairs nav vajadzīgs, un štata vienību likvidēja. Tā bija lielākā kļūda, ko pieļāva. Par to Cēsu domes vadītājiem vairākkārt esmu teikusi, un mans secinājums, ka dome risināja nevis kultūras stratēģijas, bet personāliju jautājumus, vairāk domājot par to, vai nozarē ieceltais vadītājs varēs sastrādāties arī ar Juri Žagaru, kurš bija apņēmies no gada gadā attīstīt Cēsu Mākslas festivālu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
384
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
9
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi