Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

No Cēsu 800 līdz 810

Mairita Kaņepe
15:38
20.07.2016
55

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte analizē Cēsu veikumu kultūras nozarē. Viņa pirms desmit gadiem bija Cēsu 800 gades svētku projekta vadītāja.

– Pirmo no gudrajām lietām, ko Cēsis Latvijā iesāka – pilsētas nozīmīgu gadskārtu veidot ne tikai kā svētkus, bet kā aizsākumu jaunām iniciatīvām pilsētā. Līdz tam neviena Latvijas pilsēta svētkus Attīstības programmā kā nopietnu robežšķirtni nebija iekļāvusi – domājot par svētkiem, domāt arī par pilsētas attīstības iespējām.

Cēsu pašvaldība pilsētas 800 gadi gaidīja ar parku un laukumu sakārtošanu, domājot ne tikai par ciemiņu uzņemšanu, bet arī par saviem iedzīvotājiem – labāka vide, labāka dzīvošana pilsētā. Tā tika definēts uzdevums.

Cēsu 800 gades veidošanā sāku strādāt brīdī, kad bija jāattīsta ideja par gaidāmā notikuma savlaicīgu ieskandināšanu ciklā “800 dienas pirms 800 gades”. Pilsētas centrā uzstādīja arī pulksteni, un sākās laika skaitīšana, bet ne jau vienkārši tā. Katras simts dienas bija nogrieznis, līdz kuram pilsētā jāpadara konkrēti darbi. Doma radās it kā nejauši, bet tad ievērojām, cik daudzas nejaušības sakrīt, un tas deva jaunu stimulu piepildīt laiku. Sākās modelēšana, ko katrā no simts dienām paveiksim. Atceros Maija parka atvēršanu pēc renovācijas, cik ļoti mobilizējāmies, lai šis notikums būtu tieši 700 dienas pirms 800 gades. 600 dienas pirms svētkiem bija novembrī ap valsts dzimšanas dienu, un tad īpaši analizējām faktu par Cēsīm kā valsts karoga dzimteni.

Cēsu 800 gade tuvojās nevis kā kultūras notikums, bet pilsētas attīstību veicinošs faktors. Tieši to pašu tagad īstenojam Latvijas valsts simtgades gaidās. Ne tikai saturiski, bet arī filozofiski domājam par valsts simts gadiem. Ļoti daudzas pašvaldības vēl dzīvo ar domu, ka valsts simtgade būs notikums tikai kultūrā. Nē, tā ir attīstības programma, kuru veidos katrā Latvijas novadā.

Cēsīs 2006. gadā dzima ideja par koncertzāli. Tajā laikā jau domāja, ka jārada koncertvieta, kura kalpos ne tikai cēsniekiem. Arī valsts līmenī sprieda par reģionālo koncertzāļu veidošanu, un šajās sarunās pilsētas dome varēja sniegt pamatojumu, kāpēc Vidzemes koncertzālei jābūt Cēsīs. Toreiz cēsnieki bija noformulējuši, ka šāda būve pilsētai dos ekonomisko pienesumu, jēgpilnāku darbību mūzikas vidusskolai. Valstij bija jāaizdomājas, jo Valmierā jau ir viena nozīmīga valsts institūcija – teātris. Atceros, ka bija doma par koncertzāli Alūksnē.

Cēsnieki ar 800 gadu svinībām ieguva lielāku pašapziņu, jo saprata, ka pilsētā var sarīkot liela mēroga notikumu un ka Cēsis ir ļoti labā attālumā no Rīgas. Uz šejieni regulāri varēs atvest profesionālās mākslas pārstāvjus. Tūlīt arī radās impulss – jau nākamajā vasarā jārīko mākslas festivāls.

Tas bija ļoti labi! Cēsnieki gan sūkstījās: “Profesionālās mākslas festivāls nav domāts mums.” Taču ieguvusi pilsēta – tās atpazīstamība, novērtējums. Kāda publika Cēsīs ir ik reizi, kad jūlijā atver mākslas festivālu! Visa mākslas inteliģence, visi Latvijas profesionālie mākslinieki satiekas Cēsīs. Pienesums pilsētai, ko atnesis festivāls, tagad redzams un jūtams – celsies viesnīca, jo līdzšinējās trūkst vietu, jaunu dzīvi sācis Ruckas parks un muiža.

Tagad Cēsis stāsta, ka vēlas kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Cēsnieki, spēlējoties ar šo domu, teic, ka Kultūras ministrija varētu strādāt pilsētā. Runājiet par to, bet pirms tam paskatieties uz sevi! Vai, cēsnieki, manāt, ka ikdienā katra no kultūras institūcijām pilsētā strādā pati par sevi, nav vienotas virzības. Kultūras nozare ikdienā nestrādā pilsētas attīstībai tā, kā vajadzētu, jo katrai iestādei ir savi mērķi – muzejam, izstāžu namam, bibliotēkai un kultūras centram, koncertzālei un mākslas rezidenču centram.

Infrastruktūra radīta ļoti laba, bet stratēģiskā redzējuma kopīgam pilsētas mērķim nav. Vispirms pašvaldībai ir jāpieņem darbā cilvēks, kurš atbildēs par kultūras nozari. Nevar šo funkciju uzticēt kādai no kultūras iestādēm, jo agrāk vai vēlāk tā vairāk pievērsīsies savai virzībai, nedomājot par kopsakaru tā, kā vajadzētu.

Cēsu 800 gadu svinībām veiksmīgi noslēdzoties, pašvaldība uzskatīja, ka kultūras nozarei kopīgs virzītājs vairs nav vajadzīgs, un štata vienību likvidēja. Tā bija lielākā kļūda, ko pieļāva. Par to Cēsu domes vadītājiem vairākkārt esmu teikusi, un mans secinājums, ka dome risināja nevis kultūras stratēģijas, bet personāliju jautājumus, vairāk domājot par to, vai nozarē ieceltais vadītājs varēs sastrādāties arī ar Juri Žagaru, kurš bija apņēmies no gada gadā attīstīt Cēsu Mākslas festivālu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
19
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
25

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
33

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
35

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
27

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi