Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

No Cēsu 800 līdz 810

Mairita Kaņepe
15:38
20.07.2016
21

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte analizē Cēsu veikumu kultūras nozarē. Viņa pirms desmit gadiem bija Cēsu 800 gades svētku projekta vadītāja.

– Pirmo no gudrajām lietām, ko Cēsis Latvijā iesāka – pilsētas nozīmīgu gadskārtu veidot ne tikai kā svētkus, bet kā aizsākumu jaunām iniciatīvām pilsētā. Līdz tam neviena Latvijas pilsēta svētkus Attīstības programmā kā nopietnu robežšķirtni nebija iekļāvusi – domājot par svētkiem, domāt arī par pilsētas attīstības iespējām.

Cēsu pašvaldība pilsētas 800 gadi gaidīja ar parku un laukumu sakārtošanu, domājot ne tikai par ciemiņu uzņemšanu, bet arī par saviem iedzīvotājiem – labāka vide, labāka dzīvošana pilsētā. Tā tika definēts uzdevums.

Cēsu 800 gades veidošanā sāku strādāt brīdī, kad bija jāattīsta ideja par gaidāmā notikuma savlaicīgu ieskandināšanu ciklā “800 dienas pirms 800 gades”. Pilsētas centrā uzstādīja arī pulksteni, un sākās laika skaitīšana, bet ne jau vienkārši tā. Katras simts dienas bija nogrieznis, līdz kuram pilsētā jāpadara konkrēti darbi. Doma radās it kā nejauši, bet tad ievērojām, cik daudzas nejaušības sakrīt, un tas deva jaunu stimulu piepildīt laiku. Sākās modelēšana, ko katrā no simts dienām paveiksim. Atceros Maija parka atvēršanu pēc renovācijas, cik ļoti mobilizējāmies, lai šis notikums būtu tieši 700 dienas pirms 800 gades. 600 dienas pirms svētkiem bija novembrī ap valsts dzimšanas dienu, un tad īpaši analizējām faktu par Cēsīm kā valsts karoga dzimteni.

Cēsu 800 gade tuvojās nevis kā kultūras notikums, bet pilsētas attīstību veicinošs faktors. Tieši to pašu tagad īstenojam Latvijas valsts simtgades gaidās. Ne tikai saturiski, bet arī filozofiski domājam par valsts simts gadiem. Ļoti daudzas pašvaldības vēl dzīvo ar domu, ka valsts simtgade būs notikums tikai kultūrā. Nē, tā ir attīstības programma, kuru veidos katrā Latvijas novadā.

Cēsīs 2006. gadā dzima ideja par koncertzāli. Tajā laikā jau domāja, ka jārada koncertvieta, kura kalpos ne tikai cēsniekiem. Arī valsts līmenī sprieda par reģionālo koncertzāļu veidošanu, un šajās sarunās pilsētas dome varēja sniegt pamatojumu, kāpēc Vidzemes koncertzālei jābūt Cēsīs. Toreiz cēsnieki bija noformulējuši, ka šāda būve pilsētai dos ekonomisko pienesumu, jēgpilnāku darbību mūzikas vidusskolai. Valstij bija jāaizdomājas, jo Valmierā jau ir viena nozīmīga valsts institūcija – teātris. Atceros, ka bija doma par koncertzāli Alūksnē.

Cēsnieki ar 800 gadu svinībām ieguva lielāku pašapziņu, jo saprata, ka pilsētā var sarīkot liela mēroga notikumu un ka Cēsis ir ļoti labā attālumā no Rīgas. Uz šejieni regulāri varēs atvest profesionālās mākslas pārstāvjus. Tūlīt arī radās impulss – jau nākamajā vasarā jārīko mākslas festivāls.

Tas bija ļoti labi! Cēsnieki gan sūkstījās: “Profesionālās mākslas festivāls nav domāts mums.” Taču ieguvusi pilsēta – tās atpazīstamība, novērtējums. Kāda publika Cēsīs ir ik reizi, kad jūlijā atver mākslas festivālu! Visa mākslas inteliģence, visi Latvijas profesionālie mākslinieki satiekas Cēsīs. Pienesums pilsētai, ko atnesis festivāls, tagad redzams un jūtams – celsies viesnīca, jo līdzšinējās trūkst vietu, jaunu dzīvi sācis Ruckas parks un muiža.

Tagad Cēsis stāsta, ka vēlas kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Cēsnieki, spēlējoties ar šo domu, teic, ka Kultūras ministrija varētu strādāt pilsētā. Runājiet par to, bet pirms tam paskatieties uz sevi! Vai, cēsnieki, manāt, ka ikdienā katra no kultūras institūcijām pilsētā strādā pati par sevi, nav vienotas virzības. Kultūras nozare ikdienā nestrādā pilsētas attīstībai tā, kā vajadzētu, jo katrai iestādei ir savi mērķi – muzejam, izstāžu namam, bibliotēkai un kultūras centram, koncertzālei un mākslas rezidenču centram.

Infrastruktūra radīta ļoti laba, bet stratēģiskā redzējuma kopīgam pilsētas mērķim nav. Vispirms pašvaldībai ir jāpieņem darbā cilvēks, kurš atbildēs par kultūras nozari. Nevar šo funkciju uzticēt kādai no kultūras iestādēm, jo agrāk vai vēlāk tā vairāk pievērsīsies savai virzībai, nedomājot par kopsakaru tā, kā vajadzētu.

Cēsu 800 gadu svinībām veiksmīgi noslēdzoties, pašvaldība uzskatīja, ka kultūras nozarei kopīgs virzītājs vairs nav vajadzīgs, un štata vienību likvidēja. Tā bija lielākā kļūda, ko pieļāva. Par to Cēsu domes vadītājiem vairākkārt esmu teikusi, un mans secinājums, ka dome risināja nevis kultūras stratēģijas, bet personāliju jautājumus, vairāk domājot par to, vai nozarē ieceltais vadītājs varēs sastrādāties arī ar Juri Žagaru, kurš bija apņēmies no gada gadā attīstīt Cēsu Mākslas festivālu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi