Cēsu dome pieņēma lēmumu, aicinot veidot novadu rajona robežās, pretējā gadījumā pilsēta neiesaistās nevienā citā novadā, bet paliek savās administratīvajās robežās.
“Druva” piektdienas pēcpusdienā sazinājās ar trim pagastu padomēm, kuras bija iesaistījušās Cēsu novada veidošanā, lai uzzinātu pašvaldību vadītāju viedokli par šādu notikumu pavērsienu. Tobrīd viņi vēl nebija informēti par domes lēmumu.
Andris Rancāns, Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs:
– Acīmredzot, tā ir politika. Gluži negaidīts pārsteigums tas nav, jo pilsētas dome jau pirmsākumos ierosināja veidot novadu visa rajona teritorijā, sakot, ka citādi Cēsis var palikt pašas par sevi. Pārmest nevaram, saprotu pilsētas domi, jo iekļaušanās plānotajā novadā Cēsīm sagādātu tikai zaudējumus. Vienīgais, žēl apvienošanās projekta izstrādē ieguldītā darba.
Atbalstu lielā novada veidošanu, taču vēl nav zināms, kāds būs finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Ja naudu, kas nāca uz rajonu, sadalītu pašvaldībām, tas būtu labi un pat efektīvi. Pašreiz ir tikai minējumi, vairākas versijas, pēc vienas sanāk, ka tie, kuri apvienojas, būs zaudētāji.
Ko mēs darīsim? Jau labu laiku iepriekš runājām par apvienošanos ar Mārsnēnu pagastu, bet apzināmies, ka mazajām pašvaldībām izdzīvot kļūst arvien grūtāk. Ja likvidēs rajona padomi, mums liela daļa pakalpojumu būs jāpērk no citiem – no Cēsīm vai Valmieras. Tas ir smags finansiālais jautājums, kas nelabvēlīgi ietekmēs pašvaldību.
Pašlaik konkrēti uz papīra nekas nav uzlikts, bet prātā paturam sadarbību ar Mārsnēniem. Kad būs zināms finanšu izlīdzināšanas mehānisms (to gan sola tikai gada otrajā pusē), runāsim konkrētāk. Pagaidām nezināmo ir vairāk. Negribas skaļi teikt, bet, manuprāt, nākamos trīs, četrus gadus būs bardaks. Reformu plānoja, lai būtu labāk, bet izskatās, ka būs panākts pretējais, vismaz tuvākajos gados.
Valdis Lācis, Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs:
– Par to, ka novads jāveido visa rajona ietvaros, runāja jau agrāk, gandrīz visi potenciālā Cēsu novada vadītāji parakstīja šādu aicinājumu. Trūkst tikai Cēsu domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera paraksta (viņš pašlaik atvaļinājumā), lai iesniegtu rajona padomē. Aprīļa sēdē to vajadzēja izskatīt. Grūti teikt, kā notikumi attīstīsies.
Būs interesanti dzirdēt, ko par Cēsu domes lēmumu teiks valdība, jo ir taču apstiprināta karte ar Cēsu novadu. Te vēl var būt visādi. Saprotu, ka Cēsīm nav izdevīgi ne šajā novadā, ne pat visa rajona ietvaros, jo tad saņēmēju būs vēl vairāk un Cēsīm zaudējumi vēl lielāki.
Vai Zaubei ir alternatīva Cēsu novadam? Šobrīd jāsaka, ka nav. Uz apvienošanos aicina Mālpils, bet tur negribam, bet nevaram iziet uz Siguldu, kur labprāt pievienotos, jo nav robežas, pa vidu ir Nītaure. Savukārt veidot novadu ar šo pagastu nav izdevīgi. Var apvienoties, lai pēc tam kopā pievienotos Siguldas novadam, bet jāsaprot, ka tad nākamās vēlēšanas notiks mazajā novadā. Un vēl pēc četriem gadiem, kad varētu pievienoties Siguldai, būsim sliktākā stāvoklī. Šobrīd mūsu finansiālais stāvoklis nav slikts, Sigulda mūs ņemtu pretī, jo labprāt paplašinās. Acīmredzot, sapratuši, ka tajā lielajā “kolhozā” ir sava jēga. Arī Gulbenes rajonā visas pašvaldības palika kopā, tāpat Madonā ir lielais novads. Tāpēc novads Cēsu rajona robežās būtu ideāls variants, jo saglabātos viss līdzšinējais.
Žēl, ka visiem nav tālejošs ekonomisks skatījums. Uzskatu, ka mazi novadi nevarēs veiksmīgi pastāvēt un attīstīties. Protams, kaut kā jau dzīvot varēs, bet jāaizmirst par plānveidīgu attīstību. Vai mazie novadi padomājuši, kā spēs izpildīt visas funkcijas, kas arvien palielinās?
Kamēr mēs te, rajonā, niekojamies, citi jau domā par nākotni. Tūlīt Madonas novads prezentēs uz piedāvājumu pārņemt 1.un 2.kategorijas ceļus, izveidot savu firmu, kas tos apsaimniekos. Tā atkrīt milzīgie administratīvie izdevumi, aptaujas, konkursi, par ietaupīto naudu varēs paveikt daudz vairāk un kvalitatīvāk. Tā ir ekonomiski pareiza domāšana.
Jānis Sekste, Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs:
– Ja jau valdība Cēsīm to atļauj, ko varu iebilst. Tad arī mēs paliekam paši par sevi. Jāatzīst, ka tā reforma kaut kur sagājusi ripā. Mūsu rajons ir labs piemērs, ka katra pašvaldība dara ko grib. Bija taču termiņš, līdz kuram varēja apvienoties brīvprātīgi pēc noteiktiem kritērijiem. Ja pašvaldības to neizdarīja, reformu vajadzēja īstenot administratīvā kārtā, taču valdībai pietrūka drosmes. Varbūt pieliekam tai reformas idejai punktu, klīstam katrs uz savu pusi, un ja nu kādreiz kādam uznāks vēlme
apvienoties, sāksim visu no gala.
Ja gribam saglabāt vienotību un skatījumu nākotnē, vajadzēja iet visiem kopā. Mēs, pašvaldības, esam kā divi ēzelīši, kas sasieti ar dažādām saitēm. Tās kultūrā, sportā, citās jomā izveidojušās gadu desmitos. Ja sadalāmies, šīs saites izzudīs, bet kas vietā – nav zināms. Pagaidām kopīga skatījuma par teritorijas vienotību nav, bet tas būtu pareizākais risinājums.
Manuprāt, ir trīs vaļi, kas biedē apvienošanos rajona mērogā. Pirmais, pilsēta negrib dalīties ar mazajām pašvaldībām, tas varbūt ir saprotami. Otrs, citi negrib savā pulkā ņemt pašvaldības ar lieliem parādiem. Trešais iemesls ir bailes. Ka tik nākamajās vēlēšanās oranžie netiek pie varas! Bet rajonā tikai četri pašvaldību vadītāji ir no Tautas partijas, krietni vairāk ir zemsaviešu. Arī rajona vadībā visu laiku bijuši ZZS pārstāvji. No kā tad baidīties? Patiesībā, lielākā daļa vienkārši neko negrib mainīt, jo ir taču labi, kā ir.
Komentāri