Pastnieki gatavojas streikam, jo algas, ko viņi saņem par, varētu teikt, grūtu fizisku un arī garīgi atbildīgu darbu, ir mazas.
Arī valsts a/s Latvijas Pasts vadība un arodbiedrības pārstāvji nākuši pie slēdziena, ka pastniekiem algas ir mazas un tās jāpalielina.
Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs uzskata, ka, izprotot darbinieku grūtības, algas pastniekiem vajadzētu pacelt līdz 250 latiem mēnesī, bet to izdarīt kavē nerentablo pasta nodaļu uzturēšana laukos.
Lauku ļaudīm dzīve var sarežģīties
Inešu pagasta padomes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde, runājot par Kaudzīšu pasta nodaļas likvidāciju (kas gan atrodas Vecpiebalgas pagastā), uzskata, ka biznesā nekad neviens nedomās, kā būtu labāk iedzīvotājiem. ”Likvidējot mazās pasta nodaļas, kur iedzīvotāji pieraduši iegriezties, samaksāt gan elektrības rēķinus, gan cita veida maksājumus, jo banku mums laukos nav, tagad jutīs apgrūtinājumu, kā nokļūt tuvākajā pasta nodaļā, kas atrodas vairāku kilometru attālumā. Uzskatu, ka pastniekiem darbs ir smags, un viņu tiesības ir pieprasīt lielāku algu. Ja tas neizdodas pārrunu ceļā, tad lai notiek streiks, ” teica Inešu pagasta padomes priekšsēdētāja un atzīst, ka motorizētā pasta piegāde Inešos strādā labi. Likvidētās nodaļas vadītāja meklē citu darbu
Likvidētās Kaudzīšu pasta nodaļas bijusī priekšniece Mudīte Bērziņa tagad palikusi bez darba. Kādu laiku viņa aizvietojusi pasta nodaļas priekšnieci Kaivē atvaļinājuma laikā. Tagad M.Bērziņai piedāvāts strādāt Vecpiebalgas pasta nodaļā, bet viņa izvērtējusi, ka katru rītu braukt 11 kilometrus no Kaudzīšiem uz Vecpiebalgu un pēc tam atpakaļ neatmaksājas, kaut vai tāpēc, ka pastāv problēmas ar sabiedrisko transportu. ”Satiksmes mums te tikpat kā nav,” viņa stāsta un vērtē reālo situāciju pēc Kaudzīšu pasta nodaļas likvidēšanas: ”Motorizētā pasta piegāde Kaudzīšos ir, bet tā cilvēku sasaista. Tiem, kuri preses izdevumus nepasūtīja, bet pirka tos pasta nodaļā, tagad nākas ķert pasta transportu, lai nosūtītu vēstuli vai samaksātu rēķinu par elektrību vai telefonu. Pie tam Lattelecom un Latvenergo rēķini tiek saņemti dažādās dienās. Uz pasta nodaļu katrs varēja aiziet tad, kad tas pašam izdevīgāk. Mazās pasta nodaļas bija arī vietējo iedzīvotāju komunicēšanās vieta, kur varēja parunāties un izkratīt sirdi,” atceras M.Bērziņa. Vēl viena likvidēta nodaļa
Bijusī Rāmuļu pasta nodaļas priekšniece Sandra Amantova – Krūmiņa pēc tam, kad pasta nodaļa, kurā nostrādājusi 13 gadus, likvidēta, atvaļinājuma laikā aizvieto pasta priekšnieci Rīdzenes pasta nodaļā. ”Mazās pasta nodaļas likvidēt nevajadzētu, jo vietējie iedzīvotāji pie tām pieraduši, jo uz pil-sētu izbraukāt ir grūti, ”viņa teica un skaitīja, ka tagad tuvākā pasta nodaļa no Rāmuļu centra atrodas deviņu kilometru attālumā. Jautāta par pastnieku streiku, viņa savu viedokli nevēlējās izteikt. Kur strādās turpmāk? ”Darbs no Latvijas Pasta ir piedāvāts, bet vēl neesmu izvēlējusies,” atbildēja S.Amantova – Krūmiņa. Arī Dānieļiem draud slēgšana
Arī Dānieļu pasta nodaļa (Raunā) tuvākā laikā tiks slēgta. Nodaļas priekšniece Ilze Leiboma tagad strādā Raunas pasta nodaļā un aizvieto tās priekšnieci. Iepriekš viņai darbs bija pie mājām, bet tagad Ilze uz darbu dodas ar autobusu. ”Septiņos no rīta izbraucu ar autobusu. Jāpierod, ko darīt,” viņa atjautā un stāsta, ka Latvijas Pasts apsolījis darbu nodrošināt, un viņa piedāvājumu pieņemšot, jo cita darba, ko izvēlēties, tuvāk mājām nav. I.Leiboma uzskata, ka pastniekiem algas ir jāpaceļ, bet streiks varētu būt galējā izpausme, ja sarunas nenesīs augļus. Pastnieks bija kā savējais
Jaunraunas iedzīvotāja Ārija Krieviņa: “Pasta nodaļa ir pēdējā, ko mums atņēma. Arī veikala vairs nav.” Ā.Krieviņa vērtē, ka pie motorizētās pasta piegādes vēl jāpierod, jo agrāk pasta nodaļā pasūtījusi tikai laikrakstus, bet žurnālus pirkusi. “Apsolīja, ka žurnālus pievedīs un tad pensijas dienā varēšu samaksāt. Būtībā motorizētā pasta pārstāvjus redzu tikai pensijas dienā. Rēķinus par telefonu un elektrību atrodu pastkastītē, bet kvītis pēc tam saņemu tikai nākamajā dienā. Kaimiņiene sūdzējās, ka bieži nesaņem “Druvu” – vienīgo laikrakstu, ko pasūta…”
Renāte Norvele uzskata, ka tagad sāk trūkt kontakta ar pastnieku. Tas vairs nav tāds, kā bijis agrāk. “Pastnieki mums laukos ir savējie. Jauno, motorizēto vēl nemaz nepazīstu. Tā kā veselības dēļ no mājas ārā neeju, tad agrāk bieži izmantoju pastnieces pakalpojumus. Vajadzēja tikai piezvanīt, un viņa man atnesa visu nepieciešamo. Tagad, kad pasta nodaļu likvidēja, vairs nav kam zvanīt…,” atzina R.Norvele.
Ko saka nodaļas pārvaldnieks
Latvijas Pasta Cēsu reģionālās nodaļas pārvaldnieks Juris Eglītis domā, ka līdz streikam neaizies, jo Latvijas Pasts lieliski saprot darbinieku prasību. Pie tam, slēdzot nerentablās pasta nodaļas laukos, neviens bez darba atstāts netiek.
”Piedāvājam darbiniekiem brīvās darba vietas, jo tādu netrūkst. Laukos pastāv problēmas ar sabiedrisko transportu, tādēļ daudziem no rīta laikus nokļūt darbā nav iespējams. Ja kāds gribētu izvēlēties darbu Cēsīs, kur mums tiešām ir vakantas vietas, tad no laukiem četros rītā nokļūt pilsētā, ja nav sava transporta, ir neiespējami. Tādēļ daudzi pasta darbinieki no likvidētajām pasta nodaļām piedāvājumu atsaka un meklē sev citu darbu. Tomēr daudzi šo piedāvājumu pieņems, lai aizvietotu pasta darbiniekus atvaļinājumu laikā, jo tos darbinieki saņem visu gadu, tikai vasarā visiem tas nav nodrošināms. Nenoliegšu, ka bieži ir tā, ka darbiniekus arī atlaižam. Nerentablo pasta nodaļu likvidēšana notiek jau pasen, tādēļ darbinieki bija gatavi tam, ka būs darbs jāpamet. Motorizētā pasta pārvadājumu ieviešana kādā no pagastiem bija kā zīme, ka mazās pasta nodaļas nepastāvēs. Tikko slēdzām Jaunraunas, kā arī Rāmuļu pasta nodaļu. Jaunraunas pasta nodaļas priekšniecei piedāvājām darbu Priekuļos. Ja Jaunraunā pretī pastam pārtikas veikals jau sen likvidēts, tad cik ilgi turpat var pastāvēt pasta nodaļa, ja to dienā apmeklē pāris cilvēku? Ja pilsētā pasts spēj pelnīt, tad būtībā lauki transporta izmaksu dēļ liek ciest zaudējumus, kaut vai transporta aprūpes ziņā, bet ieņēmumi pilsētā nespēj segt zaudējumus laukos. Tas, protams, nenozīmē, ka laukus atstāsim novārtā, bet nerentablās pasta nodaļas likvidēsim visas.
Latvijas Pasts šo nodaļu darbiniekiem, kuri pieņēmuši jaunos darba piedāvājumus, ja darba vieta atrodas tālu no mājām, atmaksā arī ceļa izdevumus. Cēsu pilsētā pastam vienmēr ir trūkuši darbinieki. Jāteic, ka pasta darbinieku algas pamazām tiek celtas. Par to Latvijas Pasts domā, tādēļ uzskatu, ka jautājums par streiku atrisināsies sarunu ceļā.” Valstij pastu vajadzētu dotēt
Jaunraunas iedzīvotājs, Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass uzskata, ka, likvidējot mazās pasta nodaļas, lauku iedzīvotāji tiek apdalīti. “Ko nozīmē – nerentabli, ja vērtējam, tad jebkas dzīvē ir nerentabli. Uzskatu, ka pilsētniekiem ar lauku cilvēkiem līdzekļos ir jādalās, jo tur ikviens pakalpojums izmaksā dārgāk. Gadījumā ar pasta problēmu vajadzēja iesaistīties arī valdībai, jo uzskatu, ka Latvijas Pastam nevar pārmest radušos situāciju, jo atstāt visu tirgus ekonomiskā liberālisma varā ir aplami. Tādi uzņēmumi, kas apkalpo visus valsts iedzīvotājus, ir jādotē.”
Komentāri