Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+4° C, vējš 3.43 m/s, R-ZR vēja virziens

Nepieciešama „lietu kārtība”

Druva
00:00
13.02.2007
12

Pagājušajā nedēļā pēc valdības izbraukuma sēdes Valmierā veselības ministrs Vinets Veldre Valmieras slimnīcā tikās ar interesentiem, lai diskutētu par veselības aprūpes jautājumiem Latvijā.

V.Veldre norādīja, ka viens no tuvākajiem mērķiem ir novērst dārgās medicīniskās aparatūras dublēšanos medicīnas iestādēs, kuras atrodas vienā reģionā tuvu viena otrai: „Es intuitīvi jutu, ka šāda problēma pastāv, tādēļ apbraukāju pašvaldības, lai iepazītos ar situāciju. Mēs neesam tik bagāti, lai mētātos ar naudu.”

Ministrs skaidroja, ka nebūt netiks veidota situācija, lai kāda slimnīca reģionā būtu ar lielāku nozīmi, augstāku statusu: „Nav runa par to, kura slimnīca būs galvenā. Ir runa par specializācijas dažādību, ko piedāvā Valmierā, Cēsīs, Dundagā vai Salacgrīvā. Runa ir par pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti: vai būs plaša profila ārstniecības iestāde, vai dienas stacionārs, vai ātrā medicīniskā palīdzība, vai varbūt kāda šaura terapija.”

Tajā pašā laikā ministrs sarunā ar „Druvu” atzina: „Mūsdienās svarīgākais ir ne jau iekārtas, bet personāls. Ir jārada sistēma. Svarīga ir darba organizācija, tas, kāda ir medicīnas darbinieku attieksme pret darbu un pacientiem – vai viņi ir laipni, atsaucīgi, vai nelaipni. No tā visa veidojas viedoklis par veselības aprūpi. Tādēļ jātur solījumi par atalgojumu gan medicīnas māsām, gan ārstiem. Kāpēc gan lai tie mediķi, ārsti un medmāsas, kas tiešām ir centīgi, nesaņemtu divas, trīs slodzes atalgojuma? Neredzu šķērsli. Ja cilvēks cenšas, viņam jāpalīdz. Un tie, kas centīsies, tie brauks arī uz ārzemēm mācīties.”

V.Veldre skaidroja, ka medicīnas darbinieku attieksmi vajadzēs mainīt. Būs nepieciešams ieviest kvalitātes sistēmu un radīt stingru darba koordināciju.

Runājot par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes sistēmas attīstību, ministrs norādīja, ka katrai pašvaldībai ir jāredz vīzija, uz kuru koncentrēties, specializēties, turklāt valsts mēroga plāniem un koncepcijām jābūt saskaņotām ar šīm vīzijām. V. Veldre turklāt konstatēja, ka, lai gan lielākā daļa pašvaldības veselību atzīst kā prioritāti numur viens, tomēr ne visas to šādā statusā izvirzījušas plānošanas dokumentos, lai gan tas būtu nepieciešams.

Veselības ministrs skaidroja, ka jārisina problēmas, kas saistītas ar ģimenes ārstu praksēm, kā vienu no risinājumiem piedāvājot šo prakšu apvienošanos: „Ir jāpiedāvā „burkāns” – valsts subsīdijas par to, ja apvienosies, piemēram, trīs prakses kopā. Tad varbūt šiem ārstiem „uzradīsies” mašīna, ar kuru aizbraukt pie pacienta uz mājām, nevis slimniekam ar augstu asinsspiedienu nāksies saukt ātro palīdzību.

Ja vairākas reizes būs vienas un tās pašas sūdzības par mediķiem, kuri izraksta darba nespējas lapas tiem, kuri vēlas aizbraukt paslēpot, tad tiksimies ļoti īsā sarunā. Šeit jau runa būs par sertifikātu. Kāds var būt viedoklis par ārstu, ja zināt, ka par konjaka pudeli, torti vai „piecīti” ir iespējams dabūt darba nespējas lapu uz nedēļu vai divām bez pamatota iemesla? Kaut no 1 400 ģimenes ārstiem divi vai pieci valstī būtu šādi, viedoklis veidojas par visiem…”

Ministrs kārtējo reizi akcentēja to, ka nav pieņemama situācija ar toksisko hepatītu. V. Veldre atgādināja, ka šie slimnieki ārstējas par valsts līdzekļiem. Bet lielākajai daļai šo pacientu dzīves veida neatņemama sastāvdaļa ir alkohola lietošana, kura dēļ viņi arī nokļuvuši slimnīcā. Tā, piemēram, Gulbenes slimnīca ir pārpildīta ar šādiem pacientiem. Daļai jau nākas ārstēties citu pilsētu slimnīcās. Veidojas situācija, kad citiem slimniekiem varētu nepietikt vietu.

Par tautā saukto „točku” problēmas risināšanu ministrs konkrēti secināja: „Šis jautājums ir precīzi jānostāda un jāatrisina. Ir jāļauj cilvēkiem strādāt, bet, ja mēneša laikā problēma nav novērsta, nākošajiem jānāk viņu vietā. Katram ir savs darbs un katram jāsaprot, par ko viņš saņem algu. Spēka struktūras nespēj neko panākt, bet valsts turpina maksāt par šiem alkoholiķiem. Sabiedrība izliekas nezinām, kur ir „točkas”. Bet, tas būs līdz brīdim, kad sabiedrība sapratīs… Ja, nokļūstot slimnīcā, cilvēkam tiks pateikts: „Atvainojiet, nav naudas, visas gultasvietas ir aizņemtas ar toksiskā hepatīta slimniekiem.” Un, ja jūs būsiet zinājis, kur ir „točkas”, bet uzskatījis, ka labāk klusēt, tad, domāju, pēc šādas informācijas jūsu attieksme mainīsies.”

Sarunas noslēgumā V.Veldre secināja: „Nekas nav sarežģīti. Svarīgi ir redzēt vīziju divus, trīs gadus uz priekšu. Būs jābūvē slimnīcas, un to mēs arī darīsim. Lietu kārtībai būs jābūt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
36

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi