Daudzās maija sākuma svētku dienas aizvadītas, saņemtas pozitīvas emocijas, ko devuši brīnišķīgie gan valsts svētkiem, gan Mātes dienai veltītie koncerti un citi raidījumi, pārraides televīzijā, radio. Prieks par Cēsu kultūras dzīves organizatoru radošumu, izdomājot, kā situācijas diktētajos apstākļos valsts svētkus svinēt visiem kopā, tomēr paliekot distancēti citam no cita.
Skaistā un līksmi raisošā maija pirmajās dienās bijis tik daudz, ka arī uz Uzvaras dienas svinētājiem varēja raudzīties ar sapratni: ir taču tiesības atzīmēt dienu, kas nesusi uzvaru pār vienu no baisākajām šausmām pasaules vēsturē – fašismu. Un, ja vēl paseko tālākai vēsturisko notikumu attīstībai, Eiropas diena (9.maijs) taču arī ir kā atvase 2.pasaules kara notikumiem, jo Eiropas Savienības pamatideja ir neļaut atkārtoties fašismam, karam, iznīcībai, bet dzīvot saticībā, mierā, sadarbībā, labklājībā, vienlīdzībā.
Patiesībā jau radies tāds kā juceklis to atzīmējamo dienu kalendārā. Vieni (eiropieši) uzvaru pār fašismu atzīmē 8.maijā, citi (Krievijai piederīgie) 9.maijā. Vai svinam dažādus svētkus? Šodien var teikt- jā, atšķirība pēc būtības un satura noteikti ir, jo diemžēl lielā atbrīvošana no fašisma Latvijai atnesa ne mazākas šausmas – Staļina kultu, valstiskuma zaudēšanu, kas diemžēl aizēno prieku, kāds varētu būt, ja karā būtu uzvarējuši atbrīvotāji, ne okupanti.
Bet atšķirība atzīmējamo datumu kalendārā, kā izrādās, ir gluži pragmatiska – balstīta laika joslu atšķirībā. Vēstures fakti liecina, ka “1945. gada 7. maijā plkst. 2.41 ASV Bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Dvaita Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā, tika parakstīta vienošanās par nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēka beznosacījumu padošanos visās frontēs. Vienošanās paredzēja, ka Vācijas vispārējā kapitulācija stājas spēkā plkst. 23.01 pēc Viduseiropas (Berlīnes) jeb plkst.01.01 pēc Maskavas laika. Laika zonu starpība iezīmēja kara beigu datuma atšķirības Rietumeiropā (8. maijs) un PSRS (9. maijs)” .
Lielais svētku laiks beidzies, sākusies parasta darba nedēļa, priekšā vēl daudzas citas tādas pašas līdz pat Jāņiem, kad jau tiek solītas piecu dienu brīvdienas ar pārceltu darba dienu. Vai līdz tam neko nesvinēsim, neatzīmēsim? Protams, svinēsim! Vārda dienas, dzimšanas dienas, kāzas un bērnu nākšanu pasaulē! Galu galā saules un siltuma atgriešanos!
Komentāri