To, ka psihiskā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā, Veselības ministrija gada garumā uzsver, rīkojot kampaņu “Viss ir Norm.a”. Divpadsmit mēnešu laikā
iespējams iepazīt dažādus psihiskās veselības sarežģījumus un saslimšanas, mazinot ar tām saistītos aizspriedumus un iedrošinot laikus vērties pēc palīdzības.
Mūsdienās cilvēka fiziskajai veselībai pievērsta ļoti liela uzmanība – tiek uzsvērta kustību nepieciešamība, skaidrots, kā samazināt dažādu slimību riskus. Lai arī vēl arvien ir daudz nezināmo par ļaundabīgajiem audzējiem, tomēr, salīdzinot ar seniem laikiem, kad vēzis tika uzskatīts par lipīgu slimību un sodu cilvēkam un saslimušais vēlējās to slēpt, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar neizpratni vai nosodījumu, mūsdienās arvien palielinās izpratne par ļaundabīgu audzēju profilaksi, to agrīnu atklāšanu, ārstēšanu un iespēju turpināt dzīvot. Bet lai tā notiktu, ļoti būtiska ir informācija par slimību. Jo vairāk zināšanu, jo mazāk vietas aizspriedumiem. Tāpēc ir labi, ka arī par psihiskās veselības problēmām tiek runāts plašāk un skaļāk. Gada laikā cilvēki varēs iepazīties ar tādiem veselības sarežģījumiem kā depresija, nesuicidāls paškaitējums, narkotiku un alkohola atkarība, anoreksija, robežstāvokļa personības, bipolāri afektīvi, kā arī šizoafektīvi traucējumi, demence, mācīšanās traucējumi, uzmanības deficīts un hiperaktivitāte, garīgā atpalicība. Daudzas no šeit nosauktajām tiek nievājoši dēvētas par mūsdienu kaitēm, kurām nav nekādas saistības ar nopietnām slimībām, bieži vien sakot, ka tās ir izdomātas, nevis reālas, un norādot, ka cilvēks vienkārši ir vājš, slinks vai ar sliktu raksturu. Un tad, ja sabiedrībā valda šāda nostāja, cilvēki, kas ar šīm problēmām saskaras, tās nevēlas atzīt vai par tām kaunas, nevēlas doties pie speciālistiem, tādējādi situāciju tikai pasliktinot.
Tā jau ir – mūsdienās nereti tiek kultivēti stereotipi par visu varošajiem cilvēkiem, kuriem viss ir ideāli darbā un ģimenē, kuriem ir lieliska atpūta, daudz vaļasprieku un dzīve vienos priekos. Tomēr realitāte jau parasti nav tik rožaina un nepārprotama. Un aiz sabiedrības lomām ir cilvēki, kas ar daudz ko netiek galā un kurus skārušas dažādas kaites. Veselības ministrija norādījusi, ka Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas slimības kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi. Cilvēki visbiežāk paši saviem spēkiem mēģina tik galā, un patiešām reizēm var palīdzēt vienkārši atpūta vai dzīvesveida maiņa, tomēr nopietnākos gadījumos būs nepieciešama speciālista palīdzība. Un par to nav jākaunas. Neviens nevar ielīst ne otra ādā, ne otra prātā, tāpēc, lai ko teiktu vai neteiktu apkārtējie, tikai katrs pats var izanalizēt savas sajūtas un saprast, kā labāk rīkoties. Galvenais netēlot, ka viss ir labi tad, kad tā nemaz nav, jo tā cilvēks kaitē pats sev. Jo psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā.
Komentāri