Pirms 15 gadiem “Druvas” numurā ar šodienas datumu pirmajā lappusē bija lasāma ziņa par ceļmalām, kas pavasarī atgādina atkritumu izgāztuves. Par atkritumu izmešanas vietām pārvērsti ne vien grāvji gar šosejām, bet arī autobusu pieturas un auto stāvlaukumi. Ziņā teikts, ka šoseju malās ceļiniekiem, kuriem pavasarī ne mazums laika un darba jāvelta ceļmalu sakopšanai, jāuzlasa autobraucēju izmestais – cigarešu paciņas, plastmasas un stikla pudeles.
Kopš 2001. gada mainījušies gadi, bet ne cilvēku attieksme un kultūra. Todien publicēto ziņu varētu nokopēt viens pret vienu un nodrukāt arī šodien. Tā joprojām ir realitāte. Kad sniegs nokusis, redzamas ar sadzīves atkritumiem un dažādām drazām bagātīgi piesārņotas ceļmalas. Reizēm grāvmalās rēgojas pat vairāku atkritumu maisu kaudzes, kuras kāds cūkmens nav vīžojis nogādāt kādā no atkritumiem paredzētajām vietām.
Šādas ainas arī aizvadītajās brīvdienās bija redzamas, gan braucot pa vēsturiskā Cēsu rajona ceļiem, gan citiem Vidzemes autoceļiem. Tādēļ jo vairāk svētdienas pievakarē patīkami pārsteidza ceļš no Priekuļiem uz Cēsīm, kur ik pa noteiktam attālumam bija atstāti melni maisi, kuros, nojaušams, bija savākti atkritumi. Iespējams, tas nebija vienīgais, kur laikā, kamēr citviet vēl ceļmalas pilnas ar ziemā sakrāto kultūras slāni, kāds jau pastrādājis un nesmukumu savācis. Taču vienlaikus tas ļauj atskārst, ka arī šis ceļš nav bijis pasargāts no ceļmalu piegružotājiem.
No vienas puses – ik gadu aprīlis daudzos novados tiek pasludināts par spodrības, tīrības mēnesi. Priekšā arī Lielā talka. Tūkstošiem cilvēku pieliks roku, lai sakoptu kaut nelielu apkārtnes pleķīti. Atkritumi tiks savākti tonnām. Bet – no otras puses – jau gadiem paši sev radām darbu, ko varētu nedarīt. Ja vien mēs prastu mainīt attieksmi un atkritumus nemest, kur pagadās, 23. aprīlī iedzīvotāji varētu darīt ko citu.
Brīvdienās gadījās iebraukt arī kaimiņzemes pilsētā Valgā. No vietējiem tapa zināms, ka Igaunijā jau gadiem tiek piekopta sistēma, kas mazina atkritumu nokļūšanu ielās, ceļmalās. Proti, tur uzstādīti automāti, kuros var nodot kā plastmasas pudeles, tā skārdenes, par tām atpakaļ saņemot visnotaļ motivējošu atlīdzību – pat desmit centus par vienību. Diez vai mēs vairs gribētu grāvī mest naudu, ja šādu sistēmu ieviestu arī pie mums.
Komentāri