Rit otrā nedēļa pēc Saeimas vēlēšanām,taču valdības veidošanas sarunas, šķiet, navizkustējušās no vietas.
Politiķi veikuši pirmo sarunu raundu, bet vezums nav izkustējies ne par centimetru. Šonedēļ ieplānota politisko partiju tikšanās ar Valsts prezidentu, bet, visticamāk, tām nesekos premjera nominēšana, jo šobrīd nav pat jaušamas jaunās valdības aprises. Nerunājot par personālijām, bet par to, kuri politiskie spēki to varētu veidot.
Uzņēmējs Gints Šķenders savās prognozēs par to, kad varētu tikt apstiprināta jaunā valdība, nav pārāk optimistisks un pieļauj iespēju, ka pašreizējais premjers Māris Kučinskis teiks 18.novembra svētku uzrunu un, iespējams, pat Vecgada uzrunu tautai: “Nezināmā šobrīd ļoti daudz. Esam dzirdējuši dažādus saukļus, retoriku, bet rezultāta nav. Ka tik neiznāk tā, ka vecos nobīda malā, jo tos taču vajag izmest, bet atklāsies, ka jauno, perspektīvo, ko ielikt vietā, nav. Protams, vajag, lai nāk jauna politiķu paaudze, bet uzņēmēji visvairāk izjūt to, ka trūkst profesionālas kompetences attiecīgajās jomās. Nāk politiķi, juristi, ekonomisti, kuri visam pieiet teorētiski. Pēc viņu domām, teorētiski tam vajadzētu būt tā, bet, izrādās, praktiski tas tā nestrādā. Šāda tendence var radīt neprognozējamas sekas, un diemžēl tas arvien vairāk vērojams arī pašvaldību līmenī.
Uzskatu, ka valdības veidošanas procesu nevajag sasteigt, taču to nedrīkst arī pārāk ievilkt, pusēm jāatrod optimāls risinājums, lai sasniegtu labāko rezultātu. Galvenais no teorijas pāriet pie prakses, jo uzņēmēji noguruši no neziņas.”
Šobrīd galveno iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija, nākot jau klajā ar portfeļu sadali potenciālajiem valdības veidotājiem. Tas izpelnījies kritiku no citiem politiskajiem spēkiem, kuri norāda, ka sākumā vajadzētu vienoties par veicamo. Arī G. Šķenders uzsver, ka vispirms politiķiem jāvienojas par veicamajiem darbiem, tikai tad var ķerties pie krēslu dalīšanas: “Jāraida skaidrs signāls, kas būs prioritātes, kas pirmie veicamie darbi, svarīgi arī skaidri pateikt to, ko jaunā valdība neturpinās no iepriekšējās valdības iesāktā. Esošā valdība īstenoja pamatīgu nodokļu reformas paketi, un jaunajai valdībai jāpasaka, kas ar to notiks turpmāk. Uzņēmējiem patiesībā vissvarīgākais zināt, kas sagaida nodokļu jomā, bet pagaidām par to neko nedzird.
Gribētu arī saprast, kāda būs jaunās valdības nostāja reģionālās reformas jautājumā, arī tas interesē ļoti daudzus. Pirms vēlēšanām izskanēja dažādi paziņojumi, tagad būtu labi saprast, vai no runām pāries pie darbiem.
Tā vietā mēs dzirdam paziņojumu, ka ārlietu ministra krēslā vajadzētu likt kādu neitrālu profesionāli – bezpartejisku diplomātu. Kāpēc tā, un kāpēc tieši šo ministru? Tad varbūt labāk kā ekonomikas ministru ielikt savas jomas profesionāli.
Negribu neko dramatizēt, bet notiekošais man neizliekas pārāk optimistisks. Vēl var būt gājieni, ko pat nenojaušam, un ar otro sarunu apli nekas nebeigsies, būs trešais un ceturtais. Tomēr ļoti gribētos cerēt, ka manas pesimistiskās prognozes par to, kad varētu būt jaunā valdība, tomēr nepiepildīsies.”
Amatas pamatskolas direktors Valdis Nītiņš savos vērojumos ir vēl skarbāks un šobrīd notiekošo sauc par īstu teātri: “Rodas sajūta, ka politiķi vēl nav sapratuši, kas noticis. ZZS paziņoja, ka nebalsos par valdību, kurā viņi nebūs pārstāvēti, laikam piemirstot, ka viņi vairs nediktē noteikumus. Jāteic, ka šobrīd politiskajā virtuvē norit ļoti netīkamas spēles. Manuprāt, meklējot sadarbības partnerus, valdība bija jāveido JKP un KPV LV, lai arī cik skarbi mums tas neliktos, taču šobrīd veidojas sajūta, ka noteikumus sāk diktēt citi.
Tiesa, ne Aldis Gobzems, ne Jānis Bordāns, ja skatāmies no personību viedokļa, nav tie, kuri varētu uzņemties valdības vadītāja lomu. Tur jāatrod cilvēks, kurš spēj uzrunāt, vienot kopējam mērķim. Taču galvenais,kas man nepatīk, ka šobrīd jūtu to pašu, kas bija jau iepriekšējos sasaukumos, proti, ka vairs netiek runāts par valsts interesēm, bet par personālijām, kurš kādu krēslu dabūs, kāds kumoss kuram tiks. Vairs netiek runāts, ko darīt, lai valsts tālāk veiksmīgi attīstītos.
Nav zināms, kā veidosies valdība, tāpat nav skaidrs, kā tiks virzīti izglītības jautājumi, vai atkal viss neapstāsies, vai kāds nenāks ar savu redzējumu, visu iesākto liekot malā un ķeroties atkal pie jaunām reformām. Tas viss rada papildu stresu un neskaidrību par nākotni.”
Komentāri