Jau pierasts, ka mūsu privātās telpas dzirdamības zonā ielaužas svešas tālruņa sarunas. Patīkami tas nav, taču uz ielas, veikalos, sabiedriskajā transportā, pat konferencēs un tualetē ļoti atbildīgie un visur sasniedzamie cilvēki ar “trubu” pie auss risina darba, bet visbiežāk jau sadzīves problēmas. Dažreiz blakus esošajiem tas ir jauks laika kavēklis, jā – kurš gan apgalvos, ka viņam nemaz neinteresē “privātās dzīves smalkumi”, jo dažreiz gadās uzzināt “satriecošus jaunumus”, bet pārsvarā tas ļoti, ļoti traucē.
Pēdējā laikā esmu novērojusi, pareizāk, sadzirdējusi, ka publiskās vietās skaļākas kļuvušas arī sarunas klātienē divu vai vairāku cilvēku starpā. Vai man tikai tā liekas? Latvieši par sevi domā, ka viņi ir tādi mierīgi, pelēki, klusi, bet patiesībā… temperamentīgāki nekā itāļi. Mediķi skaidro, ka daudziem, kuri pēdējos gados intensīvāk lieto dažādas skaņu ierīces, klausās austiņās, ilgi runā pa mobilo tālruni, kā arī lieto medikamentus, kam ir blaknes, pasliktinājusies dzirde.
Cēsis. Eju ar paziņu iepirkties uz vietējiem “modes preču veikaliem” – sameklēt kaut ko smuku lauku darbiem. Ne lūgtas, ne aicinātas dzirdam dialogu: “Ja šitik slikts laiks, nepaspēšu līdz aprīļa beigām iestādīt kartupeļus! Mana māte to nepārdzīvos!” “Neizgāju traktoram tehnisko apskati, vecene bija iebāzusi dokumentus… (seko rupjš medicīnisks skaidrojums, kur).” “Brūtgāns uzdāvināja uz Marhilēviča koncertu biļetes.” “Cik viņam gadu? Četrdesmit?” “Piecdesmit!” Iejaucas pārdevēja: “Sešdesmit!”
Otrā veikalā mēs abas uzzinām par darba tirgu dažādās Eiropas valstīs, Grieķijas salu kūrortu un Slovēnijas politikas apskatu, uzzinām par divām filmām, kuras nekur neder, un internetā pirktiem, Ķīnā ražotiem medikamentiem gultas prieku vairošanai.
Pēc šitāda “ziņu apskata” ieejam kafejnīcā Rīgas ielā, bet tur kāda dāma draudzenei skaļi saka: “Ak Dievs, šodien visas sievietes ģērbušās vienādi!”
Mājupceļā jāpiestāj pie dārzkopības lietām, un tur aiz plauktiem darbinieces neklātienē “mazgā šefam galvu” un “dala mantu”. Gluži vai žēl tā cilvēka paliek.
Jā, agrāk vājdzirdība bija tikai vecu cilvēku nelaime, tai bija slimību un organisma novecošanās iemesli, taču šobrīd arī brieduma gados esošajiem ir problēmas ar sadzirdēšanu. Un, protams, ar pieklājību pret apkārtējiem.
Komentāri