Pensijas ir nedrošs naudas ieguldīšanas veids. Lai gan tās paredzētas, lai cilvēkiem sniegtu atbalstu vecumdienās, tomēr, izrādās, valsts šos uzkrājumus var izmantot savu problēmu risināšanai. Valdība ir nolēmusi pensiju otrajā līmenī šogad no pirmā maija un nākamgad ieskaitīt nevis astoņus, bet tikai divus procentus no sociālajām iemaksām.
Daudzi cilvēki, kas lielāko daļu darba gadu nostrādāja padomju laikos, aizejot pensijā, uzzināja, ka iepriekšējos laikos padarītais darbs netiek novērtēts, sarēķinātās pensijas bieži vien sanāca niecīgas. 90. gadu vidū tika pārņemta modernā pensiju sistēma, kas paredz, ka daļa naudas, kas tiek samaksāta nodokļos, tiek novirzīta cilvēka pensijas uzkrājumam. Tas sistēmu padarīja godīgāku un sniedza lielāku pārliecību, ka cilvēkam pašam ir iespējams sapelnīt pārtikušas vecumdienas. Tomēr arī tagad, izrādās, daļu naudas, ko paredzēts noguldīt pensiju fondos, valsts var izmantot citu, steidzamu problēmu risināšanai.
Valsts budžetam ir pamatīgas nedienas. Aizvien palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešams valsts atbalsts, tāpēc mēģinājumi ķerties pie rezervēm zināmā mērā ir saprotami. Turklāt šāda rīcība, domājams, ir mazāk sāpīga nekā sociālo iemaksu likmes palielinājums. Tomēr vienlaikus valdības lēmums parāda arī valsts nostāju, proti, neaizskaramu ilgtermiņa projektu mums nav, un, ja ir kādas īstermiņa nebūšanas, var „aizņemties” no jebkurienes. Domājams, ka divu gadu periods, kura laikā pensiju 2. līmenī ieskaitīs mazāk naudas, nebūs graujošs pašai pensiju sistēmai, tomēr krājējiem atkal laupa pārliecību, ka sistēma ir paredzama un nesīs augļus. Pensiju sistēmas pamatā ir ideja, ka cilvēkiem jābūt ieinteresētiem maksāt nodokļus, jo tie tiek ieguldīti vecumdienu nodrošinājumā. Bet, ja izrādās, ka nekāda ieguldījuma vairs nav, zūd arī vēlme maksāt.
Jautājums par pensijām ir īpaši sāpīgs, ja pavērtējam demogrāfisko situāciju. Latvijas sabiedrība noveco, paredzams, ka šī tendence nākotnē tikai pastiprināsies. Relatīvi maz strādājošajiem būs jāatbalsta relatīvi daudz pensionāru. Ar saviem tiešajiem nodokļu maksājumiem budžetā pensionārus uzturēt būs grūti. Ja tiem nebūs bijusi iespēja pensiju nopelnīt pašiem, var gadīties, ka valsts par pensionāru labklājību nespēs rūpēties arī turpmāk. Nāksies vēl vairāk palielināt pensionēšanās vecumu un nodokļus, samazināt pensijas un ievest ārvalstu darbaspēku. (Protams, konkrētais valdības lēmums par pensiju naudu ir tikai viens no faktoriem, kas šos procesus ietekmēs.)
Kādi būs zaudējumi, ko nesīs valdības lēmums, pašlaik vēl var tikai skaitļot. No uzticības viedokļa matemātika ir vienkārša: cilvēkam, kas domā par vecumdienām, drošāk ir līdzekļus pašam krāt bankā, nekā paļauties, ka viņa nodokļu naudu viņa paša nākotnes labā efektīvi izlietos valsts.
Labklājības ministrs Uldis Augulis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valdības lēmums par mazāku naudas novirzīšanu pensiju uzkrājumos lielus zaudējumus nākotnes pensionāriem nenesīšot. Izskanējušās versijas, ka iemaksu samazinājums otrā līmeņa pensiju sistēmā nākamības pensijas var samazināt par 40 procentiem, viņš noliedza. Tomēr ministrs arī nevarēja nosaukt savu skaitli, par cik pensijas samazināsies. Neatbildēts ir arī jautājums, cik liels ieskaitītās naudas samazinājums, pēc valdības domām, tad sistēmu tomēr sagrautu.
Tomēr ne jau tikai krīzes laika finanšu nedienas ietekmē to, cik lielu pensiju cilvēki saņems. Tie, kas regulāri neseko līdzi saviem 2. līmeņa pensiju plāniem, palaiž garām ziņas par savu pensiju plānu ienesīgumu. Laikā, kad pasaules finanšu tirgos ir pagrimums, prātīgāk ir izvēlēties konservatīvos plānus, kuru peļņa, lai gan maza, bet tomēr saglabājas. Pensijas pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, bet viena pārvaldītāja dažādus ieguldījumu plānus – divas reizes gadā. Pensiju plāna ienesīgumam sekot līdzi var, piemēram, tīmekļa vietnē manapensija.lv.
No apmēram 500 miljoniem latu, kas uzkrāti otrajā pensiju līmenī, Latvijā ir ieguldīti 60 procenti. Būtu labi, ja no šīs naudas vēl vairāk tiktu ieguldīti pie mums un šī nauda strādātu ne tikai pensionāru, bet arī valsts labā. Ekonomisti norāda, ka vajadzētu nelielas izmaiņas likumdošanā, kas šo naudu atļautu ieguldīt valsts un privātās partnerības projektos, kas ļautu pie mums īstenot sabiedriski nozīmīgus projektus un arī ilgtermiņā pelnīt. Ekonomiskā krīze ļauj aizdomāties par šādām iespējām, tomēr pašlaik valdība papildus miljonus budžetā vēl atrod vienkāršākos veidos.
Komentāri