Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nedēļā trīs brīvdienas. Vai reāli?

Sarmīte Feldmane
13:49
09.06.2022
17

Īpaši pēdējos gados gan kovida ietekmē, gan tāpēc, ka trūkst strādājošo, aizvien biežāk dažādās auditorijās dažādi speciālisti runā par darbinieku izdegšanu. Tas nav tikai kādās noteiktās nozarēs vai dažās profesijās.

Paveicamā darba apjoms ir tik liels, cik tas ir. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no katra darbinieka ražīguma un ieinteresētības. Dažs darba laikā pagūst internetā apmeklēt neskaitāmas mājaslapas, sarakstīt komentārus, cits neatļaujas izbrīvēt pusdienlaiku, jo tad nepagūs visu padarīt laikus. Tādā laikā dzīvojam – darbaspēka trūkst, darba devējs var samaksāt tik, cik var, bet darba ņēmējs pašsaprotami meklē darbu, kur labāka alga un mazāk jāstrādā. Skaidrs, ka ilg­termiņā problēmas tikai samilzīs. Kādi risinājumi? Visticamāk, dzīve pati tos atradīs.

Kaut Latvijā daudzās iestādēs un uzņēmumos trūkst strādājošo, aizvien iecienītāka un īpaši kovida laika ietekmē ir attālinātā strādāšana. It kā jau pats vari plānot savu darbu, tikai laikā jāizdara. Saprotams, ne katrā darbavietā tāds režīms iespējams.

Līdztekus apzinātām un vēl neapzinātām problēmām darba tirgū līdzdalības platformā “Manabalss” tiek vākti paraksti, lai    samazinātu patlaban noteikto darba nedēļu, kas ir piecas dienas, 40 stundas,    uz četrām dienām, 32 stundām. 25 dienu laikā par šo iniciatīvu parakstījušies gandrīz septiņi tūkstoši atbalstītāju. Nepieciešami desmit tūkstoši, lai iesniegtu Saeimā, kurai tad Darba likumā jāmaina tikai viens pants.

“Palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī turpinošām mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts,” iniciatīvu pamato tās iesniedzēji.

Der atcerēties, ka 2019. gadā jau tika savākti paraksti un tāda pati sabiedrības iniciatīva iesniegta Saeimā, kur tika noraidīta. Šajā reizē tās autors argumentē, ka “lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā”.

Par īsāku darba nedēļu runā arī citur pasaulē. Dānijā rudenī beidzas trīs gadu eksperiments. Odsherredas pašvaldība togad ir pārgājusi uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu    300 darbiniekiem. Taču pārējās četras dienas pašvaldības darbinieki strādā    ilgāk par ierasto darba laiku. Pērn, daloties divu gadu pieredzē, tika atzīts, ka eksperiments ir attaisnojies, jo “cilvēki bija fantastiski sajūsmināti par brīvo piektdienu. Trīs brīvas dienas, kurās nav jāstrādā, izdara kaut ko psiholoģiski un dod papildu enerģiju tām četrām darbadienām”. Izskanējis, ka pašvaldībā nav ieceres atgriezties pie piecu darba dienu nedēļas. Šādi eksperimenti notiek arī Vācijā, Jaunzēlandē un Japānā.

Jauki jau izklausās – trīs brīvas dienas. Bet    tās ir jāpiepilda. To neizdarīt tikai ar svaigu gaisu un prieku, ka nav jāiet uz darbu. Vai četrās dienās varēs nopelnīt tikpat cik piecās?    Kā tās ietekmēs ekonomiku, kas Latvijā nebūt nav tik attīstīta kā Dānijā, Japānā un citur. Vārdos daudz kas izskatās skaisti un romantiski, bet dzīvē parādās citas krāsas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi