Īpaši pēdējos gados gan kovida ietekmē, gan tāpēc, ka trūkst strādājošo, aizvien biežāk dažādās auditorijās dažādi speciālisti runā par darbinieku izdegšanu. Tas nav tikai kādās noteiktās nozarēs vai dažās profesijās.
Paveicamā darba apjoms ir tik liels, cik tas ir. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no katra darbinieka ražīguma un ieinteresētības. Dažs darba laikā pagūst internetā apmeklēt neskaitāmas mājaslapas, sarakstīt komentārus, cits neatļaujas izbrīvēt pusdienlaiku, jo tad nepagūs visu padarīt laikus. Tādā laikā dzīvojam – darbaspēka trūkst, darba devējs var samaksāt tik, cik var, bet darba ņēmējs pašsaprotami meklē darbu, kur labāka alga un mazāk jāstrādā. Skaidrs, ka ilgtermiņā problēmas tikai samilzīs. Kādi risinājumi? Visticamāk, dzīve pati tos atradīs.
Kaut Latvijā daudzās iestādēs un uzņēmumos trūkst strādājošo, aizvien iecienītāka un īpaši kovida laika ietekmē ir attālinātā strādāšana. It kā jau pats vari plānot savu darbu, tikai laikā jāizdara. Saprotams, ne katrā darbavietā tāds režīms iespējams.
Līdztekus apzinātām un vēl neapzinātām problēmām darba tirgū līdzdalības platformā “Manabalss” tiek vākti paraksti, lai samazinātu patlaban noteikto darba nedēļu, kas ir piecas dienas, 40 stundas, uz četrām dienām, 32 stundām. 25 dienu laikā par šo iniciatīvu parakstījušies gandrīz septiņi tūkstoši atbalstītāju. Nepieciešami desmit tūkstoši, lai iesniegtu Saeimā, kurai tad Darba likumā jāmaina tikai viens pants.
“Palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī turpinošām mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts,” iniciatīvu pamato tās iesniedzēji.
Der atcerēties, ka 2019. gadā jau tika savākti paraksti un tāda pati sabiedrības iniciatīva iesniegta Saeimā, kur tika noraidīta. Šajā reizē tās autors argumentē, ka “lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā”.
Par īsāku darba nedēļu runā arī citur pasaulē. Dānijā rudenī beidzas trīs gadu eksperiments. Odsherredas pašvaldība togad ir pārgājusi uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu 300 darbiniekiem. Taču pārējās četras dienas pašvaldības darbinieki strādā ilgāk par ierasto darba laiku. Pērn, daloties divu gadu pieredzē, tika atzīts, ka eksperiments ir attaisnojies, jo “cilvēki bija fantastiski sajūsmināti par brīvo piektdienu. Trīs brīvas dienas, kurās nav jāstrādā, izdara kaut ko psiholoģiski un dod papildu enerģiju tām četrām darbadienām”. Izskanējis, ka pašvaldībā nav ieceres atgriezties pie piecu darba dienu nedēļas. Šādi eksperimenti notiek arī Vācijā, Jaunzēlandē un Japānā.
Jauki jau izklausās – trīs brīvas dienas. Bet tās ir jāpiepilda. To neizdarīt tikai ar svaigu gaisu un prieku, ka nav jāiet uz darbu. Vai četrās dienās varēs nopelnīt tikpat cik piecās? Kā tās ietekmēs ekonomiku, kas Latvijā nebūt nav tik attīstīta kā Dānijā, Japānā un citur. Vārdos daudz kas izskatās skaisti un romantiski, bet dzīvē parādās citas krāsas.
Komentāri