Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Nedēļā trīs brīvdienas. Vai reāli?

Sarmīte Feldmane
13:49
09.06.2022
5

Īpaši pēdējos gados gan kovida ietekmē, gan tāpēc, ka trūkst strādājošo, aizvien biežāk dažādās auditorijās dažādi speciālisti runā par darbinieku izdegšanu. Tas nav tikai kādās noteiktās nozarēs vai dažās profesijās.

Paveicamā darba apjoms ir tik liels, cik tas ir. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no katra darbinieka ražīguma un ieinteresētības. Dažs darba laikā pagūst internetā apmeklēt neskaitāmas mājaslapas, sarakstīt komentārus, cits neatļaujas izbrīvēt pusdienlaiku, jo tad nepagūs visu padarīt laikus. Tādā laikā dzīvojam – darbaspēka trūkst, darba devējs var samaksāt tik, cik var, bet darba ņēmējs pašsaprotami meklē darbu, kur labāka alga un mazāk jāstrādā. Skaidrs, ka ilg­termiņā problēmas tikai samilzīs. Kādi risinājumi? Visticamāk, dzīve pati tos atradīs.

Kaut Latvijā daudzās iestādēs un uzņēmumos trūkst strādājošo, aizvien iecienītāka un īpaši kovida laika ietekmē ir attālinātā strādāšana. It kā jau pats vari plānot savu darbu, tikai laikā jāizdara. Saprotams, ne katrā darbavietā tāds režīms iespējams.

Līdztekus apzinātām un vēl neapzinātām problēmām darba tirgū līdzdalības platformā “Manabalss” tiek vākti paraksti, lai    samazinātu patlaban noteikto darba nedēļu, kas ir piecas dienas, 40 stundas,    uz četrām dienām, 32 stundām. 25 dienu laikā par šo iniciatīvu parakstījušies gandrīz septiņi tūkstoši atbalstītāju. Nepieciešami desmit tūkstoši, lai iesniegtu Saeimā, kurai tad Darba likumā jāmaina tikai viens pants.

“Palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti. Būs vairāk brīvā laika arī turpinošām mācībām un personīgajai pilnveidei, kam arī būs pozitīvs ekonomiskais efekts,” iniciatīvu pamato tās iesniedzēji.

Der atcerēties, ka 2019. gadā jau tika savākti paraksti un tāda pati sabiedrības iniciatīva iesniegta Saeimā, kur tika noraidīta. Šajā reizē tās autors argumentē, ka “lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā”.

Par īsāku darba nedēļu runā arī citur pasaulē. Dānijā rudenī beidzas trīs gadu eksperiments. Odsherredas pašvaldība togad ir pārgājusi uz četru dienu darba nedēļu, dodot piektdienu brīvu    300 darbiniekiem. Taču pārējās četras dienas pašvaldības darbinieki strādā    ilgāk par ierasto darba laiku. Pērn, daloties divu gadu pieredzē, tika atzīts, ka eksperiments ir attaisnojies, jo “cilvēki bija fantastiski sajūsmināti par brīvo piektdienu. Trīs brīvas dienas, kurās nav jāstrādā, izdara kaut ko psiholoģiski un dod papildu enerģiju tām četrām darbadienām”. Izskanējis, ka pašvaldībā nav ieceres atgriezties pie piecu darba dienu nedēļas. Šādi eksperimenti notiek arī Vācijā, Jaunzēlandē un Japānā.

Jauki jau izklausās – trīs brīvas dienas. Bet    tās ir jāpiepilda. To neizdarīt tikai ar svaigu gaisu un prieku, ka nav jāiet uz darbu. Vai četrās dienās varēs nopelnīt tikpat cik piecās?    Kā tās ietekmēs ekonomiku, kas Latvijā nebūt nav tik attīstīta kā Dānijā, Japānā un citur. Vārdos daudz kas izskatās skaisti un romantiski, bet dzīvē parādās citas krāsas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi