Apvienotās Karalistesizstāšanās no Eiropas Savienības atkal atlikta, vakar dalībvalstis vienojušās breksita datumu attālināt līdz nākamā gada 31.janvārim, reizē pieļaujot, ka Lielbritānija to drīkst darīt arī ātrāk, ja britu salu Lielbritānijas parlaments pietiekami drīz apstiprinās premjerministra Borisa Džonsona valdības panākto vienošanos ar ES par izstāšanās nosacījumiem.
Garā sāga, kā Apvienotā Karaliste cenšas izkļūst no 28 valstu savienības, politisko notikumu vērotājiem jau kļuvusi apnicīga. Terēzes Mejas ilgā cīņa ar ES līderiem, kā veidot turpmākās attiecības, pēc tam ilgā un neatlaidīgā stīvēšanās Lielbritānijas parlamentā ap izstāšanās līgumu, kas tā arī netika akceptēts, tad Borisa Džonsona nākšana pie varas, kad atkal sāka atkārtoties jau iepriekšējās premjerministres laikā dzirdētais un redzētais. Ņudzeklis ap britu vēlmi (un arī daļas negribēšanu) atvadīties no daudzus gadus kopīgi veidotās un attīstītās Savienības kļuva tik neinteresants, ka daži starptautiski plašsaziņas līdzekļi pat veidoja īpašas vietnes, kurās par breksitu vispār nerunāja.
Taču Latvijā gan laikam šādai vietnei nebūtu piekrišanas. Pārāk daudzas ģimenes ļoti tieši saistītas ar Apvienoto Karalisti. Lielbritānijā ir lielākā ārpus Latvijas dzīvojošā mūsu tautiešu kopiena, tur dzīvo vairāk nekā 100 000 Latvijas valsts piederīgo. Viņu dzīvi breksits skars nepārprotami, samērā plūdeni, ja izstāšanās notiks ar abu pušu akceptētu līgumu, bet ar diezgan krasām pārmaiņām, ja Lielbritānija no ES aiziet, aizcērtot durvis, proti, ja notiek tā sauktais “cietais breksits”. Pēc šo pēdējo dienu notikumiem gan atkal ir cerības uz saprātīgu un abām pusēm pieņemamu rezultātu, taču, ja paskatāmies uz peripetijām, kas līdz šim pavadījušas britu centienus nokļūt pie kopējas domas par izstāšanās kārtību, šī pārliecība kļūst trauslāka… Bet te nu jāsaka, dzīvosim, redzēsim.
Viens gan jāpiebilst – atbilstoši ES normām Latvijas pilsoņiem līdz šim strādāt un dzīvot Lielbritānijā bija pašsaprotami, bet tagad, lai kā notiktu izstāšanās, visiem Latvijas pilsoņiem, kuri grib palikt Apvienotajā Karalistē, jāreģistrējas informācijas sistēmā pastāvīgajam (settled statuss) vai pagaidu (pre-settled) statusam. Ja vasarā reģistrējušies bija maz tautiešu, tagad situācija ir cerīgāka. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakarrīt televīzijas Rīta Panorāmai sacīja: -Mūsu tautieši ir ieklausījušies. Pēdējie dati ir par septembri – ap 16 000 Latvijas pilsoņu reģistrējās Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas izveidotajā aplikācijā “settled”, “pre-settled” statusam. Ļoti aptuveni – virs 50 tūkstošiem to varētu būt izdarījuši.”
Komentāri