Mūsdienu paaudzes dzīvo pastāvīgas, šķietami nebeidzamas stimulācijas laikā. Šādas stimulācijas pozitīvie un negatīvie aspekti ir ļoti apspriesti. Tātad uz ko attiecas “pārmērīga stimulēšana”? Apspriežot pārmērīgu stimulāciju, es atsaucos uz domu, ka mūsdienu pasaulē cilvēka smadzenes pastāvīgi tiek pakļautas nebeidzamiem stimuliem, tām tiek dots ļoti maz laika, lai pārdomātu, domātu un būtu produktīvs rezultāts.
Daži šo stimulu piemēri ir nemitīgie sociālo tīklu paziņojumi, Instagram “patīk” sirsniņas, nemitīgās ziņas WhatsApp vai Telegram saziņas kanālos, e-pasta ziņojumi, reklāmas no interneta iepirkšanās vietnēm, Netflix jaunākais filmu klāsts, Twitter jeb X domugraudi un visam pāri – ziņas no visas pasaules, visur, divdesmit četras stundas (gandrīz) diennnaktī…
Visi šie stimuli ir pieejami dažu sekunžu laikā, ja izmanto viedtālruņus. Daži apgalvo, ka varbūt tiešām esam pārmērīgi stimulēti, taču šis fakts var nemaz nebūt slikts, un turklāt tas atspoguļo augsti tehnoloģiskas sabiedrības jauno realitāti. Citi saka, ka pārmērīga stimulēšana kaitē mūsu produktivitātei un tādējādi spējai paveikt praktiski jebko.
Viens cilvēks, kurš uzskatīja, ka pārmērīga stimulācija ir robeždistopija, bija slavenais zinātniskās fantastikas autors Rejs Bredberijs, kurš par to rakstīja savā tagad nu jau klasiskajā darbā “451 grāds pēc Fārenheita”. Grāmata seko galvenajam varonim Gajam Montāgam, kurš pārvietojas pasaulē, kurā grāmatas ir aizliegtas un kuras sadedzina ugunsdzēsēji. Bredberija radītajā nākotnes pasaulē cilvēki vairs nelasa, bet gan skatās televīziju un lieto “laimīgās” narkotikas.
Daži šīs pārmērīgi stimulētās pasaules piemēri parādās Gaja Montāga mājā. Katrā sienā ir televizori, kas atskaņo komēdijas no televīzijas kanāliem, kas piepildīti ar šoviem un raibām preču reklāmām, un pastaigas bez mūzikas vai mobilajiem televizoriem šajā pasaulē vispār nepastāv. Sabiedrība ir tik ļoti atkarīga no stimulācijas, ka, ja cilvēks kaut uz sekundi apstājas, viņu pārņem depresija un domas par pašnāvību. Vai nav mazliet līdzīgi šodienas dzīvei? Bredberija galvenā kritika šai sabiedrībai ir fakts, ka idejas vairs netiek apstrīdētas un kritiskā domāšana ir kaut kas, kas nepastāv.
Viens no grāmatas slavenākajiem citātiem parāda Bredberija kritiku:”Mums vajag palikt vieniem. Laiku pa laikam mums patiešām ir jāuztraucas. Cik ilgs laiks pagājis, kopš jūs patiešām esat apgrūtināts? Par kaut ko svarīgu, par kaut ko īstu?”
Bredberija izklāstītā pasaule, tāpat kā vairums distopisko romānu, stāsta par galējībām. Tomēr arī es piekritīšu viedoklim, ka mēs jau šodien bīstami flirtējam ar tādu sabiedrības dzīves modeli un atrodamies sava veida krustcelēs.
Daudzi pārmērīgas stimulācijas aspekti, par kuriem savulaik vēstīja šī grāmata, šodien kļūst par realitāti. Viens piemērs ir efekts, ko rada sociālo mediju lietotnes. Saskaņā ar bēdīgi slaveno algoritmu visiem lietotājiem tiek piedāvāts tāds saturs, kas nodrošina, ka viņi turpina lietot šīs vietnes. Politiskajam saturam tiek rādīti tikai videoklipi, attēli un mēmes, kas atbalsta personas personīgo viedokli. Tādējādi tiek kaitēta cilvēka spējai kritiski domāt par saviem uzskatiem.
Vēl viens aspekts ir saistīts ar mūsu nespēju darīt lietas bez stimuliem un tādējādi nedot laiku pārdomām par dienu, un kritiski padomāt par apkārtējo pasauli. Reālās dzīves piemērs vērojams, piemēram, Augsburgas pilsētā Vācijā.
Tur ceļu satiksmes negadījumi, kuros gājēju skatīšanās telefonā dēļ notriec automašīna, kļuvuši tik izplatīti, ka pilsētā uz ietvēm uzstāda luksoforus, gaisma mirgo no zemes, tādējādi brīdinot cilvēkus, kas skatās uz leju tālruņos. Paradoksāli, uz kurieni virzās pasaule, vai ne? Viss, kas ir pārmērīgi, ir slikts, un tehnoloģijas ne ar ko citu neatšķiras.
Patlaban Lielbritānijā tiek lemts par likuma grozījumiem, kas aizliegtu lietot tālruņus skolās. Pie mums notiek līdzīgs process – Saeima pagājušajā ceturtdienā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiks aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai. Mobilo tālruņu aizliegums stāsies spēkā no nākamā mācību gada sākuma. Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā. Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa (AS). Domāju, katram būtu ieteicams pārdomāt savu informācijas lauka saturu, izsvērt, cik lielā mērā un kādi sociālie tīkli, ziņu vietnes un visa cita informācija, kas milzīgos apjomos dzīvo un plūst viedierīcēs, aizņem mūsu ikdienu.
Komentāri